Pāvils Dreijmanis
| ||||||||||||
Pāvils Dreijmanis, pēc citām ziņām Dreimanis (dzimis 1895. gada 4. februārī, miris 1953. gada 21. augustā), bija latviešu Art Deco/funkcionālisma arhitekts.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1895. gada 4. februārī Ungurpils pagasta (tagad Limbažu novads) „Jaundreimaņos”. Studējis Gatčinā un Sanktpēterburgā. Kā brīvprātīgais piedalījies Latvijas brīvības cīņās. 1923. gadā pabeidzis arhitektūras studijas Latvijas Universitātē. No 1926. līdz 1934. gadam bijis Rīgas virsarhitekts. Iespējams, Dreijmaņa pazīstamākais darbs ir Rīgas Centrāltirgus paviljoni, kam tika piemēroti dirižabļu angāri. Viņš bija arī pirmais arhitekts, kurš Rīgā ieviesa rindu māju apbūvi. Bez Rīgas Dreijmanis projektējis ēkas Allažos, Ļaudonā un Ropažos. Projektējis arī Līvānu atbrīvošanas pieminekli. Atzinības krusta komandieris un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Dreijmanis bijis pazīstams arī kā šaha entuziasts un spēlētājs. Pēc Pirmā pasaules kara bijis viens no 2. Rīgas Šaha biedrības atjaunošanas sapulces dalībniekiem.[1] 1924. gadā piedalījies I Latvijas šaha kongresā, kurā ieguvis dalītu 7.—8. vietu. Kopā ar Kārli Bētiņu, prof. Dr. Arvīdu Kalniņu, komponistu Emili Melngaili un Aleksandru Kannenbergu piedalījies Senioru Kluba spēles komitejā, kas korespondencšaha mačos ar Stokholmas šaha klubiem izcīnīja pārliecinošu uzvaru Rīgai un nostiprināja Latviešu gambītam paliekošu vietu starptautiskā mērogā.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Lauksaimniecības biedrības "Tīrums" ēka, Bārbelē -
Rīgas 19. vsk., Bolderāja -
Rīgas 19. vsk., Bolderāja -
Rindu ēkas, Liepājas ielā, Rīga -
Rindu ēkas Ropažu ielā, Rīga -
Rīgas Centrāltirgus paviljoni -
Pašvaldības dzīvokļu ēka, Ausekļa 3, Rīga
.jpg)
.JPG)
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Apbalvots 1928. gada 14. novembrī. [2]
- 3. šķiras Atzinības krusts. Apbalvots 1939. gada 12. maijā. [3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940., 15. lpp.
- ↑ «Valdības Vēstnesis № 262 (17.11.1928), 5. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 14.11.2015.
- ↑ «Valdības Vēstnesis № 108 (13.05.1939), 4. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 05.03.2016. Skatīts: 15.08.2015.