Latviešu Nacionāldemokrātu partija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latviešu Nacionāldemokrātu partija bija latviešu politiskā partija, ko nodibināja pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 24. martā Maskavā. Partijas Centrālajā padomē bija literāti Jānis Akurāters, Kārlis Skalbe, Jānis Lapiņš, Linards Laicens, Jānis Bankavs, Ernests Blanks, Kārlis Upītis, Reinholds Lazdiņš, filozofs Pauls Dāle, notārs Kristaps Bahmanis, advokāts K. Puriņš, katoļu prāvests A. Kubļinskis, virsnieks Sergejs Staprans, students D. Muške, skolotāji E. Ziemelis un K. Reiss, izdevējs J. Rupainis. Partijas grupas darbojās Maskavā, Valmierā, Valkā, Cēsīs un latviešu bēgļu centros, izdeva laikrakstus "Dzimtenes Atbalss" un "Brīvā Latvija". Tajā iestājās vairāki latviešu virsnieki, piemēram, Frīdrihs Briedis.

Partijas programmā pēc tās dibināšanas atbalstīja Latvijas kā patstāvīgas republikāniskas valsts izveidi Krievijas republiku federācijā ar savu karaspēku, naudu, pastu, telegrāfu (līdzīgi kā tābrīža Somijai), kura valsts valoda ir latviešu valoda un ir garantētas visas pilsoņu brīvības.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ā.Šilde. Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Daugava, 1976. - 150. lpp.