Kristaps Morbergs
| Kristaps Morbergs | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1844. gada 2. oktobrī Bukaišu pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija |
| Miris |
1928. gada 8. aprīlī (83 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
Kristaps Morbergs (dzimis 1844. gada 2. oktobrī (pēc vecā kalendāra 20.septembrī), miris 1928. gada 8. aprīlī) bija latviešu arhitekts un mecenāts.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1844. gadā Bukaišu pagasta „Lielstrikaišos” kā jaunākais dēls zemnieka Krišjāņa Mōrberga (Mūrberga) un viņa sievas Annas Margrietas, dzimušas Eltermanes, ģimenē. Viņam bija trīs vecāki brāļi un viena māsa. Mācījās Bukaišu pagastskolā, ap 1862.-1864. gadu bija namdara māceklis pie Jelgavas pilsētas būvmeistara. Pēc pārcelšanās uz Rīgu bija namdaris, vēlāk būvmateriālu pieņēmējs, tad rasētājs Rīgas latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa būvbirojā. Mācījies privāti pie Rīgas Politehniskās augstskolas docētājiem, papildinājies Berlīnes Būvakadēmijā (Bauakademie).[1] Projektējis un uzcēlis pašlaik Kalpaka bulvārī 5, Aspazijas bulvārī 3, 4 un 5 esošās ēkas. Deviņu gadu laikā (1864-1873) viņš ticis pie lielas turības. Viņa ieguldījums mūsdienās tiek lēsts ap 15 miljoniem eiro.[2]
Miris 1928. gadā, visus savus īpašumus novēlot Latvijas Universitātei.
-
Morberga pirmais celtais nams Kalpaka bulvārī 5 Rīgā -
Morberga nams neorenesanses stilā Aspazijas bulvārī 3 Rīgā -
Morberga nams Aspazijas bulvārī 4 Rīgā -
Romas viesnīca Aspazijas bulvāra un Vaļņu ielas stūrī Rīgā -
Morberga nams Z. A. Meierovica bulvārī 8 Rīgā -
Morberga nams Z. A. Meierovica bulvārī 10 Rīgā -
Morberga nams Vaļņu ielā 12-14 Rīgā -
Kristapa Morberga vasarnīca Jūrmalā
Latvijas Universitātes mecenāts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kristaps Morbergs bija viens no 20. gadsimta sākuma lielākajiem filantropiem, Latvijas Universitātes fonda dimanta mecenāts. K. Morbergs testamentā par savu universālmantinieci izvēlējās Latvijas Universitāti un 1928. gadā novēlēja tai astoņus namīpašumus Rīgas centrā un Jūrmalā. Savu mantojumu K. Morbergs atstāja ar mērķi padarīt augstākās izglītības iegūšanu pēc iespējas pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam. No ienākumiem, kas tika gūti namīpašumu apsaimniekošanas un naudas līdzekļu pārvaldīšanas, ik gadu izmaksāja stipendijas Latvijas Universitātes un citu augstskolu studentiem. Pirmās stipendijas piešķīra 1929. gadā, bet 1934. gadā nodibināja Kristapa Morberga fondu, lai palīdzētu izmaksāt stipendijas Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Konservatorijas mazturīgajiem studentiem.
Latvijas PSR laikā atbalstu pārtrauca. 2001. gadā Kristapa Morberga vārdā nosaukto stipendiju piešķiršanu atjaunoja.[3]
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās laulības 1874. gadā ar mācītāja Kārļa Valentīna Emīla Hūgenbergera meitu Annu Adelheidi Jūliju ilga nepilnus sešus gadus, pēc viņas ievietošanas psihiatriskajā slimnīcā 1881. gadā laulību šķīra un 1882. gadā Kristaps Morbergs apprecēja ārsta Augusta Hartmaņa meitu Augusti Luīzi.[4]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Deģis, Arvīds. Kristaps Morbergs: No baskāja par multimiljonāru. Rīga: Turība, 2014. 253 lpp.
- Krūmiņš, Artūrs. Kristaps Morbergs: 1844-1928. Rīga: LU 1938, (atkārtots izdevumsː Jumava, 2002. 145 lpp.)
- Latvijas Universitātes fonds. Filantropijas stāsti: Latvijas Universitātes fonda mecenāti. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019. 166 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «KRISTAPS MORBERGS». www.3mirkli.lu.lv. Skatīts: 2023-01-22.
- ↑ Atslēgas. Kristapa Morberga vērtīgais mantojums - REplay.lv, 2018-04-05. Atjaunināts: 2023-01-22
- ↑ «Dimanta mecenāts». www.fonds.lv. Skatīts: 2023-01-22.
- ↑ Krūmiņš, Artūrs (1938): Kristaps Morbergs: 1844-1928. 86. lpp
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|