Mārcienas pagasts

Mārcienas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Mārciena
Kopējā platība:	89,7 km2
• Sauszeme:	86,2 km2
• Ūdens:	3,5 km2
Iedzīvotāji (2024):	832
Blīvums (2024):	9,6 iedz./km2
Mārcienas pagasts Vikikrātuvē

Mārcienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar Aronas, Bērzaunes, Kalsnavas, Lazdonas, Ļaudonas un Praulienas pagastiem.

Daba

Rietumu daļa atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē. Austrumu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā. Augstākā vieta pagastā atrodas pagasta rietumos (177,0 m vjl). Austrumu daļā pagastu šķērso Madonas — Trepes valnis (Krustkalni).

Hidrogrāfija

Upes

• Arona
  • Austrona
  • Bērzaune
    • Taleja
• Svētupe
  • Niedruška

Ezeri

• Svētes ezers (49 ha)
• Dūku ezers (39,7 ha)
• Labones ezers (26 ha)
• Pudulu ezers (20,4 ha)
• Spridzēnu dīķis (20,4 ha)
• Dinķēnu ezers (11,3 ha)

Vēsture

Bīskapa Alberta 1213. gada līgums ar Zobenbrāļu ordeni par Letijas pilsnovadu apmaiņu. Bīskaps ieguva Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas (Marxne), Cesvaines pilis (no Polijas Archiwum Główne Akt Dawnych).

Mārcienas pilsnovads bija viens no Jersikas (Letijas) 9 pilsnovadiem līdz 1209. gadam atradās ķēniņa Visvalža pakļautībā. Mārcienas pilskalns 1213. gadā pieminēts kā Marksnes pils (latīņu: Castrum Marxne), 1302. gadā to nodedzinājuši leišu sirotāji. Vēlāk Mārciena piederēja Rīgas arhibīskapa vasaļiem Tīzenhauzeniem, kas mitinājās Bērzaunes pilī. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma 1582. gadā novada kungs bija Heinrihs fon Tīzenhauzens. 1622. gadā Zviedrijas karalis Bērzaunes pili piešķīra pulkvedim Johanam Baneram. 19. gadsimtā Mārcienas muiža piederēja fon Maidelu dzimtai.

1935. gadā Madonas apriņķa Mārcienas pagasta platība bija 74,5 km² un tajā dzīvoja 1359 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Mārcienas un Pilskalna ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Mārcienas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Pilskalna ciemu, 1968. gadā padomju saimniecības «Gaiziņš» teritoriju pievienoja Bērzaunes ciemam, 1973. gadā pievienoja daļu Aronas ciema teritorijas, 1977. gadā — daļu Lazdonas un Ļaudonas ciemu teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mārcienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Nosaukums

Nosaukums pēc akadēmiķa J. Endzelīna skaidrojuma radies no vārdiem "mārks" vai "mārka". Mārcienas vācu nosaukums bija Martzenhof vai Martzen.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 1 575 —     1959 1 250 −0.96% 1967 1 175 −0.77%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 2 123 +5.05% 1989 2 295 +0.78% 2000 1 287 −5.12%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 984 −2.41% 2021 863 −1.30%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Mārciena (pagasta centrs), Jaunāmuiža.