Vija Artmane

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vija Artmane
Vija Artmane
Artmane filmā "Purva bridējs"
Dzimusi Alīda Artmane
1929. gada 21. augusts
Valsts karogs: Latvija Kaive, Sēmes pagasts, Latvija
Mirusi 2008. gada 11. oktobrī (79 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Strenči, Latvija
Nodarbošanās aktrise
Darbības gadi 1949—2003
Dzīvesbiedrs Artūrs Dimiters

Alīda Vija Artmane (1929. gada 21. augusts Kaive, Sēmes pagasts2008. gada 11. oktobris Strenči) bija latviešu/padomju teātra un filmu aktrise.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alīda Vija Artmane dzimusi 1929. gadā 21. augustā Tukuma apriņķa Kaivē, kur viņas tēva vecākiem - Ansim un Karlīnai Artmaņiem - piederēja jaunsaimniecība "Dekšņi". Artmaņu dēls Fricis Arnolds (1910-1929) apprecēja poļu izcelsmes laukstrādnieci Annu Regīnu Zaborsku (1903-1975), taču pavasarī lauku darbos viņam plīsa vēderplēve un viņš nomira vēl pirms meitas dzimšanas. Vijas bērnība daļēji aizritēja Sēmes pagasta "Dekšņās", kur dzīvoja tēva māsas ģimene.[1] Sešu gadu vecumā māte meiteni aizsūtīja pie bezbērnu zemnieku ģimenes, kas dzīvoja starp Iecavu un Baldoni, tur arī Vija uzsāka skolas gaitas. 30. gadu vidū pārceļas uz dzīvi Rīgā pie mātes.

No 1937. līdz 1944. gadam mācījās Rīgas 48. pamatskolā, no 1944. līdz 1947. gadam mācījās Rīgas 6. vidusskolā, no 1947. līdz 1948. gadam - Rīgas 3. vidusskolā. Paralēli no 1946. līdz 1949. gadam mācījās Dailes teātra Otrajā studijā. 1949. gada 16. oktobrī kļuva par Dailes teātra aktrisi.[2]

Vija Artmane ir viena no izcilākajām 20.gadsimta latviešu teātra un kino aktrisēm. Kopumā viņas kontā ir vismaz 85 lomas uz teātra skatuves un piecdesmit - kinofilmās. Uzsākot darbu teātrī, viņa ātri sev pievērsa Dailes teātra dibinātāja un galvenā režisora Eduarda Smiļģa uzmanību. Pirmie lielie panākumi atnāca ar Džuljetas lomu Šekspīra lugā "Romeo un Džuljeta", kur viņas partneris bija Eduards Pāvuls.

Filmēties Artmane sāka 1956. gadā Rutas lomā Rolanda Kalniņa filmā "Pēc vētras", bet par savu īsto kinokarjeras sākumu pati uzskata Daces lomu Pāvela Armanda filmā "Kā gulbji balti padebeši iet" (1956). Kinolomu ir bijis daudz, Artmane filmējusies ne tikai Rīgas kinostudijas filmās, bet ar lieliem panākumiem arī ārpus Latvijas. Piemēram, 2004. gadā Sanktpēterburgas kinofestivālā Forpost tika atzīmēta četrdesmitgade slavenajai Ļenfiļm studijas filmai "Dzimtas asinis" (1964), kur Artmane spēlēja galveno sieviešu lomu – Soņu. Aktrise tika aicināta uz festivālu saņemt apbalvojumu.

1953. gadā Vija Artmane apprecējās ar Dailes teātra aktieri Artūru Dimiteru (1915-1986), viņiem piedzima divi bērni - Kaspars Dimiters (1957) un Kristiāna Dimitere (1965).

Vija Artmane aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē. No 1950. gada viņa bija Latvijas Teātra savienības biedre. 1955. gadā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas Kirova rajona Tautas deputātu padomes deputāti. No 1958. gada - Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre. No 1961. gada kino darbinieku delegāciju sastāvā un vēlāk kā Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas locekle viesojusies daudzās pasaules valstīs. 1968. gadā kļuvusi par PSKP biedri. 1971. gadā bija LKP 21. kongresa delegāte un PSKP 24. kongresa delegāte, 1976. gadā - LKP 22. kongresa delegāte. 1980. gadā kļuva par Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētāja vietnieci. No 1980. līdz 1987. gadam Artmane bija Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāte. No 1983. līdz 1985. gadam bija Latvijas PSR Teātra biedrības valdes priekšsēdētāja.

Mirusi 2008. gada 11. oktobrī, apbedīta Pokrova kapos.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Viju Artmani[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Artmani sarakstīti vairāki literāri darbi:

  • "Vija Artmane" (sast. A. Vecsīle, "Liesma", 1979)
  • Vija Artmane. "Ziemcieši. Mirkļi no manas dzīves" ("Pētergailis", 2004)
  • Līga Blaua "Vija Artmane: sirdī palikušie" ("Jumava", 2009).

Režisors Rolands Kalniņš uzņēmis par Viju Artmani dokumentālu filmu "Saruna ar karalieni" (1980).

Vijas Artmanes lomas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dailes teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Oļa Morozova - L. Zorins "Jaunība" (1950, režisors E. Smiļģis)
  • Pāžs, Alda, Lengvina meita - Rainis "Indulis un Ārija" (1950, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
  • Dāma ar sunīti - A.Brodele "Marta" (1950, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisors K. Pabriks)
  • Abigaila - E. Skriba "Glāze ūdens" (1950, režisore F. Ertnere)
  • Elīza - Dž. B. Šovs "Pigmalions" (1951, režisore M. Tetere)
  • Ļiza - I.Krilovs "Modes veikals" (1951, režisors A. Leimanis)
  • Gubernatora meita - N.Gogolis (1952, režisori E. Smiļģis un F. Ertnere)
  • Ņina - M.Ļermontovs "Maskarāde" (1952, režisore F. Ertnere)
  • Ausma Cielava - J. Grants, V. Sauleskalns "Jūras vējos" (1953, režisors E. Smiļģis)
  • Zaiga Krauze - A.Grigulis "Profesors iekārtojas" (1953, režisore V. Baļuna)
  • Džuljeta - V. Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" (1953, režisors E. Smiļģis)
  • Rasma - M. Zuntners, A. Vilks "Skabargas" (1954, režisore F. Ertnere)
  • Ilze - R. Blaumanis "Pazudušais dēls" (1954, režisors E. Smiļģis)
  • Skuķe - A.Upīts "Ziedošais tuksnesis" (1954, režisors inscenētājs E. Smiļģis)
  • Maša Čibisova, vēlāk Kitija - Ļ. Tolstojs "Anna Kareņina" (atj.) (1955, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
  • Baiba - Rainis "Pūt, vējiņi!" (1955, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
  • Mellija - G.Zapolska "Panes Duļskas morāle" (1956, režisore F. Ertnere)
  • Ligita - G. Priede "Lai arī rudens" (1956, režisors P. Pētersons)
  • Lelde - Rainis "Spēlēju dancoju" (1956, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
  • Zane - Rainis "Pūt, vējiņi!" (1957, režisore V.Vecumniece)
  • Dženīhena - D.Ščeglovs "Pasaules pilsonis" (1957, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisores F. Ertnere, V.Vecumniece)
  • Mirdza - Aspazija "Vaidelote" (1958, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
  • Jakobīne - M.Zīverts "Minhauzena precības" (1958, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore N.Muižniece)
  • Grāfiene Dona - S.Lāgerlēva "Gesta Berlings" (1958, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisores F. Ertnere, N. Muižniece)
  • Ofēlija - V.Šekspīrs "Hamlets" (1959, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
  • Līvija - V.Grundmane "Osvalda Dukāta portrets" (1959, režisors P. Pētersons)
  • Žaklīna - J. Lūsis "Atrastā varavīksne" (1959, režisors P. Pētersons)
  • Aija Spāre - V. Lācis "Poēma par vētru" (1960, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
  • Elena Bezuhova - Ļ. Tolstojs "Karš un miers" (1960, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisores F. Ertnere, N. Muižniece)
  • Redžīna Habarde - L.Helmane "Meža noslēpums" (1961, režisors P. Pētersons)
  • Anita - J.Lūsis "Sniega cilvēks bojā eja" (1961, režisors P. Pētersons)
  • Latigora - Rainis "Iļja Muromietis" (1962, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
  • Ēva - B.Brehts "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1962, režisors P. Pētersons)
  • Marija - M.Rihters "Dieva sala" (1962, režisore V. Vecumniece)
  • Aira Īve - V. Vīgante "Diena sākas kā parasti" (1962, režisore F. Ertnere)
  • Donja Anna - Ļ. Ukrainka "Dons Žuans" (1963, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
  • Solveiga - H.Ibsens "Pērs Gints" (1964, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
  • Olga Čigolella - E. de Filipo "Kad meliem garas kājas" (1964, režisore V. Vecumniece)
  • Laimdota - Rainis "Uguns un nakts" (1965, režisors inscenētājs P. Pētersons, režisore F. Ertnere)
  • Irina Kirjanova - E. Radzinskis "Filma top" (1966, režisors P. Pētersons)
  • Pastniece, biļešu kontroliere, gleznu sargātāja - I. Ziedonis, P. Pētersons "Motocikls" (1967, režisors P. Pētersons)
  • Beatriče - V. Šekspīrs "Liela brēka, maza vilna" (1968, režisore F. Ertnere)
  • Jeļena Gončarova - J. Oļeša "Mans - nē, mans - jā" (1969, režisore V. Vecumniece)
  • Nastasja Fiļipovna - F. Dostojevskis "Idiots" (1969, režisors P. Pētersons)
  • Ieva - R. Blaumanis "Indrāni" (1970, režisors J. Strenga)
  • Malle - A. Gailīts "Tomass Nipernādijs" (1970, režisore V. Vecumniece)
  • Ārija - Rainis "Indulis un Ārija" (1971, režisors inscenētājs E. Zīle, režisore F. Ertnere)
  • Madame Alta - A. Grigulis "Uz kuru ostu?" (1971, režisors A. Liniņš)
  • Lēdija Doroteja Indija - Ž. Anuijs "Ielūgums pilī" (1971, režisors J. Strenga)
  • Virba - P. Putniņš "Muļķis un pletētāji" (1972, režisors A. Liniņš)
  • Elizabete - V. Šekspīrs "Ričards III" (1972, režisors inscenētājs A. Liniņš, režisore F. Ertnere)
  • Maksina Fouka - T. Viljamss "Iguānas naktis" (1973, režisors A. Liniņš)
  • Gulžana - Č. Aitmatovs, K. Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā" (1973, režisors A. Liniņš)
  • Nadežda Monahova - M. Gorkijs "Barbari" (1974, režisors A. Kacs)
  • Dženija - E.Olbijs "Viss dārzā" (1975, režisors inscenētājs A.Liniņš, režisors J. Strenga)
  • Anne Maija - E. Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola" (1975, režisors A. Dimiters)
  • Frīda Simsone - E. Šritmaters "Bišu Ole" (1975, režisors A. Liniņš)
  • Irina Arkadina - A. Čehovs "Kaija" (1976, režisors inscenētājs A. Liniņš, režisors K. Auškāps)
  • Meluzīne Magda - E. Vetemā "Rožu dārzs" (1978, režisors J. Strenga)
  • Hanna - Ā. Kertēss "Atraitnes" (1979, režisore A. Matīsa)
  • M.Uļjanovas domas - M. Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā" (1980, režisors inscenētājs A. Liniņš, režisors K. Auškāps)
  • Elizabete - F. Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene" (1980, režisors inscenētājs A. Liniņš, režisore A. Matīsa)
  • Rasma - G. Priede "Zilā" (1982, režisors A. Liniņš)
  • Adele Kosimbesku - A. Baranga "Svētais Mitīke" (1983, režisora A.Ozola diplomdarbs)
  • Roplainiete - R. Blaumanis "Pazudušais dēls" (1983, režisora V. Vētras diplomdarbs)
  • Ksenija - E. Bonds "Vasara" (1985, režisors A. Liniņš)
  • Lēdija - R. Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs" (1985, režisors inscenētājs A. Dimiters, režisore A. Matīsa)
  • Grāfiene de Lāža - K. Būza "Sievietes, sievietes" (1986, režisore A. Matīsa)
  • Janīna Galeja - P. Putniņš "Mūsu dēli" (1986, režisors A.Liniņš)
  • Irme - M. Zīverts "Minhauzena precības" (1988, A. Dimitera ieceri īstenojuši Ē. Ferda, M. Ozoliņš, A. Liniņš)
  • Telva - A. Kasona "Rītausmas dāma" (1988, režisors K. Auškāps)
  • Trīne - R. Blaumanis "Trīnes grēki" (1989, režisors A. Liniņš)
  • Lorīna - S. Šepards "Prāta meli" (1990, režisors K. Auškāps)
  • Benita Malita - V. Evanzs, Velentains "Kaudzēm naudas" (1992, režisors K. Auškāps)
  • Bervikas hercogiene - O. Vailds "Lēdijas Vindermīres vēdeklis" (1992, režisori K. Auškāps, J. Strenga)
  • Vecmāmiņa - R. Tomā "Astoņas mīlošas sievietes" (1993, režisors J. Kalniņš)
  • Džuljetas aukle - V. Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" (1994, režisors inscenētājs K. Auškāps, režisore Z. Stungure)
  • Amāle - A. Brigadere "Lielais loms" (1994, režisors A. Jaunušāns) - kā viesmāksliniece Nacionālajā teātrī
  • Boila kundze - A. Kristi "Peļu slazds" (1995, režisors A. Līnis)
  • Koris - Sofokls "Oidips un Antigone" (1995, režisors K. Auškāps)
  • Rakēna kundze - E. Zolā "Terēza Rakēna" (1996, režisors M. Gruzdovs)
  • De Rozmona kundze - K. Hemptons "Bīstamie sakari" (1996, režisors K. Auškāps)
  • Zenta Mauriņa - Z. Mauriņa "Sirdij ir spārni" (1997, režisors Ģ. Nagainis)

Jaunajā Rīgas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grāfiene - A. Puškins "Pīķa dāma" (1998, režisors A. Hermanis)
  • Stendāls - Stendāls "Traktāts par mīlestību" (1999, režisors A. Hermanis)

Vijas Artmanes kinolomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]