Latvijas Jūras spēki

Latvijas Jūras spēki

Latvijas Jūras spēku ģerbonis
Valsts	Latvija
Pastāvēšanas laiks	1918 - 1940 1991 - pašlaik
Daļa no	Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Karaspēka veids	Kara flote
Komandieri
Pašreizējais komandieris	flotiles admirālis Māris Polencs

Jūras spēki ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kara flote.

Pildot Nacionālo Bruņoto spēku likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

• nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;
• veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;
• nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
• koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;
• meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina;
• Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā.

Latvijas Republikas Jūras spēki

18. novembra parāde

Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.

Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi. Turpmākajos gados to skaits pakāpeniski palielinās. 1995. gada 11. aprīlī svinīgos apstākļos Jūras spēki atguva brīnumainā kārtā saglabājušos Pirmās Republikas Kara flotes karogu.

1998. gadā tika izveidota apvienota Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karakuģu vienība BALTRON.

Mīnu meklēšana

Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam, viens no svarīgākajiem Jūras spēku uzdevumiem ir meklēt un iznīcināt jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus.

Lai uzlabotu mīnu meklēšanas spējas, katru gadu noteikts skaits kuģu piedalās mīnu meklēšanas un iznīcināšanas mācībās un operācijās Baltijas jūrā. Nozīmīgākās no tām: “Mcoplat”, „Open Spirit”. Mācībās un operācijās piedalās arī kaimiņvalstu: Lietuvas un Igaunijas Jūras spēku mīnu kuģi un citu valstu vienības.

Pēc aptuveniem datiem, Baltijas jūras dzelme sevī slēpj aptuveni 80 000 sprādzienbīstamu objektu, kas saglabājušies no Pirmā un Otrā pasaules kara. Kopš JSF dibināšanas (1992. gads) no sprādzienbīstamiem objektiem ir attīrītas 828 kvadrātjūdzes Baltijas jūras- Irbes jūras šauruma un Rīgas līča apgabali. Pavisam atrasti un iznīcināti 813 objekti: gruntsmīnas, dziļuma lādiņi, torpēdas, bumbas, enkurmīnas. No tām 339 Rīgas līcī, bet 468 Irbes jūras šaurumā.

Struktūra

Latvijas Jūras spēkos ietilpst šādas vienības:

• Mīnu kuģu eskadra
  • Mīnu kuģu divizions
  • MKE ūdenslīdēju komanda
  • Apgādes kuģi
• Patruļkuģu eskadra
  • 1.Patruļkuģu divizions
  • 2.Patruļkuģu divizions
• Krasta apsardzes dienests
• Jūras novērošanas un sakaru dienests
• Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma darbnīca

Flotes sastāvs

Patruļkuģi P-05 "Skrunda" un P-07 "Viesīte".

Nosaukums	Būves vieta	Klase	Tips	Būves gads	Flotē kopš	Piezīmes
Štāba un apgādes kuģi
A-53 Virsaitis	Norvēģija	Vidar	Mīnu licējs	1978	2003
A-90 Varonis	Nīderlande	Buyskes	Hidrogrāfijas kuģis	1973	2004
Mīnu kuģi
M-04 Imanta	Nīderlande	Alkmaar	Mīnu meklētājs	1984	2007
M-05 Viesturs	Nīderlande	Alkmaar	Mīnu meklētājs	1984	2007
M-06 Tālivaldis	Nīderlande	Alkmaar	Mīnu meklētājs	1984	2008
M-07 Visvaldis	Nīderlande	Alkmaar	Mīnu meklētājs	1984	2008
M-08 Rūsiņš	Nīderlande	Alkmaar	Mīnu meklētājs	1984	2011
Jūras spēku patruļkuģi
P-05 Skrunda	Latvija Vācija	Skrunda	Patruļkuģis	2011	2011
P-06 Cēsis	Latvija Vācija	Skrunda	Patruļkuģis	2011	2012
P-07 Viesīte	Latvija	Skrunda	Patruļkuģis	2012	2012
P-08 Jelgava	Latvija	Skrunda	Patruļkuģis	2013	2013
P-09 Rēzekne	Latvija	Skrunda	Patruļkuģis	2014	2014
Krasta apsardzes patruļkuģi
KA-01 Kristaps	Zviedrija	KBV	Piekrastes patruļkuģis	1964	1993
KA-06 Gaisma	Zviedrija	KBV	Piekrastes patruļkuģis	1963	1994
KA-07 Ausma	Zviedrija	KBV	Piekrastes patruļkuģis	1963	1994
KA-08 Saule	Zviedrija	KBV	Piekrastes patruļkuģis	1963	1994
KA-09 Klints	Zviedrija	KBV	Piekrastes patruļkuģis	1963	1994
KA-14 Astra	Somija	KBV	Piekrastes patruļkuģis	1996	2001

Modernizācija

Latvijas jūras spēki plāno papildināt savu sastāvu ar 5 "Skrunda" klases kuģiem. Šiem kuģiem tiks doti nosaukumi, kuri simbolizē nozīmīgākās brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos: Skrunda, Cēsis, Viesīte, Jelgava un Rēzekne. Ar šiem pieciem kuģiem ir plānots aizstāt līdz šim izmantotos 9 Jūras spēku patruļkuģus. Process jau ir sācies, pats pirmais kuģis "Skrunda" 2011. gada aprīlī tika nodots Aizsardzības ministrijai. Jau pēc pāris dienām Aizsardzības ministrija no Jūras spēkiem nodeva pārstrādei Polijas dāvināto "A-18 Pērkons" un Norvēģijas dāvināto "Storm" klases patruļkuģi "P-04 Bulta". Katrs patruļkuģis izmaksā aptuveni 7,8 miljonus latu (11 mil. EUR). Tiek plānots, ka pēdējais kuģis tiks nodots līdz 2014. gadam.

Ārējās saites

• Latvijas Jūras spēku oficiālā tīmekļa vietne
• Vienotā rekrutēšanas platforma "klustukaravirs.lv"
• Detalizēts apraksts par Latvijas Jūras spēku kuģiem