Lielā strutene

Vikipēdijas lapa
Lielā strutene
Chelidonium majus L.
Lielā strutene (Chelidonium majus)
Lielā strutene (Chelidonium majus)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGundegu rinda (Ranunculales)
DzimtaMagoņu dzimta (Papaveraceae)
ĢintsStrutenes (Chelidonium)
SugaLielā strutene (C. majus)
Lielā strutene Vikikrātuvē

Lielā strutene, kārpu zāle jeb vandulis (Chelidonium majus) ir 30—100 cm augsts, zarains, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu. Mietsakne kanēļbrūna, zaraina. Lapas pamīšus, plūksnaini dalītas, apakšpusē zilgani sarmainas. Apakšējās lapas ar garu kātu, augšējās ar īsu kātu vai sēdošas. Ziedi dzelteni, sakopoti skarveida ziedkopā. Zied no maija līdz septembrim. Auglis 2—5 cm gara pākstveida pogaļa.

Strutenes zieds

Augs izplatīts Eirāzijā. Ieviests Ziemeļamerikā, Jaunzēlandē. Latvijā izplatīts visā teritorijā. Aug krūmājos, mežos, māju tuvumā.

Ķīmiskais sastāvs un izmantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārstniecības augs. Struteņu laksti satur ap 20 dažādu alkaloīdu. Tostarp ir helidonīns, homohelidonīns, heleritrīns, oksihelidonīns, sangvinarīns, berberīns, protopīns u.c. Lakstos atrasts karotīns, C vitamīns, ēteriskā eļļa, organiskās skābes, flavonoīdi, saponīni u.c. savienojumi. Lielās strutenes preparāti darbojas bakteriostatiski un fungistatiski. Iekšķīgi ieņemti, struteņu preparāti nedaudz palēnina pulsu, pazemina arteriālo asinsspiedienu, paplašina koronāros asinsvadus, sekmē žults sekrēciju.[1] Tautas medicīnā lieto pret kārpām, varžacīm, kā arī podagras, reimatisma, ādas un kuņģa vēža ārstēšanai.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"
  2. L.Keirāns "Iepazīsim Latvijas augus" ISBN 5-405-00395-6