Kurjanovas ezers (dabas parks)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par dabas parku. Par ezeru skatīt rakstu Kurjanovas ezers.
Kurjanovas ezers
Kurjanovas ezers (Latvija)
Kurjanovas ezers
Kurjanovas ezers
Tips dabas parks
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Ciblas novads, Latvija
Koordinātas 56°31′55″N 27°59′12″E / 56.53194°N 27.98667°E / 56.53194; 27.98667Koordinātas: 56°31′55″N 27°59′12″E / 56.53194°N 27.98667°E / 56.53194; 27.98667
Platība 258,6 ha
Dibināts 2004
Pārvaldes institūcija Dabas aizsardzības pārvalde

Kurjanovas ezers ir dabas parks Latgalē. Izvietojies Zilupes līdzenuma dienviddaļā, administratīvi ietilpst Ciblas novada Līdumnieku pagastā. Dabas parka kopējā platība (pēc VZD datiem) ir 258,6 ha, no tiem Kurjanovas ezers 125,5 ha (48,5 %), valsts mežs ziemeļos un ziemeļrietumos no ezera 70,3 ha (27,2 %), privātīpašumi dienvidos un austrumos no ezera 61,7 ha (23,9 %), pašvaldības īpašums 1,1 ha (0,4 %). Galvenais dabas parka objekts ir Kurjanovas ezers, mežam ir ainavas nozīme, kā arī tas rada dabisku barjeru pret biogēno ieplūdi ezerā. Mežos dominē apses, kuras pamazām tiek izcirstas un aizstātas ar platlapjiem. Dabiskie mežu biotopi aizņem tikai 7,3 ha – slapjais priežu mežs valsts mežā un platlapju mežs privātīpašumā.

Vidējais ezera dziļums ir 2,4 metri, bet maksimālais dziļums – 5,8 metri. Ezerā atrodas viena 0,2 ha liela saliņa.[1] Ietek 4 vasarā izžūstoši meliorācijas grāvji, iztece caur novadgrāvi uz Kurjanku. Grāvji neietek ezerā tieši, bet filtrējas caur augsni.

Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezerā atrodams neparasti liels īpaši aizsargājamo biotopu un augu sugu skaits: 5 Latvijas īpaši aizsargājamie biotopi (najādu audzes, sīkās lēpes audzes, akmeņaina, smilšaina un grantaina grunts ezeros) un 3 sugas (mazā najāda, lokanā najāda, mieturu hidrilla), t.sk. viena ES Biotopu direktīvas suga, kā arī viens no Biotopu direktīvas biotopiem – mezotrofi ezeri ar bentiskām mieturaļģēm. Vienīgais pašlaik zināmais ezers Latvijā, kur vienā ezerā kopā aug divas ļoti retas najādu sugas – lokanā un mazā najāda.[2] No citiem makrofītiem sastopamas niedres, meldri, kosas, elši, bultenes, vilkvālītes, kalmes, elodejas, lēpes, daudzlapes. No zivju sugām šeit zināmas līdaka, asaris, rauda, plaudis, plicis, rudulis, līnis, karūsa, ķīsis, akmeņgrauzis, ezerā dzīvo platspīļu vēži. Atļauta licencēta makšķerēšana un ezerā ielaisti zandartu mazuļi.[3]

Biotops "ezeri ar mieturaļģu Charophyta augāju" šeit būtiski atšķiras no citiem šī biotopa ezeriem Latvijā ar to, ka piekrastē bieži ir minerālgrunts. Minerālgrunts piekraste šeit aizņem ievērojamu platību (7 % no ezera platības). Citiem hāru ezeriem valstī piekraste ir viscaur dūņaina. Pavisam hāras sastopamas 26% ezera. Pateicoties tām, ūdens dzidrība atbilst mezotrofam, nevis eitrofam ezeram, kāds tas ir pēc biomasas daudzuma.

Mežos sastopamas šeit parastās dzīvnieku sugas: stirnas, mežacūkas, alņi, bebri un āpši, ezera krastā redzētas arī ūdru darbības pēdas. Aizsargājami augi dabas parka mežos, pļavās un purvos nav atrasti. Ezera krastos atrodas vairākas atpūtas vietas un peldvietas. Parks ir Natura 2000 teritorija ar kodu 0304400.

Kurjanovas ezera dabas parka režīms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visa teritorija ir dabas parks bez funkcionālā zonējuma. Ap ezeru 150 m joslā noliegta kapitāla būvniecība, ezerā aizliegti motorizēti transporta līdzekļi un rūpnieciskā zveja. Parka teritorijā ir 3 dzīvojamās mājas, bet tikai viena no tām apdzīvota. Apkārtnes iedzīvotājiem ezers ir iecienītākā peldvieta un makšķerēšanas vieta, tai skaitā no laivām. Atpūtniekiem ar autotransportu pieejams ir DR, ZA un Z krasts. DR krastā viena atpūtas vieta pārsvarā tiek lietota iebraukšanai ezerā ar laivu, tur ir pašvaldības noteikts ceļa servitūts pieejai publiskajam ezeram.

Sapropeļa krājumiem ezerā ir rūpnieciska nozīme, tā iegulas apjoms - >2550 tūkst. m3. Pašlaik tie netiek izmantoti, lai neizjauktu stabilo ezera ekosistēmu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1952. līdz 1977. gadam Kurjanovas ezerā ik gadus veikta rūpnieciskā zveja. Vēlākos gados rūpnieciskā zveja veikta neregulāri. Nozvejas pamatmasu veidoja līdakas un raudas. Zivju krājumi papildināti 1965. gadā, ielaižot sudrabkarūsu un karpu mazuļus. Līdz 1993. gadam ezera D krastā darbojās liellopu ferma, kas mūsdienās ir pārbūvēta par dzīvojamo ēku. Pašlaik bijušās fermas ietekmes rajonu raksturo bagātīgs virsūdens augājs apmēram 50 m platā joslā ezera D krastā. Pirms dabas parka izveides ezers 2000.–2002. gados bija iznomāts privātai rūpnieciskai zvejai. 2003. gadā tika veikta tā izpēte, pēc kuras "Latvijas ezeri" ieteica izveidot šeit aizsargājamu dabas teritoriju, kas tika izdarīts 2004. gadā.

Kultūrvēstures pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabas parka teritorijā kultūrvēsturisko objektu nav. Netālu no tā – apm. 0,5 km uz R no ezera – ir Čižiku viduslaiku kapsēta, kas ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Apmēram 2 km uz ZR no ezera atrodas valsts nozīmes kultūras piemineklis – Ciblas (Djatlovkas) senkapi. Ezera D krastā ir bijušās Kurjanovas pusmuižas parks ar vairākiem veciem kokiem. Parks ir nekopts un aizaudzis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]