Oskars Dankers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Oskars Dankers
Oskars Dankers
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 26. martā [v.s. 14. martā]
Flag of Russia.svg Krievijas Impērija, Tukuma apriņķis, Irlavas pagasts
Miris 1965. gada 11. aprīlī (82 gadi)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, Mičiganas štats
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvedis.gif
ģenerālis
Dienesta laiks 1902.—1940.
Valsts Krievijas impērija (1902—1916), Latvija (1919—1940)
Struktūra sauszemes armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Izglītība Viļņas kara skola, Kara akadēmiskie kursi

Oskars Jēkabs Dankers (dzimis 1883. gada 26. martā [v.s. 14. martā], miris 1965. gada 11. aprīlī) bija Latvijas armijas ģenerālis. Karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Tukuma apriņķa Irlavas pagasta "Tiļļu Tilbergos" rentnieku Kārļa un Dorotejas Dankeru ģimenē[1]. Pirmo izglītību ieguvis sākotnēji Aleksandra skolā Jelgavā un vēlāk Jelgavas reālskolā, kuru absolvēja 1902. gadā. Pēc tam kā savvaļnieks iestājās Krievijas impērijas armijas 180. kājnieku pulkā, kurš bija dislocēts Jelgavā. No turienes viņu aizkomandēja uz Viļņas kara skolu, kuru viņš absolvēja 1906. gadā kā podporučiks. Pēc tam dienēja 197. kājnieku pulkā, kurš bija dislocēts Sveaborgas cietoksnī (šodien Somija, Helsinki). 1913. gadā ieguva jau štābskapteiņa pakāpi.

Ar savu pulku cīnījies Pirmajā pasaules karā. Sākotnēji komandēja rotu, bet vēlāk jau bataljonu. 1916. gada 4. februārī paaugstināts par apakšpulkvedi. Kara laikā vairākkārt ievainots un kontuzēts. 1916. gada jūnijā (pēc citiem datiem - 2. aprīlī) Galīcijā krīt austriešu gūstā. Krievijas impērijas armijā dienot vairākkārt apbalvots. 1918. gadā atbrīvots un atgriezies Somijā, kur pirms tam bija dienējis. Tur viņš dzīvoja līdz 1919. gada maijam.

1919. gada 31. maijā iestājās Latvijas armijā, Tallinā. Sākotnēji bija sevišķo uzdevumu virsnieks Zemitāna štābā un piedalījās jauno vienību formēšanā un apmācīšanā. Jūnijā iecelts par 3. Jelgavas kājnieku pulka komandieri (nedaudz vēlāk pārsaukts par 7. Siguldas kājnieku pulku). Kopā ar komandējamo vienību aizvests pa jūru uz Liepāju, kur viņu augustā iecēla par Liepājas rajona latviešu karaspēka komandieri. Aizstāvējis Liepāju pret Bermontiešiem 1919. gada novembra izšķirošajās kaujās. Tajā pat mēnesī tika paaugstināts par pulkvedi. 1919. gadā tika saformēta Zemgales divīzija, un par tās komandieri 27. decembrī iecēla Oskaru Dankeru. Ar to viņš piedalījās cīņās Latgales frontē. Beidzoties Brīvības cīņām palika divīzijas komandiera amatā. 1925. gada 22. jūnijā viņu paaugstināja par ģenerāli. 1929. gadā bei­dzis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. 1933. gadā iecelts par Kurzemes kājnieku divīzijas komandieri.

1940. gada janvārī atvaļināts no šīs divīzijas komandēšanas, bet jūnijā kopā ar ģimeni līdz ar citiem vācbaltiešiem repatriējies uz Vāciju. Sākoties Otrajam pasaules karam pret PSRS, 1941. gada jūlijā atgriezies Latvijā, kur iecelts par augstāko iekšlietu un personālo jautājumu ģenerāldirektoru, bet no 1942. gada bija latviešu pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektors. 1944. gada 24. septembrī kopā ar ģimeni izbraucis uz Vāciju, kur viņu 1945. gadā internēja ASV. Pret viņu ilgāku laiku tika veikta izmeklēšana, bet nekādi pārkāpumi netika atklāti. Pēc tam dzīvojis Vācijas bēgļu nometnēs. 50-to gadu sākumā zaudējis redzi. 1957. gadā kopā ar ģimeni ieradies ASV. Tur izdevis divas atmiņu grāmatas par dzīvē pieredzēto.[2] Miris 1965. gadā, Grandrapidos, Mičiganas štatā. Bijis latviešu studentu korporācijas Sidrabenia goda filistrs.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Irlavas draudze 1883
  2. Oskars Dankers: Lai vēsture spriež tiesu. Latvis, Toronto 1965. un Oskars Dankers: No atmiņu pūra. Daugavas vanagi Kanādā, Toronto 1973.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Oskars Dankers