Dvietes paliene

Dvietes paliene
Dvietes paliene
Tips	dabas parks
Atrašanās vieta	Augšdaugavas novada Bebrenes, Dvietes un Pilskalnes pagasti, Jēkabpils novada Rubenes pagasts
Koordinātas	56°03′53″N 26°13′53″E
Platība	49,89 km2
Dibināts	2004
Pārvaldes institūcija	Dabas aizsardzības pārvalde

Dvietes paliene ir 2004. gadā dibināts Latvijas dabas parks Sēlijā, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpašo aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) sarakstā. Tas aizņem 4989 ha lielu teritoriju Augšdaugavas novada Bebrenes, Dvietes un Pilskalnes pagastos, kā arī Jēkabpils novada Rubenes pagastā.

Dvietes palienes dabas vērtības ir regulāri applūstošu palieņu pļavu aizsardzības teritorija pie Dvietes un Ilūkstes upju ietekas Daugavā. Viena no daudzveidīgākajām un bagātākajām putnu vietām Latvijā, iekļauta starptautiskajā putniem nozīmīgo vietu sarakstā. Regulāra un nozīmīga caurceļojošo ūdensputnu pulcēšanās vieta pavasarī — ik sezonu šeit uzturas vairāki tūkstoši zosu un pīļu. Svarīga ligzdošanas vieta griezei. Pavisam teritorijā konstatētas vismaz 28 ES Putnu direktīvas 1. pielikuma un 28 Latvijas īpaši aizsargājamo putnu sugas. Dvietes palienes tiesisko regulējumu nosaka Ministru Kabineta 2007. gada 27. aprīļa noteikumi Nr. 274 „Dabas parka „Dvietes paliene” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dvietes senlejas apdzīvotības vēsture

Dvietes senleja un paliene ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā. Pirmie iedzīvotāji šeit ienākuši jau ledus laikmeta beigu posmā, vēlajā paleolītā pirms aptuveni 11 tūkstošiem gadu. Par to liecina, piemēram, ziemeļbrieža raga harpūna, kas atrasta Dvietes apmetnē — Dvietes krastos pie tās iztekas no Dvietes ezera. Dvietes senlejas apdzīvotāji mezolīta periodā piederējuši zvejnieku-mednieku ciltīm, kuru apmetnes atradās galvenokārt upju un ezeru krastos.

Dvietes senleja bijusi blīvāk apdzīvota, sākot ar neolītu (vēlo akmens laikmetu), par ko liecina daudzās tā laika apmetnes un senlietu savrupatradumi. Vidējā neolītā Dvietes senlejai bija raksturīga Austrumu mednieki-vācēju ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra, bet neolīta beigās Dvietes senlejā parādījās auklas keramikas kultūras baltu lopkopju un zemkopju ciltis. Vēlāk bronzas laikmetā to nomainīja švīkātās keramikas kultūra, kas šajā Latvijas daļā pastāvēja arī agrajā dzelzs laikmetā. Šai laikā tika celti un apdzīvoti daudzie pilskalni Augšzemes augstienes nogāzēs, galvenokārt Pilskalnes pagastā. Dvietes senlejā ir zināmi tikai daži senlietu atradumi, kas attiecas uz šo laiku.

Kopš vidējā dzelzs laikmeta Dvietes senlejas pamatiedzīvotāji bijuši sēļi. Par to liecina gan 13. gadsimta dokumenti, gan sēlisko izlokšņu izplatība, gan mūsdienu antropoloģiskie un etnogrāfiskie pētījumi. 13. gadsimta otrajā pusē šo teritoriju iekļāva Livonijas ordeņvalsts sastāvā, pēc Livonijas kara 16. gadsimta vidū — Kurzemes un Zemgales hercogistē, bet 18. gadsimta beigās — Kurzemes guberņā.

Interesanti, ka Dvietes senlejas arheoloģisko pieminekļu izvietojums cieši saistīts ar tās dabas apstākļiem. Visas atklātās akmens laikmeta apmetnes atrodas senlejas zemākajā, applūstošajā daļā. Savukārt augstāk — Dvietes senlejas krastu pauguros atrastas visas šeit zināmās vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku apmetņu vietas, agrā dzelzs laikmeta pilskalni un vēlā dzelzs laikmeta senkapi.

Teritorijas raksturojums

Dvietes palienes teritorijai raksturīga sīki fragmentēta, galvenokārt privātu zemes īpašumu mozaīka. Šajā teritorijā visizplatītākie Latvijas biotopi ir mēreni mitras pļavas, tīrumi, atmatas un krūmāji. Mazākas platības aizņem meži, u.c. biotopi. Pļavu un krūmāju biotopi ir izplatīti galvenokārt upju un meliorācijas grāvju tuvumā un zemākajās teritorijas vietās. Mežu, tīrumu un atmatu biotopi — Dvietes senlejas krastu pauguros.

Sastopamie biotopi

Šajā teritorijā visizplatītākie biotopi ir mitras un mēreni mitras pļavas, tīrumi, atmatas un krūmāji. No kopējās platības 3126,3 ha procentuāli tas izskatās šādi: zālāji (ganības, siena pļavas) 48,1%; mākslīgie (lauksaimniecībā izmantojamā) biotopi 11,6%; krūmi 12,8%; meži 25%; citi — 2,5%.

Dvietes palienē ir sastopami divi īpaši aizsargājamie Latvijas biotopi:

• Stāvās vilkakūlas pļavas, kas Dvietes palienē sastopamas tikai divās vietās. Šajās pļavās dominē stāvā vilkakūla (Nardus stricta). No augu sugām sastopama dzelzszāle (Carex nigra), parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa), aitu auzene (Festuca ovina) un dūkstu madara (Galium uliginosum).
• Zilganās molīnijas pļavas, kas sastopams tikai vienā vietā. Šī pļava atrodas periodiski aplūstošā vietā, tātad šai pļavai ir nepieciešams mitrums. Šī ir pļava, kurā dominē zilganā molīnija (Molinia caerulea). No augu sugām vēl sastopamas ir parastā ciņusmilga, ziemeļu madara (Galium boreale), purvmirte (Myrica gale), purva neaizmirstule (Myosotis palustris) un dūkstu madara.

Dvietes palienē ir sastopami trīs īpaši aizsargājamie ES biotopi. Tie ir:

• Eitrofas augsto lakstaugu audzes (ilgstoši nekoptas palieņu pļavas), kas sastopamas vietās, kur agrāk ir notikusi siena pļaušana vai lopu ganīšana. Tās ir diezgan mitras un ar vidēji augstu zelmeni. Ir arī daudz krūmu, kas izauguši tāpēc, ka ir pārtraukta pļaušana un ganīšana. Sastopamākās augu sugas šajās pļavās ir meža suņburkškis (Anthriscus sylvestris), zeltainā gundega (Ranunculus auricomus), dzeltenais saulkrēsliņš (Thalictrutn flavum), parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria), pļavas gandrene (Geranium pmtense), ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis) un ziemeļu madara.
• Mēreni mitras pļavas (regulāri koptas palieņu pļavas), kas šajā teritorijā ir sastopamas diezgan lielā teritorijā, pļavu aplūstošajā daļā. Šīs pļavas tikpat kā neizmanto lauksaimniecībā, bet izmanto kā siena pļavas un samērā lielas teritorijas tiek izmantotas kā ganības. Siena pļaušana un lopu ganīšana šajās pļavās ir pozitīva darbība, jo tādējādi tiek ierobežota pļavu aizaugšana ar krūmiem. Bet ir sastopami arī krūmu puduri, kuri ir izauguši tādēļ, ka kādās noteiktās pļavas vietās ir bijusi apgrūtināta siena pļaušana kā rezultātā arī ir izveidojušies krūmu puduri. Sastopamākās augu sugas šajās pļavās ir pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis), pļavas dzelzene (Centaurea jacea), savvaļas burkāns (Daucus carota), pļavas auzene (Festuca pratensis), parastā pīpene (Leucanthemum vuigare), garlapu veronika (Veronica longifolia), baltā madara (Galium album) un pļavas skarene (Poa pratensis).
• Dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju (palieņu ezeri), kas dabas parka teritorijā ir četri. Lielākie no tiem ir Dvietes un Skuķu ezeri. Šie palieņu ezeri ir izveidojušies par eitrofiem meliorācijas rezultātā, kad ūdens līmenis tika pazemināts par 1,.5 m (Apsaimniekošanas plāns 2003) šos ezerus ieskauj dūkstāju josla un ūdens ir dzidrs. No augu sugām šeit dominē ezeru krastos niedres, kā arī sastopamas tādas sugas kā parastā mazlēpe (Hydrocharis morsus-ranae), daudzsakņu spirodela (Spirodela polyrhiza), dzeltenā lēpe (Nuphar lutea), mieturu daudzlape (Myriophullum verticillatum).

Flora

Dabas parka teritorijā atklātas vairāk nekā 200 augstāko augu sugas (2003. gada lauka pētījumu rezultāti), no kurām deviņas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Pie tām pieder:

• Atvašu saulrietenis (Jovibarba sobolifera);
• Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica);
• Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata);
• Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata);
• Dumbrāja vijolīte (Viola persicifolia);
• Jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus);
• Mānīgā knīdija (Cnidium dubicum);
• Sibīrijas skalbe (Iris sibirica);
• Stāvā vilkakūla (Nardus stricta).

Lielākā daļa šo sugu ir atrastas palieņu pļavās starp Dvieti un Bebrenes — Rubenes pagastu robežu.

Bezmugurkaulnieki

Konstatētas astoņas Latvijā īpaši aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas:

• Lielais gludgliemezis (Cochlicopa nitens);
• Mirdzošā ūdensspolīte (Segmentina nitida);
• Kroklūpas vārpstiņgliemezis (Laciniaria plicata);
• Upes raibgliemezis (Theodoxus fluviatilis);
• Biezā perlamutrene (Unio crassus);
• Spožā skudra (Lasius fuliginosus);
• Marmora rožvabole (Liocola marmorata);
• Lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita).

Abinieki un rāpuļi

Dabas parkā konstatētas šādas retās un aizsargājamās abinieku un rāpuļu sugas:

• Parastais krupis (Bufo bufo);
• Smilšu krupis (Bufo calamita);
• Zaļais krupis (Bufo viridis);
• Parastā varde (Rana temporaria);
• Purva varde (Rana arvalis);
• Dīķa varde (Rana lessonae);
• Zaļā varde (Rana esculenta);
• Ezera varde (Rana ridibunda);
• Pļavas ķirzaka Lacerta vivipara).

Putni

Dabas parkā Dvietes paliene konstatētās īpaši aizsargājamās putnu sugas:

• Lielais dumpis (Botaurus stellaris);
• Melnais stārķis (Ciconia nigra);
• Baltais stārķis (Ciconia ciconia);
• Mazais gulbis (Cygnus columbianus);
• Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus);
• Mazā gaura (Mergus albellus);
• Melnā klija (Milvus migrans);
• Jūras ērglis (Haliaetus albicilla);
• Niedru lija (Circus aeruginosus);
• Lauku lija (Circus cyaneus);
• Pļavu lija (Circus pygargus);
• Mazais ērglis (Aquila pomarina);
• Vidējais ērglis (Aquila clanga);
• Laukirbe (Perdix perdix);
• Paipala (Coturnix coturnix);
• Ormanītis (Porzana porzana);
• Grieze (Crex crex);
• Dzērve (Grus grus);
• Gugatnis (Calidris pugnax);
• Ķikuts (Gallinago media);
• Kuitala (Numenius arquata);
• Melnā puskuitala (Limosa limosa);
• Pļavas tilbīte (Tringa totanus);
• Purva tilbīte (Tringa glareola);
• Mazais ķīris (Larus minutus);
• Lielais ķīris (Larus ridibundus);
• Upes zīriņš (Sterna hirundo);
• Mazais zīriņš (Sterna albifrons);
• Melnais zīriņš (Chlidonias niger);
• Baltspārnu zīriņš (Chlidonias leucopterus);
• Purva pūce (Asio flammeus);
• Tītiņš (Jynx torquilla);
• Pelēkā dzilna (Picus canus);
• Melnā dzilna (Dryocopus martius);
• Vidējais dzenis (Dendrocopos medius);
• Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos);
• Sila cīrulis (Lullula arborea);
• Seivi ķauķis (Locustella luscinioides);
• Somzīlīte (Remiz pendulinus);
• Brūnā čakste (Lanius collurio).

Zīdītāji

Speciāli zīdītāju pētījumi Dvietes palienes dabas parkā 2005. gadā nav veikti. Putnu un biotopu izpētes laikā visbiežāk konstatētā īpaši aizsargājamo zīdītāju suga bija bebri (Castor fiber).

Dvietes palienes dabas parka teritorija, īpaši palienes daļa ar ūdeņiem un pļavām ir nozīmīga sikspārņu barošanās vieta. Palienei tuvākā zināmā sikspārņu kolonija, kas ir nozīmīga dīķa naktssikspārņu (Myotis dasycneme) vairošanās vieta, atrodas Bebrenes baznīcā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dvietes paliene.
• Dvietes paliene, Dabas aizsardzības pārvalde
• Dvietes paliene, BirdLife International

Literatūra

• Latvijas Ornitoloģijas biedrība. «Parka Dvietes paliene dabas aizsardzības plāns». Dabas aizsardzības pārvalde (latviski), 2005. gada 30. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 2. jūlijā.