Ainārs Bambals

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ainārs Bambals
Latvijas Valsts arhīva darbinieks
Amata sākums
1995. gada 7. novembris
LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis
Amatā
2014. gada 20. augusts — 2018. gada 17. oktobris
Priekštecis amats izveidots
Pēctecis amats likvidēts

Dzimšanas dati 1964. gada 7. februārī (55 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Stučkas rajons, LPSR, PSRS
Dzīvo Karogs: Latvija Latvija Rīga
Dzīvesbiedrs(-e) šķīries
Profesija arhīvists
Augstskola Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte

Ainārs Bambals, arī Bambalis[1][2][3][4], dzimis 1964. gada 7. februārī ir Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva darbinieks, vēstures doktors (Dr. hist.), biedrības „Latvijas Ordeņu brālība” domes loceklis.[5]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bambals dzimis 1964. gada 7. februārī Latvijas PSR Stučkas rajona «Kokneses» kolhoza ciematā skolotājas ģimenē. Jau skolas gados Bambals bija aktīvs korespondencē ar LKP CK izdevniecības bērniem[6] un jauniešiem domātajiem periodiskajiem izdevumiem, piemēram, laikrakstu «Pionieris»[7]. Skolojies Kokneses vidusskolā[8]. Stučkas rajona laikraksts «Komunisma Uzvara» vēsta, ka jau vidusskolnieka vecumā, 1980. gadā Bambals gatavojis publiskus priekšlasījumus par laika vēsturi[9], guvis panākumus tēlotāja mākslā[10][11]. Studējis Pētera Stučkas Latvijas valsts universitātē.

Darba gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba gaitas Bambals sāka PSRS okupācijas laikā LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūtā[12], Latvijas Republikai atgūstot neatkarību, nodarbināts kā arheologs[13]. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas Valsts arhīva Dienesta dokumentu daļas vadītājs[14], vēlāk pazemināts amatā.

Ar Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 iecelts LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā par locekli[15].

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā piedalījās nodibinājuma Kokneses fonds, kā mērķis ir kultūrvēsturiska piemiņas vieta Krievkalna salā[16] izveidē.[17] 2015. gada 18. septembrī Viļņā starptautiskajā konferencē "1945: Otrā pasaules kara beigas, tās rezultāti un ietekme uz Centrālās un Austrumeiropas valstīm" nolasīja referātu "Otrā pasaules kara rezultāti: Latvijas piemērs".[18] Latvijas pārstāvis Čehijas studenta Jana Palaha piemiņas pasākumos 2019. gada 16., 17. janvārī Prāgā.[19]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķīries, ir bērni.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā Valsts Prezidenta Gunta Ulmaņa izveidotā Triju Zvaigžņu ordeņa dome nolēma piešķirt sabiedriskajam darbiniekam Piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni[20].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ko zinām par laiku?, «Komunisma Uzvara», 1980, 9. decembris.
  2. Uzvarai!, «Zīlīte», 1975, 9. janvāris.
  3. Es redzu pasauli, «Pionieris», 1979, 18. septembris.
  4. Celsim pieminekli, «Cīņa», 1991, 17. maijs.
  5. «Latvijas Ordeņu brālības dome 2017». Latvijas Ordeņu brālība. Skatīts: 2019-05-11.
  6. Uzvarai!, «Zīlīte», 1975, 9. janvāris.
  7. Vārds un teikums – zobens ass!, «Pionieris», 1976, 1. jūnijs.
  8. Es redzu pasauli, «Pionieris», 1979, 18. septembris.
  9. Ko zinām par laiku?, «Komunisma Uzvara», 1980, 9. decembris.
  10. Rudiņa, V. Darbā viss guvums, «Komunisma Uzvara», 1981, 9. jūnijs.
  11. Druviņa, I. Kokneses vidusskolā: radoši meklējumi, sabiedriska aktivitāte, «Komunisma Uzvara», 1982, 12. jūnijs.
  12. Štāls, A. Nepatīkama patiesība, «Ļeņina ceļš», 1989, 22. augusts.
  13. Godmanis, I. Ministru padomes priekšsēdētājs. Latvijas Republikas Ministru Padomes rīkojums Nr. 96-r Rīgā 1993. gada 5. aprīlī, «Lauku avīze», 1993, 13. aprīlis.
  14. Pasaulē, «Neatkarīgā Rīta avīze», 1995, 29. novembris.
  15. Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 433 Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei, prot. Nr. 42 31.§, «Latvijas Vēstnesis», 164 (5224), 2014, 21. augusts, (skatīts 2019, 12. aprīlī)
  16. "Ar Fonda un ziedojumu līdzekļiem izveidot Koknesē, Krievkalna salā, kultūrvēsturisku piemiņas vietu 20.gs. totalitāro režīmu dēļ cietušiem un bojā gājušiem latviešiem.", Lursoft
  17. «Kalniete: Likteņdārzs nekad nebūs pilnībā pabeigts, tas būs augošs un mainīgs». la.lv. 2019. gada 7. februāris. Skatīts: 2019-05-11.
  18. «Starptautiska zinātniskā konference Viļņā (Lietuva)». Aktivitātes. lvarhivs.gov.lv. 2015. gada 20. septembris. Skatīts: 2019-05-11.
  19. «Latvija piedalās Janu Palaha atceres pasākumos Prāgā». LATVIJAS REPUBLIKAS VĒSTNIECĪBA ČEHIJAS REPUBLIKĀ. 2019. gada 18. janvāris. Skatīts: 2019-05-11.
  20. Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa goda zīmi, «Latvijas Vēstnesis», 1998, 28. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]