Ainārs Bambals

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ainārs Bambals

Dzimšanas dati 1964. gada 7. februārī (56 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīvesbiedrs(-e) šķīries
Profesija arhīvists
Augstskola LVU

Ainārs Bambals[1][2][3][4] (dzimis 1964. gada 7. februārī Rīgā) ir latviešu vēsturnieks, zinātņu doktors, Latvijas Valsts arhīva darbinieks.[5]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A .Bambals dzimis 1964. gada 7. februārī Rīgā. Jau skolas gados A. Bambals bija aktīvs zīmētājs bērniem[2] un jauniešiem domātajos izdevumos, piemēram, laikrakstā «Pionieris».[6] Mācījies Kokneses vidusskolā.[3] Stučkas rajona laikraksts «Komunisma Uzvara» vēsta, ka jau vidusskolas laikā, 1980. gadā A. Bambals gatavojis publiskus priekšlasījumus par vēsturi,[1] guvis panākumus tēlotāja mākslā.[7][8]

Beidzis Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti (1989), LU Vēstures un filozofijas fakultātes maģistratūru (2004), LU ieguvis vēstures doktora zinātnisko grādu Latvijas vēsturē (2012).[9]

Darba gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba gaitas A. Bambals sāka PSRS okupācijas laikā LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.[10]Latvijas Republikai atgūstot neatkarību, kā arheologs piedalījies Latvijas ekspedīcijā Kārļa Ulmaņa kapavietas noskaidrošanā[11] Krasnovodskā.[12] 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pirms Latvijas iestāšanās ES Latvijas Valsts arhīva Dienesta dokumentu daļas, Represēto personu dokumentu daļas vadītājs,[13] vēlāk dažādos amatos Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā, arhīva eksperts.[14]

Ar Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 iecelts LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā par locekli.[15]

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadā Latvijas ekspedīcijas „Noriļska — Lāma 90” vadītājs. Tās dalībnieki 1990. gada jūlijā—augustā kopējās baltiešu ekspedīcijas sastāvā 120 km no Noriļskas attālajā Lāmas ezera krastā, kur atradusies Noriļlaga atsevišķā nometne ar ieslodzītajiem Baltijas valstu augstākajiem artilērijas virsniekiem, uzstādīja piemiņas zīmes un pieminekli bojā gājušajiem. No vietējiem akmeņiem veidotā triju skaldņu piramīda simbolizē Baltijas valstu vienotību. Piemineklis atklāts 1990. gada 5. augustā.[16]

1991. gadā Latvijas ekspedīcijas „Noriļska 91 ” vadītājs. Ekspedīcijas 48 dalībnieki 1991. gada jūlijā—augustā kopējās baltiešu 150 cilvēku ekspedīcijas sastāvā Noriļskā Šmita kalna pakājē uzstādīja piemiņas kompleksu triju skaldņu piramīdu. Katra skaldne veltīta Latvijai, Lietuvai un Igaunijai un kopā simbolizē Baltijas valstu vienotību un 8 m augstus lapegles krustus Noriļlagā nomocītajiem Baltijas valstu pilsoņiem. Kompleksu atklāja 1991. gada 10. augustā.[17]

1995. gadā Latvijas ekspedīcijas „Vjatlags — Usoļlags 95 ” dalībnieks. Ekspedīcijas dalībnieki 1995. gada augustā Kirovas apgabala Vjatlagā, Ļesnaja ciemā un Permas apgabala Usoļlagā, Soļikamskā uzstādīja piemiņas zīmes un 6 m augstus krustus tur nometnēs nomocītajiem Latvijas iedzīvotājiem-komunistiskā terora upuriem.[18]

1997. gadā — viens no biedrības "Latvijas Arhīvistu biedrība" dibinātājiem, ilggadējs valdes loceklis.[19]

1999. gadā, viens no biedrības "Triju Zvaigžņu ordeņa brālība" dibinātājiem, sekretārs, domes loceklis, vēlāk biedrības "Latvijas Ordeņu brālība” sekretārs, domes loceklis un Goda biedrs.[20]

2005. gadā piedalījās nodibinājuma "Kokneses fonds" dibināšanā, kura mērķis ir kultūrvēsturiskas piemiņas vietas — Likteņdārzs Krievkalna salā[21] izveide.[22]

2015. gada 18. septembrī Viļņā starptautiskajā konferencē "1945: Otrā pasaules kara beigas, tās rezultāti un ietekme uz Centrālās un Austrumeiropas valstīm" nolasīja referātu "Otrā pasaules kara rezultāti: Latvijas piemērs".[23]

2019. gada 16.—17. janvārī Prāgā.[24] kā Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvis piedalījies Čehijas studenta Jana Palaha piemiņas pasākumos.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķīries, ir divi dēli.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā Valsts Prezidenta Gunta Ulmaņa izveidotā Triju Zvaigžņu ordeņa dome par nopelniem valsts labā apbalvoja vēsturnieku un sabiedrisko darbinieku Aināru Bambalu ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni[25].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ko zinām par laiku?, «Komunisma Uzvara», 1980, 9. decembris.
  2. 2,0 2,1 Uzvarai!, «Zīlīte», 1975, 9. janvāris.
  3. 3,0 3,1 Es redzu pasauli, «Pionieris», 1979, 18. septembris.
  4. Celsim pieminekli, «Cīņa», 1991, 17. maijs.
  5. «https://www.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=383&mainId=162&mainId=344».
  6. Vārds un teikums — zobens ass!, «Pionieris», 1976, 1. jūnijs.
  7. Rudiņa, V. Darbā viss guvums, «Komunisma Uzvara», 1981, 9. jūnijs.
  8. Druviņa, I. Kokneses vidusskolā: radoši meklējumi, sabiedriska aktivitāte, «Komunisma Uzvara», 1982, 12. jūnijs.
  9. «https://www.lu.lv/gribustudet/studiju-programmas/doktorantura/promocija/aizstavetie/2012/».
  10. Štāls, A. Nepatīkama patiesība, «Ļeņina ceļš», 1989, 22. augusts.
  11. «Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 433 Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei, prot. Nr. 42 31.§, «Latvijas Vēstnesis», 164 (5224), 2014, 21. augusts, (skatīts 2019, 12. aprīlī)».
  12. Godmanis, I. Ministru padomes priekšsēdētājs. Latvijas Republikas Ministru Padomes rīkojums Nr. 96-r Rīgā 1993. gada 5. aprīlī, «Lauku avīze», 1993, 13. aprīlis.
  13. Pasaulē, «Neatkarīgā Rīta avīze», 1995, 29. novembris.
  14. «https://www.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=383&mainId=162&mainId=344».
  15. Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 433 Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei, prot. Nr. 42 31.§, «Latvijas Vēstnesis», 164 (5224), 2014, 21. augusts, (skatīts 2019, 12. aprīlī)
  16. Kondrāts, Ģ. Būs piemineklis Noriļskā, «Neatkarīgā Cīņa » , 1990, Nr.71, 2.jūlijs. ; Sondoviča, E. Latviešu virsnieku Golgātas ceļš, «Rīgas Balss», 1990, Nr.179, 3.oktobris..
  17. Liepa, L. Piemineklis bija jāuzceļ, « Diena», 1991, 29.augusts..
  18. Mūsu tautas lielā sāpe: Krievijas nometnes - “Vjatlags”, “Usoļlags” un pārējie “lagi”, « Latvijas Vēstnesis », 1996, Nr.58 (543) 3.aprīlis..
  19. «https://arhivistubiedriba.lv/par-biedribu/valde/».
  20. ; http://www.ordenubraliba.lv/par-lob ««Latvijas Ordeņu brālības dome 2017» Skatīts: 2019-05-11. ; Par Latvijas ordeņu brālību. Skatīts: 2020-03-20.». Latvijas Ordeņu brālība. Skatīts: 2019-05-11 ; 2020-03-20.
  21. "Ar Fonda un ziedojumu līdzekļiem izveidot Koknesē, Krievkalna salā, kultūrvēsturisku piemiņas vietu 20.gs. totalitāro režīmu dēļ cietušiem un bojā gājušiem latviešiem.", Lursoft
  22. «Kalniete: Likteņdārzs nekad nebūs pilnībā pabeigts, tas būs augošs un mainīgs». la.lv. 2019. gada 7. februāris. Skatīts: 2019-05-11.
  23. «Starptautiska zinātniskā konference Viļņā (Lietuva)». Aktivitātes. lvarhivs.gov.lv. 2015. gada 20. septembris. Skatīts: 2019-05-11.
  24. «Latvija piedalās Janu Palaha atceres pasākumos Prāgā». LATVIJAS REPUBLIKAS VĒSTNIECĪBA ČEHIJAS REPUBLIKĀ. 2019. gada 18. janvāris. Skatīts: 2019-05-11.
  25. Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa goda zīmi, «Latvijas Vēstnesis», 1998, 28. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]