Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija
LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija (pilnais nosaukums — Speciālā starpdisciplinārā komisija Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei atbilstoši likumam “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”) ir Latvijas Republikas Ministru kabineta izveidota Ministru kabinetam tieši padota augstākā līmeņa institūcija. Tās darbības mērķi ir VDK dokumentu zinātniska, tostarp vēsturiska un juridiska, izpēte un materiālā un morālā kaitējuma, ko VDK nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem, izvērtēšana.[1] Komisija, pamatojoties uz likumu, ir dibināta saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433.[2] Komisijas darba administrēšanu veic Latvijas Universitāte ar Latvijas Vēstures institūta direktora Gunta Zemīša starpniecību. Savos zinātniskajos slēdzienos komisija ir neatkarīga. Komisija darbu varēja uzsākt 2015. gada oktobrī. Komisija 2018. gada 30., 31. maijā sagatavoja un 2018. gada 8. jūnijā iesniedzot Latvijas Universitātes rektoram darīja publiski pieejamu pārskatu uz 2828 lapām,[3] kas ietver Atklātības un totalitārā režīma novēršanas likuma jeb Atklātības likuma projektu, Ministru kabineta rīkojumu projektus, pārskatu par LPSR VDK dokumentiem, to jēdzienu, informācijas atklātības apsvērumus, kā arī pētījumus uz vairākiem tūkstošiem lapu. Komisijas gala pārskats publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» 2018. gada jūnijā, ietverot arī rekomendācijas par VDK dokumentu publicēšanas apjomu un kārtību.[4]
Komisijas priekšsēdētājs ir vēsturnieks, vēstures doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Kārlis Kangeris.[5]
Komisijas sastāvā ir 26 kvalificēti zinātnieki un izpētāmajā jomā kompetentas personas, no tiem 14 zinātņu doktori:
- Dr. hist. Ainārs Bambals, arhīvists
- Dr. hist. Raimonds Cerūzis, vēsturnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors
- Mg. psych., Mg. iur. Aldis Daugavvanags, psihologs, bijušais Latvijas Policijas akadēmijas dekāns
- Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe, literatūrzinātniece
- Mg. hist. Bonifācijs Daukšts, vēsturnieks, literāts, Latvijas Republikas diplomāts
- Mg. hist. Mārtiņš Dātavs, vēsturnieks
- Dr. hist. Dzintars Ērglis, vēsturnieks
- Dr. sc. pol. Ivars Ijabs, politologs, Latvijas Universitātes profesors
- Dr. iur. Kristīne Jarinovska, juriste
- Dr. hist., Dr. h. c. (LZA) Kārlis Kangeris, vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, komisijas priekšsēdētājs
- Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns, sociālās atmiņas pētnieks, Latvijas Republikas kultūras ministres padomnieks
- Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Konkova, reliģiju pētniece
- Dr. hist. Uldis Krēsliņš, vēsturnieks, Publiskās atmiņas centra pētnieks
- Dr. hist. Jānis Ķeruss, vēsturnieks, Latvijas Universitātes docents
- Dr. iur. Jānis Lazdiņš, jurists, Latvijas Universitātes profesors
- B. hist. Gatis Liepiņš, arhīvists
- Mg. hist. Rudīte Meņģelsone, literāte
- Mg. iur. Linards Muciņš, zvērināts advokāts, doktorants, bijušais Augstākās padomes deputāts, bijušais Saeimas deputāts
- Mg. sc. comp. Ilmārs Poikāns, datorzinātnieks, informācijas tehnoloģiju pētnieks, pazīstams arī kā hakeris NEO
- Mg. hist. Marta Starostina, vēsturniece, vēstures doktorante, Latvijas vēstures institūta sekretāre, pētniece, Latvijas Universitātes administrācijas atbalsta projekta vadītāja, Publiskās atmiņas centra pētniece, valdes locekle un izpilddirektore
- Mg. hist., Mg. art. Ojārs Stepens, vēsturnieks, doktorants, Publiskās atmiņas centra pētnieks
- Mg. iur. Juris Stukāns, jurists, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks, Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, doktorants
- Mg. sc. pol. Didzis Šēnbergs, vēsturnieks, jurists, politologs, doktorants
- Dr. hist. Jānis Taurēns, vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors, Publiskās atmiņas centra pētnieks
- Dr. hist. Gints Zelmenis, arhīvists
- Mg. hist. Arturs Žvinklis, vēsturnieks, bijušais Latvijas vēstures institūta pētnieks, Publiskās atmiņas centra pētnieks
Komisijas darbā piesaistīti arī dažādi eksperti:
- Dr. hist. Ritvars Jansons, vēsturnieks, 12. Saeimas deputāts, bijis komisijas priekšsēdētāja vietnieks vēstures jautājumos
- Dr. hist. Arūns Bubnis (Arunas Bubnys), Lietuvas okupācijas un genocīda centra priekšsēdētāja vietnieks
- Mg. iur., Mg. psych. Aldis Daugavvanags, bijušais Latvijas Policijas akadēmijas dekāns
- Mg. hist. Edgars Engīzers, 12. Saeimas deputāta palīgs
- PhD Tomass Vegeners Frīs (Thomas Wegener Friis), vēsturnieks, Dienviddānijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks, Dānijas Karaliste
- PhD Andreass Hilgers (Andreas Hilger), vēsturnieks, Vācijas Federatīvā Republika
- Mg. hist. Gatis Kupše, vēsturnieks
- Dr. hist. Ilze Jermacāne, vēsturniece
- Dr. philol. Ieva Kalniņa, literatūrzinātniece
- Dr. hist. Gatis Krūmiņš, vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors
- Dr. hist. Ineta Lipša, vēsturniece
- Mg. hist., Mg. sc. soc. (University College London) Maikls Maknamara (Eoin Micheál McNamara), Tartu Universitātes doktorants
- Dr. hist. Mēlis Maripū (Meelis Maripuu), vēsturnieks, Igaunijas Republika
- Dr. hist. Helmūts Millers-Enbergs (Helmut Müller-Enbergs), vēsturnieks, Stasi pētnieks, Dienviddānijas Universitātes profesors, Upsālas Universitātes profesors, Vācijas Federatīvā Republika u.c.
- Mg. iur. Linards Muciņš, zvērināts advokāts, doktorants, bijušais Augstākās padomes deputāts, bijušais Saeimas deputāts
- Dr. hist. Uldis Neiburgs, vēsturnieks
- D. hist. Mārcis Raudis, vēsturnieks, arhīva eksperts
- PhD Ņikita Petrovs, Memoriāls, vēsturnieks, Krievijas Federācija
- Dr. hist., Dr. philol. Boriss Sokolovs, vēsturnieks, literatūrzinātnieks, Krievijas Federācija
- PhD Lilita Zaļkalne, vēsturniece, Stokholmas Universitāte, Zviedrijas Karaliste
Komisijas darbā iesaistīti arī stipendiāti, kurus nosaka Latvijas Universitātes fonds:
- Mg. philol. Agija Ābiķe-Kondrāte, literatūrzinātniece, literatūrzinātnes doktorante;
- Mg. hist. Ineta Didrihsone-Tomaševska, vēsturniece, vēstures doktorante;
- B. philol. Krista Anna Belševica, literatūrzinātniece, literāte
- B. hist. Madara Brūnava, vēsturniece;
- Mg. philol., Mg. iur. Kristīne Rotbaha, literatūrzinātniece, juriste;
- B. philol. Signe Raudive, literatūrzinātniece;
- Mg. hist. Agnija Ruhocka, vēsturniece, mākslas zinātnes doktorante;
- B. art. Signe Irbe, mākslas studente;
- B. hist. Anastasija Smirnova, vēsturniece u.c.
Likums paredz, ka VDK izpēte veicama līdz 2018. gada 31. maijam.[6]
2018. gada 20. decembrī LPSR VDK aģentūras kartotēkas daļēji sāka publicēt arhīva tīmekļvietnē,[7] vismaz daļu kartotēku ar vairākiem simtiem kartīšu turpino slēpt, uzskata zinātnieki,[8] 2019. gada maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpināja diskusiju, vai turpināt publicēt alfabētisko un citas kartotēkas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas reglaments
- ↑ Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei
- ↑ Kārlis Kangeris. «LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pārskats», 2018. gada 31. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 8. jūnijs.
- ↑ «Laganovskis, Guntars. «VDK komisijas pārskatā — secinājumi, ieteikumi un lasāmviela par čekas darbību». Latvijas Vēstnesis, 2018. gada 29. jūnijs.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 17. jūlijā.
- ↑ LPSR VDK izpētes komisija. Vadība.
- ↑ «Likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" Pārejas noteikumu 8. punkts.». Skatīts: 2018. gada 3. maijs..
- ↑ Judīte Čunka. «Nacionālais arhīvs publisko pirmo «čekas maisu» saturu». www.lsm.lv (latviešu), 20.12.2018. Skatīts: 2018-12-27.
- ↑ Pētnieki pārsteigti: joprojām slēptajā čekas aģentu kartotēkā ir nevis dažas, bet pat pārsimts nepublicētas kartītes, Kasjauns.lv. 2018, 22. marts.