Jānis Bankavs
| Jānis Bankavs | |
|---|---|
 | |
| Latvijas Satversmes sapulces deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1886. gada 10. novembrī Vecmuižas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1951. gadā (64—65 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latviešu Nacionāldemokrātu partija, Latvju demokrātu savienība |
| Profesija | žurnālists |
| Augstskola | Šaņavska Universitāte |
Jānis Bankavs (1886. gada 10. novembris — 1951. gads) bija Latvijas žurnālists un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latvju demokrātu savienības biedrs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jānis Bankavs piedzima 1886. gada 10. novembrī Vecmuižas pagastā (tagadējā Vecumnieku pagastā). Apmeklējis pagasta un Bauskas apriņķa skolu. Piedalījies 1905. gada revolūcijā.[1] Bēgot no soda ekspedīcijām, Bankavs pēc revolūcijas sakāves pārcēlās uz Maskavu, ar pārtraukumiem mācījās Šaņavska Universitātes Sabiedrisko zinātņu un juridiskajā fakultātē, kuru absolvēja 1916. gadā.[1]
No 1910. gada janvāra līdz 1915. gada jūnijam bija Ventspilī izdoto laikrakstu «Jaunā Avīze» un «Kurzeme» redaktors. Bankavs 13 reizes tika sodīts par to, ka viņa vadītajos laikrakstos kritizēta muižniecība un Krievijas Impērijas iekārta.[1] Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Maskavu, kur līdz 1918. gadam vadīja laikrakstu «Dzimtenes Atbalss». Piedalījās Latviešu Nacionāldemokrātu partijas dibināšanā.[1] Bankavs bija Latviešu pagaidu nacionālās padomes Koloniju nodaļas sekretārs un iesaistījās Latvju kareivju nacionālās savienības darbā. Piedalījās pulkveža Frīdriha Brieža organizācijā kā propagandas nodaļas vadītājs. Pēc Brieža aresta 1918. gada jūlijā kopā ar sabiedrotajiem mēģināja viņu no apcietinājuma atbrīvot, par ko visai grupai aizmuguriski piespriests nāvessods.[1] Bankavs ir piedalījies ielu cīņās ar komunistiem.
1918. gada nogalē atgriezās Rīgā[1] un Neatkarības kara laikā kopā ar Pagaidu valdību evakuējās ar Liepāju, kur vadīja laikraksta «Latvijas Sargs» valsts aizsardzības nodaļu. No 1919. gada oktobra piedalījās Bermontiādes cīņās kā armijas štāba izlūkošanas nodaļas priekšnieka palīgs un karavīru informācijas kursu vadītājs.[1] 1920. gada jūnija beigās ar kaunu izslēgts no armijas personālsastāva (virspavēlnieka pavēle Nr.102), jo nepamatoti uzdevies par virsnieku un šādā veidā kļuvis par kara ierēdni, kaut nekad nebija virsnieka pakāpi saņēmis.[2]
Bankavs piedalījās Tautas padomes darbā, no 1920. gadā vairākus mēnešus bija Latvijas Satversmes sapulces deputāts.[3] 1920. gados bija laikraksta "Jaunā Latvija" redakcijas loceklis, no 1927. gada laikraksta "Pirmdienas Rīts" redaktors un izdevējs.[1]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā sarīkotajās "Tautas saeimas" vēlēšanās kopā ar domubiedriem mēģināja Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegt Demokrātiskā bloka jeb Demokrātisko latviešu vēlētāju sarakstu, ko okupācijas varas iestādes nepieļāva.[4] 1941. gada jūnijā izsūtīts uz Sibīriju. Miris 1951. gadā.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 35. lpp.
- ↑ Pseido leitnants J.Bankaws. // Latvijas Sargs., Nr144., 01.07.1920.
- ↑ H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2015. gada 9. augustā.
- ↑ Apcietinātā A.Ķeniņa liecība par viņa līdzdalību Demokrātisko latviešu vēlētāju saraksta organizēšanā (5.10.1940.) No: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.216, 481.-486.lpp.
- ↑ «Jānis Bankavs». Bauskas Centrālā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. Marts. Skatīts: 2015. gada 10. augustā.
