Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
| 1221. gada krievu un lietuviešu karagājiens uz Cēsīm, Turaidu un Imeru | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Krievu un lietuvju karagājieni notika uz Cēsīm, Imeru (pie Valmieras, kartē — Wolmar) un Turaidu (kartē — Treiden) | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Novgorodas un Lietuvas karaspēki |
Zobenbrāļu ordenis un vendi, vācu krustneši, Turaidas līvi, 15 Kokneses bruņinieki un 74 letu karavīri | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Novgorodas kņazs Vsevolods Jurjevičs |
mestrs Folkvīns bruņinieks Bodo Kokneses bruņinieks Teoderihs | ||||||
| Spēks | |||||||
| 12 000 krievu un vismaz 600 lietuviešu | |||||||
1221. gada krievu un lietuviešu karagājiens uz Cēsīm, Turaidu un Imeru notika 1221. gada vasarā pēc tam, kad Pleskavas krievi nolēma uzteikt 1217. gadā Otepē noslēgto miera līgumu un ar 12 000 karavīriem, kurus vadīja Novgorodas kņazs, iebruka letu zemē un aplenca Cēsis. Neraugoties uz lietuvju papildspēku ierašanos, Cēsu pili viņi nespēja ieņemt un pāri Gaujai iebruka Turaidas līvu zemē, kuru pamatīgi nopostīja. Zobenbrāļu ordenis ar mestru priekšgalā ieradās Gaujas pretējā krastā un neļāva krieviem un lietuviešiem šķērsot upi. Krievi nopostīja Idumejas un Imeras novadus un devās tālāk postīt Ugaunijas zemi. Lietuvieši arī devās krieviem līdzi un cauri letu zemei no Pleskavas atgriezās tikai pēc mēneša, kad lietuviešu karaspēka vienību 600 vīru sastāvā sagaidīja 15 Kokneses vācieši un 75 leti un kaujā spēja tos uzvarēt.[1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Indriķa hronika XXV. 3.-4.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. decembrī. Skatīts: 2009. gada 24. augustā.