Kristaps Heinrihs fon Līvens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kristaps Heinrihs fon Līvens
Christoph Heinrich von Lieven
Kristaps Heinrihs fon Līvens
Personīgā informācija
Dzimis 1774. gada 6. maijā
Kijeva, Krievijas impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1839. gada 10. janvārī (64 gadi)
Roma, Pāvesta valsts (tagad Karogs: Itālija Itālija)
Tautība vācbaltietis
Vecāki Otto Andreass Heinrihs fon Līvens, Šarlote Margareta (dzimusi Gaugrēbena)
Brāļi Frīdrihs Gustavs, Kārlis Kristaps, Johans Georgs
Māsas Katrīna, Vilhelmīne
Dzīvesbiedre Doroteja (dzimusi Benkendorfa, 1797-1859)
Bērni Magdalēna (1804—1805), Aleksandrs (1805—1885), Pauls (1806—1866), Konstantīns (1807—1838), Georgs (1819—1835), Artūrs (1825—1835)


Kristaps Heinrihs fon Līvens (vācu: Christoph Heinrich von Lieven, 1774-1839) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, sūtnis Berlīnē un Londonā (1812–1834). Cēlies no senas vācbaltiešu dzimtas Līveniem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1774. gada 6. maijā (pēc VS) Kijevas komendanta Krievijas impērijas armijas ģenerālmajora Otto Andreasa Heinriha fon Līvena (1726-1781) un viņa sievas Šarlotes Margaretas (1742-1828) ģimenē. Jau piecu gadu vecumā pierakstīts karadienestā Krievijas armijas artilērijas daļā.

Pēc tēva nāves 1783. gadā Katrīna II viņa māti pieņēma Pēterburgas galmā par viņas mazbērnu audzinātāju, savukārt Kristapu Heinrihu ieskaitīja Semjonovas leibgvardes pulkā. Piedalījās krievu-zviedru karā (1788—1790) un 1790. gadā ieguva praporščika dienesta pakāpi, 1794. gadā tika paaugstināts par poručiku. Napoleona karu laikā viņš Austrijas armijas sastāvā 1794. gadā piedalījās kaujās pret frančiem Flandrijā. 1796. gadā viņu piekomandēja Vladimiras dragūnu pulkam un nosūtīja uz Kaukāzu, kur viņš piedalījās karagājienā pret Persiju Dagestānas un Azerbaidžānas teritorijā.

1797. gadā viņš kļuva par ķeizara Pāvila I flīģeļadjutantu (флигель-адъютант), 1798. gadā par ģenerāladjutantu (генерал-адъютант) un paaugstināja ģenerālmajora pakāpē. 1799. gadā viņa mātei un brāļiem piešķīra grāfa titulu. 1800. gadā viņs apprecējās ar galma dāmu Doroteju Benkendorfu (1784–1857)

1805. gadā Līvens piedalījās Austerlicas kaujā, 1807. gadā viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu. 1809. gadā viņu iecēla par Krievijas sūtni Berlīnē, bet 1812. gada kara laikā par sūtni Londonā. 1826. gadā ķeizars Nikolajs I viņa mātei un visiem viņas pēcnācējiem piešķīra kņazu titulu. 1831. gadā viņu iecēla par Krievijas impērijas Valsts padomes locekli. 1834. gadā viņš atgriezās Pēterburgā, kur tika iecelts par troņmantnieka Aleksandra pilvaroto pārstāvi.

Miris pēc īsas slimības 1838. gada 29. decembrī Romā troņmantnieka Aleksandra ārzemju ceļojuma laikā, apglabāts Mežotnes kapsētā.[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Feliks Gornischeff. Graf Christoph Heinrich von Lieven als russländischer Diplomat in Preußen (1810-1812). In: Forschungen zur baltischen Geschichte 13, 2018, S. 105–120.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lieven, Christoph Heinrich v. Baltische Historische Kommission (BHK), 2019