Juris Rubenis
Juris Rubenis | |
---|---|
Juris Rubenis (no kreisās) un Jānis Vanags 2011. gadā | |
Baznīca | LELB |
Kārtas | |
Ordinācija | 1982 |
Personiskā informācija | |
Dzimis |
1961. gada 20. decembrī Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) |
Tautība | Latvietis |
Nodarbošanās | Mācītājs, garīdznieks, rakstnieks |
Juris Rubenis (dzimis 1961. gada 20. decembrī[1] Rīgā) ir latviešu kontemplācijas skolotājs, garīdznieks un rakstnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1961. gada 20. decembrī Rīgā. Mācījās Rīgas 31. vidusskolā un Tirdzniecības tehnikuma Pārtikas prečzinības nodaļā. 1980.─1983. gadā mācījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Teoloģijas seminārā,[2] 1982. gadā viņu ordinēja par LELB mācītāju, kalpoja Liepājas Lutera draudzē (1982–1989). 1982. gadā viņš kā septītais pievienojās sešu luterāņu mācītāju (Aivara Beimaņa, Erberta Bikšes, Andreja Kavača, Modra Plātes, Ata Vaickovska un Jēkaba Dzeguzes) grupai, kas nostājās opozīcijā tālaika LELB vadībai,[3] 1987. gadā bija viens no kustības "Atdzimšana un atjaunošanās" dibinātājiem. 1989. gadā bija iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[4]
1989. gadā Juris Rubenis kļuva par Rīgas Lutera draudzes mācītāju,[2] viņš bija viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem un tās pirmās valdes loceklis. 1990. gadā piedalījās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes atjaunošanā, bija LU Teoloģijas fakultātes dekāna vietnieks, vadīja Jaunās Derības katedru. 1992. gadā aizstāvēja teoloģijas zinātņu doktora grādu, bija Latvijas Zinātnes padomes eksperts teoloģijā. 2002. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
2009. gadā viņš nodibināja meditācijas centru "Elijas nams" Lūžņas ciema "Krūmkalnos".[5] 2011. gadā Cīrihē absolvēja Lassala Kontemplācijas skolu Via integralis un tika ordinēts par kontemplācijas/meditācijas skolotāju. 2012. gadā Juris Rubenis beidza kalpošanu Lutera draudzē[6] un 2018. gada februārī iesniedza atlūgumu un atstāja mācītāja darbu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. 2019. gadā J. Rubeni iecēla par trešās (augstākās) pakāpes kontemplācijas skolotāju, viņš ir Integrālās izglītības institūta dibinātājs un direktors.[7] Kopš 2020. gada viņš vada garīgo prakšu centru "Stacija" Lūžņā.[8]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairāk nekā 20 grāmatu autors,[2] dažas no tām ir arī ierindojušās gada pirktāko grāmatu top 50.
- Juris Rubenis. Starp divām bezgalībām. Vairāk nekā simts iedarbīgas prakses apziņas paplašināšanai. (2021)
- Juris Rubenis. Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss (2016)
- Lorenss Frīmens, Juris Rubenis. Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla (2010)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Lūgšana "Mūsu Tēvs" (2011)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Līdzi Baznīcas gadam (2010)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Lūgšanas un meditācijas. Es ticu Dievs, ka Tu mani saproti (2009)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Gaisma tumsā (2009)
- Juris Rubenis. Ievads kristīgajā meditācijā (2008)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Domas un līdzības (2007), Finding God in a Tangled World (angliski, 2007), Мысли и аллегории (krieviski)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Mazā Ziemassvētku grāmata (2006)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Lieldienas! Cauri nāvei dzīvībā (2004)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Pieminekļi neattaisno cerības (2004)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Debesu ainavas (2003)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Desmit baušļi (2003, 2007)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Domu teātris (2003)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Eņģeļu pasaule (2002)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Dievs ir. Es - arī (2001)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Es ticu, Dievs, ka tu mani saproti (2000, 2005, 2009)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Dīvainā karaļvalsts (1999)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Viņš un viņa. Stāsti par mīlestību (1998)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Astotā diena (1998, 2006)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Zīmējumi upē (1998)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. 365 pasakas katrai gada dienai. Ceļš uz Emavu (1998, 2004, 2008), 365 сказок на каждый день. Путь в Эммус (krieviski, 2007)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Paskaties! (1997)
- Juris Rubenis, Māris Subačs. Dievs ir tepat (1997)
- Juris Rubenis. Sirds zemestrīce (1994, 2001)
- Juris Rubenis. Vai migla klīdīs? (1990, 1992)
Rakstu apkopojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Teoloģija: Teorija un prakse, Mūsdienu latviešu teologu raksti 1". Sastādījis Juris Rubenis (2006)
- "Iesākumā Dievs, 1. Mūsdienu Latvijas luterāņu mācītāju sprediķi". Sakārtojis Juris Rubenis (2005)
- "Iesākumā Dievs, 2. Mūsdienu Latvijas luterāņu mācītāju sprediķi par Veco Derību". Sakārtojis Juris Rubenis (2003)
- "Iesākumā Dievs, 3. Modra Plātes sprediķi". Sakārtojis Juris Rubenis (2003).
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1994. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.[9] 2021. gada 21. augustā pirmais saņēma biedrības "4. maija Deklarācijas kluba" iedibināto Valstiskuma balvu.[10]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «20. decembris: Dibināta padomju čeka». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 15. aprīlī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «J. Rubeņa CV». Elijasnams.lv. Skatīts: 2012. gada 15. aprīlī.
- ↑ Opozīcijas kustība LELB 1982.-1984. gadā un tās izstrādātais Satversmes projekts Arhivēts 2018. gada 31. martā, Wayback Machine vietnē. Linards Rozentāls svetdienasrits.lv, 2014 gada 29. novembrī
- ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
- ↑ Meditācijas nams
- ↑ «Mācītājam Rubenim pēdējais dievkalpojums Lutera draudzē». Ir.lv. Skatīts: 2012. gada 15. aprīlī.[novecojusi saite]
- ↑ elijasnams.lv
- ↑ Garīgo prakšu centrs Stacija
- ↑ «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotās personas». Gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. februārī. Skatīts: 2012. gada 15. aprīlī.
- ↑ «Pirmo Valstiskuma balvu saņem luterāņu garīdznieks Rubenis». lsm.lv. 2021. gada 21. augustā. Skatīts: 2021. gada 23. augustā.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|