Kristiāna Dimitere

Vikipēdijas lapa
Kristiāna Dimitere
Personīgā informācija
Dzimusi 1965. gada 11. maijā (57 gadi)
Rīgā
Dzīves vieta Murjāņi, Latvija
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latviete
Nodarbošanās Māksliniece
Vecāki Vija Artmane (1929–2008), Artūrs Dimiters (1915–1986)
Bērni Berta Vīlipsone (dz. 1991)

Kristiāna Dimitere (dzimusi 1965. gada 11. maijā Rīgā) ir latviešu māksliniece, strādā glezniecības un tēlniecības žanrā. Viņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Halmstades mākslas muzeja kolekcijās. Slavenās latviešu aktrises Vijas Artmanes un aktiera Artūra Dimitera meita.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1985. gadā pabeigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (mūsdienās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), Dekoratīvās tēlniecības nodaļu.

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādēs piedalās kopš 1992. gada.

Pēdējā Kristiānas Dimiteres izstāde "WOOF, WOOF!" noritēja "Galerijā Alma" 2021. gada ziemā. Izstāde bija veltīta mākslinieces trīs suņiem, kas viņai bijuši dzīves laikā: Arro, Džanim un Brīnai.[1] "Galerijā Alma", kura pārstāv mākslinieci, notikušas arī citas viņas personālizstādes, kuras iedvesmojusi galerijas direktore, mākslinieces bērnības draudzene Astrīda Riņķe[2]: 2012. gadā "Sekulārā rezonanse" un 2008. gadā "La bella bambina".[3]

Rīkojusi personālizstādes arī Jūrmalas Mākslas centrā (“Zilonis Čārlzs vai atrodi paslēpušos mednieku”, 2019), galerijā "Astronauts" Rīgā (personālizstāde “Aizsalis dīķis”, 2017), Raiņa mājā - muzejā Berķenelē, UPB galerijā Liepājā, galerijā “Bastions” Pleskavā 2011. gadā, galerijā "Leduspagrabs" Valmierā 2008. gadā, galerijā "Centrs" Rīgā (Šautuve “Soloha mākoņos”, 2003. gadā), 2001. gadā galerijā "Centrs", 1999. un 1996. gadā galerijā "Daugava", 1994. gadā Tora S. Greni mājā Oslo, 1993. gadā galerijā "Art ON" Halmstadē, 1992. gadā galerijā "Laipa" Valmierā un Reiterna namā Rīgā.

Piedalījusies dažādās grupas izstādēs: "Galerija Alma @ Padures muiža" (2021), Cēsu mūsdienu mākslas festivālā (2016), Galerijā ALMA "Mūsdienu ikonas" (2010), kuras kurators bija pazīstamais mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis[4] un "Psihodēlija klusajā centrā" (2006), "Mākslinieks un porcelāns" Valsts Mākslas muzejā (2001), Rīgas 800 gadu jubilejai veltītajā mākslinieku akcijā "Gailis 800" uz universālveikala "Centrs" jumta (2001), Latviešu mūsdienu mākslas izstādē "Rudens 2000" Mākslas muzejā Arsenāls (2000), "Astrīdas zīdi un Kristianas aksesuāri" galerijā "Čiris" Rīgā (1997), galerijā "HP" Halmstadē (1991) izstādē "Jaunā latviešu māksla" (kopā ar Astrīdu Riņķi, Aivaru Vilipsonu un Robertu Koļcovu).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā ieguvusi Latvijas Teātra savienības balvu par kostīmiem izrādei “Romantiķi” (režisore Anna Eižvertiņa, teātris “Skatuve”), 2001. gadā Rīgas domes godalgu par darbu galerijas "Čiris" un grupas "Pasīvā dekadence" zīmējumu izstādes projektā "Priekšspēle", 1999. gadā gada debiju par gleznu "Pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena" leģendārajā latviešu mūsdienu mākslas izstādē "Rudens '99" mākslas muzejā Arsenāls un 1998. gadā godalgu par gada labāko animācijas filmu Ziemeļvalstu filmu festivālā Solona Ungdoms par filmu "Komēta" (režisore Māra Liniņa).

Citas aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veidojusi grāmatu ilustrācijas Kārļa Skalda pasakai “Jūras vārava” (2017), “Biki Buks” grāmatai “Grieziet ceļu”, fona zīmējumus izrādei “Ērkšķrozīte" Latviešu biedrības namā, interjera un griestu gleznojumus Raiņa bērnības istabai, Raiņa māja-muzejā Berķenelē, kostīmus izrādei “Dāmu paradīze” (2014) Rīgas svētku ietvaros, scenogrāfiju Jaunajā Rīgas teātrī Aspazijas “Sidraba Šķidrautam” (2005), režisore Baņuta Rubesa, scenogrāfiju un kostīmus Jozefa Čapeka izrādei “Par sunīti un kaķīti” (2004) teātrī “Skatuve” (režisore Māra Liniņa), izrādei “Divpadsmit mēneši” (režisore Anna Eižvertiņa, teātris “Skatuve”), Ojāra Vācieša izrādei “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” (2003, teātris “Skatuve”, režisore Māra Liniņa), izrādei “Cienīgi lēnīgais un durstīgi dzēlīgais“, pēc Radjarda Kiplinga stāsta motīviem (2002, režisore Māra Liniņa, Latvijas Valsts Leļļu teātris) un televīzijas uzvedumam "Tev, Anna", režisore Ilze Kļaviņa (1995). Bijusi māksliniece arī animācijas filmai "Ūdensvīrs" (2001, režisore Māra Liniņa).

2021. gadā piedalījusies interneta audio projektā “Tīrkultūra” ar savu mūzikas izlasi.[5]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristiānas Dimiteres meita Berta Vīlipsone (1991) ir scenogrāfe un kostīmu māksliniece.[6] Viņas brālis Kaspars Dimiters (1957) ir mūziķis un dzejnieks. Kristiānas Dimiteres bijušais vīrs ir Aivars Vīlipsons.

"Esmu piedzimusi aktieru ģimenē. Teātri iemīlēju tik ļoti, ka reizēm man tas likās tā pati realitāte, kas dzīve. Pieaugot ievēroju, ka pasaule bez īpašas inscenēšanas ir brīnišķīgi nopietni paradoksāla...." ir izteikusies Kristiāna Dimitere.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]