Līdzenumu zebra

Līdzenumu zebra; Equus quagga (Boddaert, 1785)
	Equus quagga boehmi Granta zebra
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta	Zirgu dzimta (Equidae)
Ģints	Zirgi (Equus)
Apakšģints	Zebras (Hippotigris)
Suga	Līdzenumu zebra (Equus quagga)
Izplatība
	Līdzenuma zebru izplatība; kādreiz apdzīvotās teritorijas šobrīd apdzīvotās teritorijas
	Līdzenumu zebra Vikikrātuvē

Līdzenumu zebra (Equus quagga) ir zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Hippotigris) viena no sugām. Šīs zebras sarunu valodā bieži mēdz saukt arī par savannas zebrām, kas rada pārpratumus, jo līdzenuma zebras vienu no pasugām sauc par savannas zebru (Equus burchelli). Līdzenuma zebra ir visizplatītākais zebru veids šobrīd savvaļā, lai gan mūsdienās to ir daudz mazāk nekā dažus gadus atpakaļ. Tās apdzīvo plašās savannu teritorijas Āfrikas austrumos, sākot ar Etiopijas dienvidiem līdz Angolas dienvidiem un Dienvidāfrikas austrumiem. Šajās teritorijās ir tikai divas sezonas - lietus un sausā. Līdzenumu zebras ilgi nevar iztikt bez ūdens, tās vienmēr atrodas ūdens tuvumā, ne tālāk par 20-30 km, tādēļ zebras seko lietiem. Sekojot lietum, zebras migrē lielus attālumus līdz pat 1 100 km.

Galvenie līdzenuma zebru ienaidnieki ir lauvas un hiēnas. Šķērsojot upes, zebrām uzbrūk krokodili. Reizēm tām uzbrūk hiēnsuņi, gepardi un leopardi. Zebras cenšas uzturēties klajās vietās, lai labi pārredzētu teritoriju un laicīgi pamanītu plēsīgos zvērus. Zebrām ir attīstīta arī nakts redze.

Līdzenuma zebru sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izšķir sešas līdzenuma zebru pasugas. Tiek runāts par iespējamu septīto pasugu, kas ir bez krēpēm un dzīvo Somālijas teritorijā, Equus guagga Isabella, tomēr tās eksistencei trūkst pierādījumu. 19. gadsimta beigās izmira viena no pasugām - kvagas (Equus guagga guagga). Kvagu apspalvojums bija garāks kā citām zebrām, tādēļ svītru raksts uz auguma kļuva nenolasāms un saplūda vienotā krāsojumā.

Kvaga

- - suga Līdzenumu zebra (Equus quagga)
    - †Kvaga (Equus quagga quagga)
    - †Savannas zebra (Equus burchelli)
    - Granta zebra (Equus quagga boehmi)
    - Selus zebra (Equus quagga borensis)
    - Čapmana zebra (Equus quagga chapmani) jeb Damara zebra
    - Kravšeja zebra (Equus quagga crawshayi)

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzenumu zebras ir vidēja auguma zirgi, ar spēcīgi attīstītu ķermeni un relatīvi īsām kājām. Abu dzimumu pieaugušie īpatņi ir apmēram 1,4 m augsti skaustā, ar 2,3 m garu rumpi, un to svars ir apmēram 300 kg. Lai arī augumā visas zebras ir apmēram vienādas, tomēr zebru tēviņi parasti sver kādus 10% vairāk nekā mātītes. Zebras ir melni balti strīpainas, un katrai zebrai ir savs individuālais raksts. Līdzenumu zebrām, kas dzīvo vairāk uz ziemeļiem, svītrojums ir blīvāks un savstarpēji līdzīgāks. Dienvidpopulācijas svītrojums ir ar lielāku dažādību, un uz gurniem un pakaļkājām svītru raksts kļūst retāks, starp melni baltajām strīpām tām ir brūnas strīpas, kas izskatās kā ēnojums.

Raksturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zebru ērzeļu cīņa

Līdzenuma zebras nav izvēlīgas savā ēdienkartē, lai gan priekšroku dod jaunajai, zaļajai zālei, krūmu atvasēm un lapām. Zebru gremošanas sistēma strādā ātri un tās spēj iegūt maksimālo olbaltumvielu daudzumu pat no visnabadzīgākās veģetācijas. Lai arī zebras pamatā ēd visu pēc kārtas, tās pavada ilgu laiku ēdot. Zebras ir vienas no pirmajām, kas ierodas jaunās ganību vietās. Tikai pēc tam, kad zebras ir noplūkušas garās, sausās zāļu galotnes, kurās ir maz olbaltumvielu, jaunajā ganību teritorijā ierodas Tompsona gazeles un Gnū antilopes, kas plūc īso olbaltumvielām bagātāko zāli.

Līdzenumu zebras dzīvo ģimenēs, kurās vienam ērzelim ir viena, divas vai vairākas ķēves ar saviem jaunākajiem kumeļiem. Ģimenes saites zebrām ir ļoti ciešas, un izveidojies harēms ilgstoši turas kopā. Jaunie ērzeļi dzīvo pa vienam vai veido "vecpuišu" barus līdz izveido savas ģimenes. Zebru harēmi un jauniešu bari ganoties mēdz saplūst kopā vienā lielā barā.

Ērzeļi veido savas ģimenes, visbiežāk aizvedot jaunās ķēves no dzimtajiem harēmiem. Bet arī ķēvi, kas nav meita bara vadonim, var atņemt un aizvest. Ķēves harēmā veido stingru hierarhiju. Galveno ķēvi barā sauc par alfa ķēvi, tā vada ģimeni un ir galvenā partnere ērzelim. Ja ērzelis harēmam pievieno jaunu ķēvi, tad vecās ķēves jauno pieņem ar aizdomām un agresiju. Ērzelim jaunā ķēve ir jāaizsargā, kamēr visas "meitenes" ir saradušas, nomierinājušās un sakārtojušas jauno hierarhiju. Ērzelis sargā savu harēmu no citiem ērzeļiem, ja svešinieks nerespektē saimnieka brīdinājumus, tad starp tēviņiem sākas cīņa. Zebru ērzeļi savstarpējās cīņās var būt ļoti rupji un mežonīgi.

Zebras stiprina savstarpējās attiecības, apkopjot viena otru. Zebras ar priekšzobiem un lūpām masē viena otrai kaklu, skaustu vai muguru. Tādā pašā veidā mātes apkopj savus kumeļus.

Līdzenuma zebras migrējot mēdz sajaukties vienā lielā barā kopā ar Gnū antilopēm, ar kurām parasti zebrām nav konfliktu. Tādējādi lielais bars kopīgi uzrauga teritoriju pret plēsīgajiem dzīvniekiem.

Ķēves un kumeļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Granta zebra ar kumeļu

Katru gadu zebrai dzimst viens kumeļš. Līdz gada vecumam zebru mamma rūpējas par to. Tikko dzimušais zebrēns jau drīz ceļas kājās, sāk iet un meklēt pie mātes pienu. Zebru māte slēpj savu jaundzimušo 2-3 dienas no pārējām zebrām, pat no ģimenes locekļiem, līdz kumeļš ir iepazinis mātes smaržu, balsi un izskatu^[1].

Zebru kumeļus sargā ne tikai māte, bet arī pārējās harēma ķēves un ērzelis. Neskatoties uz to, ka mazie kumeļi ir tik labi aizsargāti, izdzīvo tikai kādi 50% mazuļu. Tie krīt par laupījumu plēsīgajiem zvēriem, tos paņem dažādas slimības un arī bads. Ir zināmi gadījumi, ka nelabvēlīgos bada apstākļos, zebru māte nogalina savu jaundzimušo kumeļu, bet tas notiek ļoti reti^[2]. Zebru kumeļi dzimst brūni balti strīpaini, brūnās strīpas kļūst melnas tikai tiem pieaugot.

Kad zebrai piedzimst nākamais mazulis, tad iepriekšējā gada kumeļiem ir jāsāk dzīvot patstāvīgi. Jaunie zebru tēviņi drīz vien atstāj ģimeni un pievienojas "vecpuišu" baram. Jaunās ķēves paliek ģimenē līdz sasniedz dzimumbriedumu, tad tās aizved kāds jaunais zebru ērzelis. Pirmais kumeļš jaunai zebru mātītei piedzimst apmēram trīs gadu vecumā.