Uģis Magonis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Uģis Magonis
Uģis Magonis konferencē "Transrussia'2018" Maskavā.
Uģis Magonis konferencē "Transrussia'2018" Maskavā.
Personīgā informācija
Dzimis 1965. gada 8. martā (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās uzņēmējs
Dzīvesbiedre Anastasija Bakuļina
Augstskola Makarova inženieru jūrskola (Ļeņingrāda), 1989

Uģis Magonis (dzimis 1965. gada 8. martā Rīgā) ir latviešu uzņēmējs, bijušais Latvijas Dzelzceļa prezidents, Latvijas Hokeja federācijas prezidents (1995—1998).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magonis 1989. gadā absolvējis Ļeņingradas admirāļa S.O. Makarova vārdā nosaukto inženieru jūrskolu.[1]

No 1989. līdz 1992. gadam strādājis Latvijas kuģniecībā par stūrmani, kapteiņa 3. palīgu.

Pēc padomju jūras flotes sadalīšanas un Latvijas kuģniecības privatizācijas 1993. gadā sācis nodarboties ar uzņēmējdarbību, līdz 2000. gadam būdams SIA «Hanzas jūras aģentūra» direktors.

Latvijas politikā Magonis iesaistījās 1998. gadā, kļūdams par Aināra Šlesera Jaunās partijas biedru. 2001. gadā viņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Jaunās kristīgās partijas saraksta, bet netika ievēlēts.[2]

Strādājis aviācijas uzņēmuma airBaltic padomē, bijis priekšsēdētāja vietnieks A/S "Latvijas Mobilais telefons" padomē.

2004.-2005.gados viņš bijis satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks, padomes loceklis Latvijas kuģniecībā, Rīgas Tirdzniecības ostā un Latvijas Privatizācijas aģentūrā un vadījis VAS "Latvijas dzelzceļš" padomi.

Kopš 2005. gada 1.septembra Magonis bijis VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs. Viņa vadībā LDz sasniedza rekordu kravu pārvadājumos -- 60,6 miljonus tonnu 2012. gadā.[3] LDz bijis viens no lielākajiem darba devējiem valstī, nodrošinot darbu gandrīz 12 000 cilvēku jeb aptuveni 1% Latvijā strādājošo. Vidējā darba alga uzņēmumā 2012.gadā pārsniedza 1000 eiro (783,7 latus), kas bija gandrīz uz pusi vairāk, nekā vidējā alga valstī. Uzņēmums bija lielākais sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs valsts budžetā, gadā nomaksājot vairāk nekā 60 miljonus latu.[3]

Magonis atbrīvots no darba sakarā ar to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņu aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu 500 tūkst eiro apmērā no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska.

LDz vadītājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Uģi Magoņi priekšgalā LDz īstenoja daudz investīciju un attīstības projektu. Viņš neatļāva sadalīt uzņēmumu un privatizēt to, izveidojot vienoto koncernu.

Tikai 2014.gadā LDz infrastruktūrā investēti 387 miljonus eiro, tajā skaitā ar ES naudu. ES atbalstīti projekti bija otrā sliežu ceļa būvniecība posmā SkrīveriKrustpils, Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna modernizēšana, stacijas "Bolderāja 2" būvniecība ar savienojošo ceļu uz Krievu salu.

Tiesas lieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015.g. 7.jūlijā Magonis tika aizturēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar LDz meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" (LDz RSS) četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest Rail" par četriem miljoniem eiro. Osinovskis nenoliedz, ka devis naudu Magonim, taču tam esot bijis pavisam cits mērķis.[4]

Rīgas rajona tiesa 2015.gada 8.augustā Magonim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk tiesa viņu nolēma atbrīvot pret 400 000 eiro lielu drošības naudu.

2016.g. jūlijā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs žurnālam "Ir" saka, ka viņam tika piedāvāts kukulis 1 mlj. eiro apmērā, lai krimināllietu pārkvalificētu no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzētais sods ir maigāks.[5] KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu par dienesta tiesisko attiecību izbeigšanu ar Jurašu.[6]

Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs un Osinovska advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja, ka viņu klienti nav pratināti par Juraša publiski minēto faktu. Rozenbergs norādīja, ka gadījumā, ja kāds gribētu dot Jurašam kukuli, tad viņa kompetencē nemaz nav tiesību lemt par nozieguma pārkvalifikāciju - to dara tikai izmeklētājs. "Ja šāds smaga nozieguma fakts ir bijis, tad cerams, ka Jurašs ir par to ziņojis, jo pretējā gadījumā viņš pats, iespējams, pieļāvis noziegumu, par ko paredzēta atbildība. Šāda atziņa pēc viņa atbrīvošanas no amata ir diezgan smieklīga," piebilda Rozenbergs.[6]

2017.g. aprīlī bijusī Magoņa lieta tika nosūtīta izskatīšanai Limbažu rajona tiesā, jo inkriminētais noziegums tika pārtraukts Salacgrīvas novadā. Lieta nodota tiesnesim Kārlim Jansonam.[7]

2017.g. septembrī tiesa atcēla Uģim Magonim uzlikto aizliegumu tikties ar Osinovski un uz pusi samazināja drošības naudu, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajai, Magoņa sievai Anastasijai Bakuļinai.[8]

2018.gada 19.marta tiesas sēdē bijušais "LDz Cargo" vadītājs Guntis Mačs liecināja, ka viņam nekas neesot zināms par Magoņa iespējamo ietekmi uz LDz investīciju padomi un LDz prezidentu padomi, bez kuru lēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" nemaz nevarētu no "Skinest Rail" iegādāties lokomotīves, ko piedāvāts nomāt pārvadātājam "LDz Cargo" un citiem pārvadātājiem Latvijā un ārpus Latvijas. To apliecināja arī bijusī "LDz ritošā sastāva serviss" valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga sēdē 26.martā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gadā apbalvots ar II. šķiras Atzinības krustu[9] vienlaicīgi ar AS “Uzbekistānas dzelzceļš direktoru Ačilbaju Ramatovu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Магонис Угис». TAdviser.ru. Skatīts: 2019-04-10.
  2. «CVK. Jaunās kristīgās partijas saraksts vēlēšanās Rīgas domē 2001.g.». www.cvk.lv. 2001.g. Skatīts: 2019-04-10.
  3. 3,0 3,1 www.DELFI.lv. «LDz pērn jauns pārvadājumu rekords». delfi.lv (latviešu), 2013-01-08. Skatīts: 2019-04-10.
  4. LETA. «Tiesa atceļ aizliegumu Magonim tikties ar Osinovski un uz pusi samazina drošības naudu». delfi.lv (latviešu), 2017-09-08. Skatīts: 2019-04-10.
  5. www.DELFI.lv. «Jurašs: Magoņa krimināllietā man piedāvāja miljonu». delfi.lv (latviešu), 2016-07-14. Skatīts: 2019-04-10.
  6. 6,0 6,1 LETA. «Advokāti: Magonis un Osinovskis nav piedāvājuši kukuli KNAB pārstāvim Jurašam». delfi.lv (latviešu), 2016-07-14. Skatīts: 2019-04-10.
  7. www.DELFI.lv. «Magoņa krimināllieta nosūtīta Limbažu rajona tiesai». delfi.lv (latviešu), 2017-04-06. Skatīts: 2019-04-10.
  8. LETA. «Tiesa atceļ aizliegumu Magonim tikties ar Osinovski un uz pusi samazina drošības naudu». delfi.lv (latviešu), 2017-09-08. Skatīts: 2019-04-10.
  9. «Ordeņu kapituls uz valsts svētkiem piešķir apbalvojumus • IR.lv». IR.lv (lv-LV). 2013-10-24. Skatīts: 2019-04-10.