Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
1221. gada krievu un lietuviešu karagājiens uz Cēsīm, Turaidu un Imeru
Daļa no Livonijas krusta kariem
Medieval Livonia 1260.svg
Krievu un lietuvju karagājieni notika uz Cēsīm, Imeru (pie Valmieras, kartē — Wolmar) un Turaidu (kartē — Treiden)
Datums1221. gads
VietaVidzeme
Iznākumsiebrucēji nespēja ieņemt Cēsu pili un izpostīja Turaidas, Idumejas un Imeras zemes. Kokneses garnizons sakāva lietuviešu karaspēku
Karotāji
Novgorodas un Lietuvas karaspēkiZobenbrāļu ordenis un vendi,
vācu krustneši,
Turaidas līvi,
15 Kokneses bruņinieki un 74 letu karavīri
Komandieri
Novgorodas kņazs Vsevolods Jurjevičsmestrs Folkvīns
bruņinieks Bodo
Kokneses bruņinieks Teoderihs
Spēki
12 000 krievu un vismaz 600 lietuviešu

1221. gada krievu un lietuviešu karagājiens uz Cēsīm, Turaidu un Imeru notika 1221. gada vasarā pēc tam, kad Pleskavas krievi nolēma uzteikt 1217. gadā Otepē noslēgto miera līgumu un ar 12 000 karavīriem, kurus vadīja Novgorodas kņazs, iebruka letu zemē un aplenca Cēsis. Neraugoties uz lietuvju papildspēku ierašanos, Cēsu pili viņi nespēja ieņemt un pāri Gaujai iebruka Turaidas līvu zemē, kuru pamatīgi nopostīja. Zobenbrāļu ordenis ar mestru priekšgalā ieradās Gaujas pretējā krastā un neļāva krieviem un lietuviešiem šķērsot upi. Krievi nopostīja Idumejas un Imeras novadus un devās tālāk postīt Ugaunijas zemi. Lietuvieši arī devās krieviem līdzi un cauri letu zemei no Pleskavas atgriezās tikai pēc mēneša, kad lietuviešu karaspēka vienību 600 vīru sastāvā sagaidīja 15 Kokneses vācieši un 75 leti un kaujā spēja tos uzvarēt[1].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika XXV. 3.-4.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. decembrī. Skatīts: 2009. gada 24. augustā.