Kristaps Bahmanis
| Kristaps Bahmanis | |
|---|---|
 |
|
| Saeimas deputāts | |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1867. gada 7. februāris Nīkrāces pagasts, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1942. gada 12. martā (75 gadu vecumā) Rīga, Ostlande (tagad Latvija) |
| Apglabāts | Rīgas Meža kapi |
| Tautība | latvietis |
Kristaps Bahmanis (1867. gada 7. februāris — 1942. gada 12. marts) bija latviešu jurists, publicists un politiķis. Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
LPNP valde: sēž no kreisās puses K. Bahmanis (sekretārs), J. Rubulis (pr. biedrs), V. Zāmuēls (priekšsēdētājs), J. Palcmanis (pr. biedrs), K. Pauļuks (pr. biedrs), stāv no kreisās V. Siliņš, O. Nonācs, K. Skalbe, J. Akuraters, E. Laursons.
Dzimis Nīkrāces pagasta "Stirpeiķos". Piedalījās 1905. gada revolūcijā. 1907. gadā emigrēja uz Šveici.
No 1914. gada strādāja par notāru Bauskā. Pirmā pasaules kara laikā darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā (1915 — 1918). 1917. gadā Bahmanis bija Kurzemes Pagaidu Zemes padomes loceklis, LPNP sekretārs. Pēc tam, kad Ukrainas Centrālā Rada 1918. gada 25. janvārī proklamēja Ukrainas neatkarību, LPNP viņu iecēla par savu pārstāvi Kijevā. No 1918. līdz 1920. gadam K. Bahmanis bija Ukrainas latviešu centrālkomitejas valdes loceklis, kā arī Latvijas pārstāvis Dienvidu Krievijā, Ukraina, Krimā, Donā, Kubaņā, Gruzijā un Armēnijā.
Ievēlēts 1. un 2. Saeimā, kur Bahmanis pārstāvēja Jaunzemnieku savienību. Pēc partijas neveiksmīgā starta 3. Saeimas vēlēšanās pievienojās Progresīvajai apvienībai, no kuras Bahmani ievēlēja 4. Saeimā.
Miris Vācu okupācijas laikā 1942. gada 12. martā savā dzīvoklī Rīgā.[1] Apglabāts Rīgas Meža kapos.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ "Tēvija" — Aizsaules ceļā (14.03.1942.)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
