Lāčplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis ar lenti

Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne

Ordeņa lentes atgriezums

Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1928. gadam. To pasniedza Latvijas brīvības cīņu veterāniem, un ārzemju valstsvīriem, diplomātiskā protokola ietvaros. Kopā tika pasniegti 2146 LKO, no tiem 11 I šķiras, 61 II šķiras un 2074 III šķiras ordeņi. 322 ordeņi tika izsniegti ārzemniekiem. Kā pēdējie ordeni saņēma Polijas Pirmais maršals Juzefs Pilsudskis un Itālijas diktators Benito Musolīni.

Par Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) dibināšanas dienu simboliski uzskata 1919. gada 11. novembri. LKO likumu Satversmes sapulce apstiprināja 1920. gada 18. septembrī. Likums noteica, ka ordeni, kas dalās 3 šķirās, var piešķirt ikvienam Latvijas armijas karavīram, neskatoties uz dienesta stāvokli, kas savu pienākumu pret valsti izpildījis ar ārkārtīgi grūtiem varoņa darbiem un kas, nicinādams nāves briesmas, pašaizliedzīgi devies briesmās un veicis izcilu varoņdarbu, dodams valstij acīmredzamu labumu kauju laukā.

LKO piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.

Privilēģijas

Lāčplēša ordeņa kavalieriem piešķīra vairākas priekšrocības: 1. pēc atvaļināšanas no aktīvā kara dienesta viņiem ir tiesības nēsāt karavīra uniformu; 2. pie iecelšanas armijas amatos viņi bauda priekšrocības attiecībā pret citiem vienlīdzīgiem kandidātiem; 3. atrodoties armijā, viņiem dodams divkārtīgs atvaļinājuma ilgums; 4. visās valsts mācības iestādēs ordeņa kavalieru bērni atbrīvoti no mācības maksas pēc šo iestāžu padomju lēmumiem; 5. braucot pa valsts dzelzceļiem, ordeņa kavalieri par biļeti maksā puscenu, bet atrodoties karavīra tērpā, viņiem tiesība braukt ar zemākas klases biļeti turpmākā augstākā klasē; 6. ordeņa kavaliera mirstīgās atliekas pavada ar militāru godu; 7. pieprasot zemi no valsts fonda, ordeņa kavalieri ieskaitāmi I. kategorijā, t. i., viņu prasības apmierināmas pirmās; 8. no kara dienesta atvaļinātie Lāčplēša ordeņa kavalieri bauda bezmaksas ārstēšanās tiesības kara resora slimnīcās.

LKO kavalieri aiz sava vārda varēja lietot abreviatūru L.k.o.k. - norādot, ka attiecīgā persona ir Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Piešķiršana

Pirmos ordeņus 1920. gada 13. augustā septiņiem Latvijas armijas augstākajiem komandieriem — P. Radziņam, M. Peniķim, K. Berķim, O. Dankeram, J. Jansonam, J. Puriņam un J. Apinim, piešķīra Ministru kabinets. Šie virsnieki līdz ar apbalvošanu tika ieskaitīti Lāčplēša Kara ordeņa domes sastāvā.

Pirmajiem 288 LKO kavalieriem apbalvojumus pasniedza Latvijas Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste 1920. gada 11. novembra parādē. Pēc tam apbalvošana notika ik gadu līdz pat 1928. gada 11. novembrim.

LKO bija trīs šķiras (pakāpes). Apbalvošanu sāka ar ordeņa zemāko, III šķiru. Ordeņa II šķiru varēja piešķirt tikai III šķiras LKO kavalieriem, bet I šķiru — II šķiras kavalieriem (šis noteikums neattiecās uz ārzemniekiem). Jautājumu par apbalvošanu izšķīra LKO dome, kuras sastāvā kā priekšsēdētājs bija valsts prezidents, septiņi Saeimas deputāti un septiņi LKO augstākās šķiras kavalieri. Pirms tam armijas pulkos izveidotās komisijas izskatīja konkrētos apbalvošanas pieteikumus, sastādīja detalizētu varoņdarba aprakstu, apkopoja liecinieku ziņojumus. Sastādīto pieteikuma anketu komisija iesniedza apstiprināšanai kara ministram, kurš to akceptēšanas gadījumā nodeva LKO domei. Ordeni piešķīra, ja par apbalvošanu tika nodotas vismaz 10 domes locekļu balsis.

Dizains

Ordeņa statūtus izstrādāja vēlākais ordeņa kavalieris Alberts Stalbe. Ordeņa skices izstrādāja Jānis Aleksandrs Liberts. Ordeņa devīze - "Par Latviju". LKO bija veidots kā stilizēts ugunskrusts ar baltu emaljas pārklājumu un sarkanu un zeltītu aplokojumu. Krusts novietots uz sakrustotiem zobeniem. Aversā krusta vidū bija attēlots Lāčplēsis. Reversa medaljonā lasāms uzraksts "11.novembris 1919". Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B. sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme.

I šķiras ordenis bija krusts (61x57,5 mm) 101 mm platā muarē lentē ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām, kā arī 16 staru ordeņzvaigzne (68,5 mm diametrā), kuras centrā atrādās ordeņa krusts (25 mm diametrā). Lente bija nēsājama pār kreiso plecu, bet zvaigzne piesprausta krūšu kreisajā pusē.

II šķiras ordenis bija krusts (48x46 mm) šaurā lentē, kas nēsājama ap kaklu.

III šķiras ordenis bija krusts (41x39 mm) šaurā lentē, kas nēsājama krūšu kreisajā pusē.

Sākot ar 1922. gada novembri apbalvotajiem izsniedza mākslinieka R. Zariņa veidotu diplomu ar īsu varoņdarba aprakstu un LKO apliecību.

1995. gadā apgāds Jāņa sēta izdeva Latvijas Valsts vēstures arhīva sagatavotu LKO kavalieru biogrāfisko vārdnīcu — "Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri".

Piemiņa

Nacionālo bruņoto spēku Jaunsardzes un informācijas centrs 2014. gadā sāka īstenot Latvijas simtgadei veltītu projektu “Atceries Lāčplēšus!”. Tā gaitā jaunsargi un novadu vēsturnieki vāca atmiņas un dokumentālas liecības par novados dzimušajiem, dzīvojušajiem vai apbedītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Kopš 2016. gada pēc tā laika Rīgas pieminekļu aģentūras direktora Gunta Gailīša un Aizsardzības ministrijas rosinājuma Latvijas pašvaldībās uzstādīja vienota parauga (autors - G. Gailītis) piemiņas stēlas, godinot no tām nākušos ordeņa kavalierus.

Skatīt arī

• Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums

Informācijas avoti

• Lāčplēša Kara ordenis, Historia.lv
• Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, lkok.com

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lāčplēša Kara ordenis.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Latvijas armijā
• Lāčplēša Kara ordenis - raksts no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas
• Piemiņas vieta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Rīgas Brāļu kapos 360^o panorāma