Arturs Žvinklis
| Arturs Žvinklis | |
|---|---|
| Latvijas valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktora vietnieks | |
|
Amatā 2002. gada 4. martā — 2003. gada 24. februārī | |
| Latvijas PSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas loceklis | |
|
Amata sākums 2014. gada 20. augustā | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1964. gada 14. jūnijā Liepājas rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | precējies |
| Profesija | vēsturnieks |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Arturs Žvinklis (dzimis 1964. gada 14. jūnijā tagadējā Priekules novada Bunkas pagastā) ir latviešu vēsturnieks, Latvijas Universitātes un Publiskās atmiņas centra pētnieks.
Izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arturs dzimis 1933. gada 22. oktobrī dzimušā lietuviešu lauksaimnieka Broņislava Žvinkļa, kas naturalizācijas kārtībā uzņemts Latvijas Republikas pilsonībā 1998. gadā[1], un viņa sievas Veltas ģimenē.
Darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]PSRS okupācijas gados kļuvis par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūta Padomju sabiedrības vēstures nodaļas zinātisko līdzstrādnieku, 1989. gadā pievērsies Latvijas okupācijas izpētei saistībā ar to, ko noteica Molotova-Ribentropa pakts[2]. 1993. gada 23. novembrī Valsts Prezidents Guntis Ulmanis ar rīkojumu Nr. 6 uzdeva Žvinklim, kā vienam no trim šī institūta līdzstrādniekiem, noskaidrot PSRS represēto Latvijas Republikas valsts un sabiedrisko likteņus[3]. No 2002. gada 4. martā kultūras ministre Kārina Pētersone (Latvijas ceļš) ieceļ Žvinkli par Latvijas valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktora vietnieku, 2003. gada 24. februārī, kad kultūras ministre ir Ingūna Rībena (Jaunais laiks), Žvinkli no šī amata atbrīvo. Kinofonofotodokumentu arhīvā publiskojis ierakstu kā Rīgā vizītē ierodas Alfrēds Rozenbergs[4], Ņikita Hruščovs[5], Mihails Gorbačovs[6].
Ar Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 iecelts LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā par locekli.[7] Pētījis Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja vadošo darbinieku lietas Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas nomenklatūras kadru personas lietu kolekcijā[8].
2017. gadā Žvinklis iesaistīts skandālā ar izteikumiem par 1941. gada un 1949. gada represijām ar Kremļa propagandas mediju «SputnikNews»[9], kas pēc «Latvijas avīzes» žurnālista Viestura Sprūdes ieskata esot izkropļojis līdz nepazīšanai «Radio Baltkom» Žvinkļa dzimšanas dienā 2017. gada 14. jūnija viņa sniegto interviju rīta programmā «Utro na Baltkome» un sarunas atreferējumā portālā «Mixnews.lv»[10]. 2019. gada 16. janvārī televīzijā oponējis Latvijas Okupācijas muzeja darbiniecei Inesei Dreimanei par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu[11]. Neilgi pēc šiem notikumiem, 2019. gadā atbrīvots no darba Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā.
«Latvija kā bijusī padomju republika pēc 1991. gada augusta puča palika bez VDK kadru dienesta lietām. Tās visas vairs neatrodas Latvijā. Lai noskaidrotu, kādi cilvēki strādājuši padomju valsts drošības iestādēs, ir jāceļ augšā un jāpēta šīs partijas arhīva, bijušā Latvijas komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) nomenklatūras kadru lietas», uzskata vēsturnieks Žvinklis[12].
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Precējies, laulātā vēsturniece Ligita Jakimova no Izvaltas pagasta Krāslavas novadā, ir bērni.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ministru kabineta 1998. gada 7. augusta rīkojums Nr. 482 Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, prot. Nr. 55 9.§ Arhivēts 2019. gada 15. Maijs Wayback Machine vietnē., «Latvijas Vēstnesis», 289-290, 1998, 9. oktobrī, (skatīts 2021, 23. martā)]
- ↑ «Kad spēks diktēja tiesības, «Cīņa», 1989, 10. janvāris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2021. gada 23. martā.
- ↑ Valsts Prezidenta 1993. gada 23. novembra rīkojums Nr. 6 Par Represēto Latvijas valsts un sabiedrisko darbinieku likteņu noskaidrošanas komisiju Arhivēts 2019. gada 15. Maijs Wayback Machine vietnē., «Latvijas Vēstnesis», 112-113 (5224), 1993, 27. novembris, (skatīts 2021, 23. martā]
- ↑ «Artūrs Žvinklis, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kinohroniku kolekcijas: Alfrēda Rozenberga vizīte Rīgā, 2000.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. septembrī. Skatīts: 2021. gada 23. martā.
- ↑ «Artūrs Žvinklis, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kinohroniku kolekcijas: Ņikitas Hruščova vizīte Rīgā 1959. gada 9.–13. jūnijā, 2000». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. septembrī. Skatīts: 2021. gada 23. martā.
- ↑ «Artūrs Žvinklis, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kinohroniku kolekcijas: Mihaila Gorbačova vizīte Rīgā 1987. gada 17.–19. februārī, 2000». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. septembrī. Skatīts: 2021. gada 23. martā.
- ↑ Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 433 Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei, prot. Nr. 42 31.§, «Latvijas Vēstnesis», 164 (5224), 2014, 21. augusts, (skatīts 2019, 12. aprīlis)
- ↑ Žvinklis, Artūrs. «LPSR valsts drošības iestāžu vadošo darbinieku lietas Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas nomenklatūras kadru personas lietu kolekcijā», LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒRO: VDK un tās piesegstruktūras. Autoru kolektīvs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā. VDK zinātniskās izpētes komisijas raksti, 3. sēj. Rīga: LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija, Latvijas Universitāte, 2016, 498. lpp, (skatīts 2021, 23. marts)
- ↑ Žvinklis, Arturs. Vēsturnieks: latvieši aizmirsuši vēsturi un tā var atkārtoties, «SputniknewsLV.COM», 2017, 15. jūnijs https://sputniknewslv.com/Latvia/20170615/5051818/latviesi-aizmirsusi-vesturi-ta-var-atkartoties.html
- ↑ Sprūde, Viesturs. “Latvijas Avīze” atmasko: Interviju izkropļo līdz nepazīšanai. «Latvijas avīze» 2017 4. jūlijs
- ↑ RigaTV24 Nakts sarunas par čeku 1. daļa
- ↑ Krejere, Dace. Arturs Žvinklis. VDK štatu darbinieku lietas «Īstenības izteiksme 15 minūtēs», Latvijas Radio, 2019, 9. janvāris
|