Pāriet uz saturu

Lapišas mežs

Vikipēdijas lapa
Lapišas mežs
Pădurea Lapiș
IUCN IV kategorija (sugu/biotopu apsaimniekošanas teritorija)
Lapišas mežs (Rumānija)
Lapišas mežs
Lapišas mežs
Atrašanās vieta Valsts karogs: Rumānija Selažas žudecs, Rumānija
Tuvākā pilsēta Šimleisilvanjeja
Koordinātas 47°11′08″N 22°39′02″E / 47.18556°N 22.65056°E / 47.18556; 22.65056Koordinātas: 47°11′08″N 22°39′02″E / 47.18556°N 22.65056°E / 47.18556; 22.65056
Platība 430 ha
Dibināts 2004. gada 30. novembris

Lapišas mežs ir valsts nozīmes aizsargājama teritorija Rumānijas ziemeļrietumos, kas atbilst IUCN IV kategorijai (apsaimniekotam dabas liegumam) un atrodas Selažas žudeca rietumos Nušfalevas komūnā.[1]

Ģeogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liegums atrodas pie Selažas žudeca rietumu robežas ar Bihoras žudecu, netālu no Barkevas upes, Nušfalevas kopienas dienvidrietumu teritorijā, starp Drigiujas un Kosniču de Žosas ciematiem, pie valsts autoceļa DN1H, 12 km attālumā no Šimleusilvanjejas pilsētas un 41 km no Zaleu (Zalevas) pilsētas.

Lapišas mežs tika pasludināts par aizsargājamu teritoriju ar valdības 2004. gada 30. novembra lēmumu Nr. 2151 (Par aizsargājamo dabas teritoriju režīma izveidi jaunās teritorijās).[2] Tas aizņem 430,40 hektāru platību[3] pakalnos[4] ap Barkeulujas pļavām vēsturiskās Silvānijas teritorijā, kura antīkajā laikmetā tika saukta par mežu zemi un kuras mežu neliela atlieka ir pašreizējais liegums. Liegumu pārvalda Zaleu mežniecības pārvalde, kas ir pakļauta Šimleusilvanjejas mežniecību apriņķim.

Dabas liegums sastāv no mežiem, izcirtumiem, dīķiem un pļavām ar Silvānijas kalniem raksturīgo floru un faunu.[5]

Bioloģiskā daudzveidība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia)

Lapišas mežs tika izveidots, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un uzturētu labvēlīgus apstākļus savvaļas florai un faunai Transilvānijas ziemeļrietumos. Floras koku sugas liegumā iekļauj galvenokārt: dažādas ozolu (Quercus) sugas, ieskaitot parasto ozolu (Quercus robur), ungāru ozolu (Quercus frainetto) un klinšu ozolu (Quercus patrea), parasto osi (Fraxinus excelsior), parasto liepu (Tilia cordata), saldo ķirsi (Prunus avium), balto robīniju (Robinia pseudoacacia), melno priedi (Pinus nigra) un parasto priedi (Pinus sylvestris).

Zālājos sastopamas daudzas augu sugas, tai skaitā dziedniecības lakacis (Pulmonaria officinalis),[6] blīvguma cīrulītis (Corydalis solida), lielā strutene (Chelidonium majus ), sirds mātere (Leonurus cardiaca), ārstniecības tauksakne (Symphytum officinale), ganu plikstiņš (Capsella bursa-pastoris), milzu auzene (Festuca gigantea), sarkanā auzene (Festuca rubra) un pļavas skarene (Poa pratensis).[7]

Dabas liegums nodrošina dzīves apstākļus daudziem zīdītājiem un putniem, no kuriem daži ir aizsargāti Eiropas līmenī[8] vai atrodas IUCN Sarkanajā sarakstā.

Starp liegumā atzīmētajām zīdītāju sugām ir staltbrieži (Cervus elaphus), dambrieži (Dama dama), stirnas (Capreolus capreolus), meža caunas (Martes martes),[9] Eiropas kāmji (Cricetus cricetus), rudās lapsas (Vulpes vulpes crucigera), mežacūkas (Sus scrofa) un meža kaķi (Felis silvestris silvestris).[10]

Ievērojamas putnu sugas: mazais dzenis (Dendrocopos minor), vidējais dzenis (Dendrocopos medius), zaļžubīte (Carduelis chloris), koku čipste (Anthus trivalis), mazā ausainā pūcīte (Otus scopus), zilzīlīte (Parus caeruleus), krauklis (Corvus corax), dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) un bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo).[11] Pavisam liegumā sastopamas 24 starptautiski aizsargājamas putnu sugas.[12]

Piekļuves ceļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Valsts autoceļš DN1H: Šimleusilvanjeja — Nušfaleva — Drigiuja (netālu no Drigiujas ciema ceļa labajā pusē ir iebrauktuve rezervātā).[13]

Apkaimes pieminekļi un tūrisma objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bikas klostera komplekss
Batori cietoksnis Šimleusilvanjejā

Lieguma tiešā tuvumā ir vairāki vēsturiski un kultūras pieminekļi, kas ir arī liegumu apmeklējošo tūristu apskates objekti:

  • Bikas sieviešu klostera kompleksā esošā Marijas debessbraukšanas koka baznīca tika uzcelta 1778. gadā, un pēc tam 1795. gadā to apgleznoja pazīstamais ikonu un baznīcu mākslinieks Joans Pops no Romeneši. Baznīca 1997. gadā tika pārvietota no Stinas ciema uz Bikas klostera iekšieni — pats klosteris tika dibināts 1994. gadā pēc tā pašreizējās priekšnieces Marianas Lupou iniciatīvas.[14] Komplekss ir lielākā klosteru mūķeņu apmetne Selažas bīskapijā.
  • Koka baznīca Čehejā, kas uzcelta 1765. gadā, ir veltīta svētajiem erceņģeļiem Miķelim un Gabrielam, un to apgleznojis Nikita, izslavēts baznīcu mākslinieks astoņpadsmitā gadsimta beigās.
  • Ipas ciemata reformātu baznīca, kas celta 16. gadsimtā, tikusi pārveidota 1622. gadā (portiks), un 1793. un 1825. gadā, kad tika uzcelts zvanu tornis.
  • Reformātu (agrāk katoļu) baznīca Nušfalevā, celta gotikas stilā 15. gadsimtā. Baznīca piedzīvojusi vairākas pārvērtības, 1770. gadā tika uzcelta dienvidu ieeja un portiks, 1783. gadā tika nomainīts koka tornis, bet 1870. gadā tika pievienota kancele[15] un nomainītas mēbeles.[16]
  • Banfi (Bánffy) pils Nušfalevā, ēka ar vēstures pieminekļa statusu, kuru 18. gadsimtā uzcēla Alberts Banfi, dižciltīgas ungāru ģimenes pēctecis no Transilvānijas. Ēkas stāvi tika uzcelta uz vecas mājas pamatiem, kas tikusi iznīcināta 1514. gadā.[17] Cietusi 1859. gada ugunsgrēkā un pārbūvēta 1925. gadā, izveidojot arkveida ieeju.[18]
  • Batori dzimtas cietoksnis Šimleusilvanjejā ir renesanses arhitektūras liecība sešpadsmitā gadsimta Transilvānijā un rāda viduslaiku pils—cietokšņa paliekas, dižciltīgo ģimenes Batori dzīvesvietu un administratīvo centru 50 tālaika apmetnēm (diviem gadatirgiem[19] un 48 ciematiem).[20] Šādi ungāru muižnieku feodālie īpašumi bija izplatīti Transilvānijas ziemeļrietumos. 1658. gadā ēka kļuva par Rēkoci ģimenes īpašumu. Jau pēc diviem gadiem cietoksnis cieta ievērojamus zaudējumus turku un tatāru armijas uzbrukumu dēļ.[21]
  • Čehejas Baltas dabiskās faunas rezervāts 18,2 hektāru platībā, kas atrodas Čehejas kopienas teritorijā, Krasnas upes pļavās.[22]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augu sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Putnu sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīdītāju sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «ProtectedPlanet.net Nature Reserve - Pădurea Lapiș - delimitarea ariei protejate». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. augustā. Skatīts: 2020. gada 21. maijā.
  2. ↑ Hotărârea de Guvern Nr.2151 din 30 noiembrie 2004, publicată în Monitorul Oficial al României, Nr.38 din 12 ianuarie 2005 Arhivēts 2013. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., accesat la 15 aprilie 2012
  3. ↑ Listă de arii protejate dinn județul Sălaj (suprafață, anul declarării, localizare, categorie IUCN) Arhivēts 2013. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē., accesat la 23 aprilie 2012
  4. ↑ Piemontul reprezintă o formă de relief de la contactul unui munte cu o depresiune sau o câmpie
  5. ↑ Apmsj.anpm.ro - Agenția Națională pentru Protecția Mediului - Agenția pentru Protecția Mediului Sălaj, accesat la 15 aprilie 2012
  6. ↑ Mierea ursului este o plantă foarte răspândită în România, cunoscută sub mai multe denumiri: țâța oii, cuscrișor, albăstrea, tutun de pădure, etc.
  7. ↑ Spontana.robustit.com - Specii din flora spontană a Românie Arhivēts 2012. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., accesat la 15 aprilie 2012
  8. ↑ Directiva Consiliului European 92/43/CE din 21 mai 1992, privind conservarea habitatelor naturale și a speciilor de faună și floră sălbatică, accesat la 18 iulie 2014
  9. ↑ Iucnredlist.org - The IUCN Red List of Threatened Species - Martes martes; accesat la 18 iulie 2014
  10. ↑ Iucnredlist.org - The IUCN Red List of Threatened Species - Felis silvestris; accesat la 18 iulie 2014
  11. ↑ Enrin.grida.no - Flora și fauna sălbatică a României Arhivēts 2009. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē., accesat la 15 aprilie 2012
  12. ↑ «Nušfalevas TIC: Pădurea Lapiş». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. martā. Skatīts: 2020. gada 21. maijā.
  13. ↑ Pancarpatica.org - Rezervația naturală Pădurea Lapiș - Harta turistică[novecojusi saite], accesat la 15 aprilie 2012
  14. ↑ Stavroforul este arhimandritul (titlu dat unui stareț dintr-o mănăstire mare) care poartă o distincție ecleziastică pe piept
  15. ↑ Amvonul este un mic balcon de unde se citește evanghelia
  16. ↑ Welcometoromania.ro - Biserica Reformată din satul Nușfalău, accesat la 23 aprilie 2012
  17. ↑ Cetati.medievistica.ro - Cetăți din Transilvania - Nușfalău[novecojusi saite], accesat la 23 aprilie 2012
  18. ↑ Welcometoromania.ro - Nușfalău - Castelul Bánffy, accesat la 23 aprilie 2012
  19. ↑ Noțiunea de târg în cazul de față, se referă la o așezare de tipul unui oraș mai mic
  20. ↑ Simleusilvaniei.ro - Obiective turistice în județul Sălaj - Ruinele cetății Báthory (secolul al XVI-lea), accesat la 24 aprilie 2012
  21. ↑ Welcometoromania.ro - Cetatea Báthory din Șimleu Silvaniei, accesat la 24 aprilie 2012
  22. ↑ Welcometoromania.ro - Rezervația naturală Balta Cehei, accesat la 24 aprilie 2012

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Județul Sălaj, Monografie, V. Cormoș. Ed. Sport-Turism, București 1980
  • Dealurile Sălajului - Studiu de geografie integrantă, I. Abrudan, Ed. Caiete Silvane, Zalău 2004
  • Județul Sălaj, T. Murariu, V. Sorocovschi. Ed. Academiei, București 1972
  • Geografia României I, Geografia Fizică, M. Ielenicz, Ed. Universitară, București 2005
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lapišas_mežs&oldid=3850762"