Juris Rubenis

Vikipēdijas lapa
Juris Rubenis
Juris Rubenis (no kreisās) un Jānis Vanags 2011. gadā
Baznīca LELB
Kārtas
Ordinācija 1982
Personiskā informācija
Dzimis 1961. gada 20. decembrī (62 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Nodarbošanās Mācītājs, garīdznieks, rakstnieks

Juris Rubenis (dzimis 1961. gada 20. decembrī[1] Rīgā) ir bijušais latviešu luterāņu mācītājs, garīdznieks, rakstnieks.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1961. gada 20. decembrī Rīgā. Beidzis Rīgas 31. vidusskolu un Tirdzniecības tehnikuma Pārtikas prečzinības nodaļu. 1983. gadā pabeidza mācības Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Teoloģijas seminārā,[2] kalpoja Liepājas Lutera draudzē. 1982. gadā kā septītais pievienojās sešu luterāņu mācītāju (Aivara Beimaņa, Erberta Bikšes, Andreja Kavača, Modra Plātes, Ata Vaickovska un Jēkaba Dzeguzes) grupai, kas nostājās opozīcijā tālaika LELB vadībai,[3] viens no 1987. gadā izveidotās kustības "Atdzimšana un atjaunošanās" dibinātājiem. 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[4] No 1989. līdz 2012. gadam bija Rīgas Lutera draudzes mācītājs,[2] līdztekus 2009. gadā nodibināja meditācijas centru "Elijas nams".[5] 2011. gadā Cīrihē absolvēja Lassala Kontemplācijas skolu Via integralis un tika ordinēts par kontemplācijas/meditācijas skolotāju. 2018. gada februārī Juris Rubenis iesniedza atlūgumu un atstāja mācītāja darbu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk nekā 20 grāmatu autors,[2] dažas no tām ir arī ierindojušās gada pirktāko grāmatu top 50.

  • Juris Rubenis. Starp divām bezgalībām. Vairāk nekā simts iedarbīgas prakses apziņas paplašināšanai. (2021)
  • Juris Rubenis. Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss (2016)
  • Lorenss Frīmens, Juris Rubenis. Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla (2010)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Lūgšana "Mūsu Tēvs" (2011)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Līdzi Baznīcas gadam (2010)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Lūgšanas un meditācijas. Es ticu Dievs, ka Tu mani saproti (2009)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Gaisma tumsā (2009)
  • Juris Rubenis. Ievads kristīgajā meditācijā (2008)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Domas un līdzības (2007), Finding God in a Tangled World (angliski, 2007), Мысли и аллегории (krieviski)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Mazā Ziemassvētku grāmata (2006)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Lieldienas! Cauri nāvei dzīvībā (2004)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Pieminekļi neattaisno cerības (2004)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Debesu ainavas (2003)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Desmit baušļi (2003, 2007)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Domu teātris (2003)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Eņģeļu pasaule (2002)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Dievs ir. Es - arī (2001)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Es ticu, Dievs, ka tu mani saproti (2000, 2005, 2009)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Dīvainā karaļvalsts (1999)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Viņš un viņa. Stāsti par mīlestību (1998)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Astotā diena (1998, 2006)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Zīmējumi upē (1998)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. 365 pasakas katrai gada dienai. Ceļš uz Emavu (1998, 2004, 2008), 365 сказок на каждый день. Путь в Эммус (krieviski, 2007)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Paskaties! (1997)
  • Juris Rubenis, Māris Subačs. Dievs ir tepat (1997)
  • Juris Rubenis. Sirds zemestrīce (1994, 2001)
  • Juris Rubenis. Vai migla klīdīs? (1990, 1992)

Rakstu apkopojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Teoloģija: Teorija un prakse, Mūsdienu latviešu teologu raksti 1". Sastādījis Juris Rubenis (2006)
  • "Iesākumā Dievs, 1. Mūsdienu Latvijas luterāņu mācītāju sprediķi". Sakārtojis Juris Rubenis (2005)
  • "Iesākumā Dievs, 2. Mūsdienu Latvijas luterāņu mācītāju sprediķi par Veco Derību". Sakārtojis Juris Rubenis (2003)
  • "Iesākumā Dievs, 3. Modra Plātes sprediķi". Sakārtojis Juris Rubenis (2003).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.[6] 2021. gada 21. augustā pirmais saņēma biedrības "4. maija Deklarācijas kluba" iedibināto Valstiskuma balvu.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «20. decembris: Dibināta padomju čeka». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 15. aprīlī.
  2. 2,0 2,1 2,2 «J. Rubeņa CV». Elijasnams.lv. Skatīts: 2012. gada 15. aprīlī.
  3. Opozīcijas kustība LELB 1982.-1984. gadā un tās izstrādātais Satversmes projekts Arhivēts 2018. gada 31. martā, Wayback Machine vietnē. Linards Rozentāls svetdienasrits.lv, 2014 gada 29. novembrī
  4. No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
  5. «Mācītājam Rubenim pēdējais dievkalpojums Lutera draudzē». Ir.lv. Skatīts: 2012. gada 15. aprīlī.[novecojusi saite]
  6. «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotās personas». Gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. februārī. Skatīts: 2012. gada 15. aprīlī.
  7. «Pirmo Valstiskuma balvu saņem luterāņu garīdznieks Rubenis». lsm.lv. 2021. gada 21. augustā. Skatīts: 2021. gada 23. augustā.