Līdzenumu zebra

Līdzenumu zebra; Equus quagga (Boddaert, 1785)
	Granta zebra (Equus quagga boehmi)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta	Zirgu dzimta (Equidae)
Ģints	Zirgi (Equus)
Apakšģints	Zebras (Hippotigris)
Suga	Līdzenumu zebra (Equus quagga)
Izplatība
	Kādreiz apdzīvotās teritorijas Šobrīd apdzīvotās teritorijas
	Līdzenumu zebra Vikikrātuvē

Līdzenumu zebra (Equus quagga) ir viena no zebru apakšģints (Hippotigris) sugām. Šīs zebras sarunu valodā bieži mēdz saukt arī par savannas zebrām, kas rada pārpratumus, jo vienu no līdzenuma zebras pasugām arī sauc par savannas zebru. Līdzenuma zebra ir šobrīd savvaļā visizplatītākais zebru veids, lai gan mūsdienās to ir daudz mazāk nekā pirms dažiem gadiem. Tās apdzīvo plašas savannu teritorijas Āfrikas austrumos, sākot ar Etiopijas dienvidiem līdz Angolas dienvidiem un Dienvidāfrikas austrumiem. Šajās teritorijās ir tikai divas sezonas — lietus un sausā. Līdzenumu zebras ilgi nevar iztikt bez ūdens, tās vienmēr atrodas ūdens tuvumā, ne tālāk par 20—30 km, tādēļ zebras seko lietum. Sekojot lietum, zebras migrē lielus attālumus — līdz pat 1100 km.

Galvenie līdzenuma zebru ienaidnieki ir lauvas un hiēnas. Šķērsojot upes, zebrām uzbrūk krokodili. Reizēm tām uzbrūk hiēnsuņi, gepardi un leopardi. Zebras cenšas uzturēties klajās vietās, lai labi pārredzētu teritoriju un laikus pamanītu plēsīgos zvērus. Tām ir attīstīta arī nakts redze.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvaga, 1793. gada zīmējums

Līdzenumu zebras ir vidēja auguma zirgi, ar spēcīgi attīstītu ķermeni un relatīvi īsām kājām. Abu dzimumu pieaugušie īpatņi ir apmēram 1,4 m augsti skaustā, ar 2,3 m garu rumpi, to svars ir apmēram 300 kg. Lai arī augumā visas zebras ir apmēram vienādas, tomēr zebru tēviņi parasti sver par kādiem 10% vairāk nekā mātītes.

Zebras ir melni balti svītrainas, un katrai zebrai ir savs individuālais raksts. Līdzenumu zebrām, kas dzīvo vairāk uz ziemeļiem, svītrojums ir blīvāks un savstarpēji līdzīgāks. Dienvidu populācijas svītrojums ir ar lielāku dažādību, un uz gurniem un pakaļkājām svītru raksts kļūst retāks, starp melni baltajām svītrām tām ir brūnas svītras, kas izskatās kā ēnojums.

19. gadsimta beigās izmira viena no pasugām — kvaga (Equus guagga guagga). Kvagu apspalvojums bija garāks kā citām zebrām, tādēļ svītru raksts uz auguma kļuva nenolasāms un saplūda vienotā tonī.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zebru ērzeļu cīņa

Līdzenuma zebras nav izvēlīgas savā ēdienkartē, lai gan priekšroku dod jaunajai, zaļajai zālei, krūmu atvasēm un lapām. Zebru gremošanas sistēma strādā ātri un tās spēj iegūt maksimālo olbaltumvielu daudzumu pat no visnabadzīgākā augāja. Lai arī zebras pamatā ēd visu pēc kārtas, ēdot tās pavada ilgu laiku. Zebras ir vienas no pirmajām, kas ierodas jaunās ganību vietās. Tikai pēc tam, kad zebras ir noplūkušas garās, sausās zāļu galotnes, kurās ir maz olbaltumvielu, jaunajā ganību teritorijā ierodas Tompsona gazeles un gnu, kas plūc īso, olbaltumvielām bagātāko zāli.

Līdzenumu zebras dzīvo ģimenēs, kurās vienam ērzelim ir viena, divas vai vairākas ķēves ar saviem jaunākajiem kumeļiem. Ģimenes saites zebrām ir ļoti ciešas, un izveidojies harēms ilgstoši turas kopā. Jaunie ērzeļi dzīvo pa vienam vai veido "vecpuišu" barus, līdz izveido savas ģimenes. Zebru harēmi un jauniešu bari ganoties mēdz saplūst kopā vienā lielā barā.

Ērzeļi veido savas ģimenes, visbiežāk aizvedot jaunās ķēves no dzimtajiem harēmiem. Bet arī ķēvi, kas nav meita bara vadonim, var atņemt un aizvest. Ķēves harēmā veido stingru hierarhiju. Galveno bara ķēvi sauc par alfa ķēvi, tā vada ģimeni un ir galvenā partnere ērzelim. Ja ērzelis harēmam pievieno jaunu ķēvi, tad vecās ķēves jauno pieņem ar aizdomām un agresiju. Ērzelim jaunā ķēve ir jāaizsargā, kamēr visas "meitenes" ir saradušas, nomierinājušās un sakārtojušas jauno hierarhiju. Ērzelis sargā savu harēmu no citiem ērzeļiem, ja svešinieks nerespektē saimnieka brīdinājumus, tad starp tēviņiem sākas cīņa. Zebru ērzeļi savstarpējās cīņās var būt ļoti rupji un mežonīgi.

Zebras stiprina savstarpējās attiecības, apkopjot viena otru. Zebras ar priekšzobiem un lūpām masē viena otrai kaklu, skaustu vai muguru. Tādā pašā veidā mātes apkopj savus kumeļus.

Līdzenuma zebras migrējot mēdz sajaukties vienā lielā barā kopā ar antilopēm gnu, ar kurām parasti zebrām nav konfliktu. Tādējādi lielais bars kopīgi uzrauga teritoriju pret plēsīgajiem dzīvniekiem.

Ķēves un kumeļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Granta zebra ar kumeļu

Katru gadu zebrai dzimst viens kumeļš. Līdz gada vecumam zebru mamma rūpējas par to. Tikko dzimušais zebrēns jau drīz ceļas kājās, sāk iet un meklēt pie mātes pienu. Zebru māte savu jaundzimušo 2—3 dienas slēpj no pārējām zebrām, pat no ģimenes locekļiem, līdz kumeļš ir iepazinis mātes smaržu, balsi un izskatu.^[1]

Zebru kumeļus sargā ne tikai māte, bet arī pārējās harēma ķēves un ērzelis. Neskatoties uz to, ka mazie kumeļi ir tik labi aizsargāti, izdzīvo tikai kādi 50% mazuļu. Tie krīt par laupījumu plēsīgajiem zvēriem, mirst dažādu slimību un arī bada dēļ. Ir zināmi gadījumi, ka nelabvēlīgos bada apstākļos zebru māte nogalina savu jaundzimušo kumeļu, bet tas notiek ļoti reti. Zebru kumeļi dzimst brūni balti strīpaini, brūnās strīpas kļūst melnas, tikai tiem pieaugot.

Kad zebrai piedzimst nākamais mazulis, tad iepriekšējā gada kumeļiem jāsāk dzīvot patstāvīgi. Jaunie zebru tēviņi drīz vien atstāj ģimeni un pievienojas "vecpuišu" baram. Jaunās ķēves paliek ģimenē, līdz sasniedz dzimumbriedumu, tad tās aizved kāds jaunais zebru ērzelis. Pirmais kumeļš jaunai zebru mātītei piedzimst apmēram trīs gadu vecumā.