Latvijas dzelzceļi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas karte 1919. gada beigās ar tālaika dzelzceļu tīklu (J. Rieksta pastkarte).
Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas
Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā
Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā

Latvijas dzelzceļi ir Latvijas dzelzceļa transporta sistēma, kas paredzēta pasažieru un kravu pārvadāšanai. 2010. gadā Latvijā bija 1850,8 km publiskas lietošanas platsliežu dzelzceļa līniju (tai skaitā 257,4 km elektrificēti)[1] un viena 33,4 km gara šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene - Alūksne. Mūsdienās ar dzelzceļa pārvadājumu organizēšanu un nodrošināšanu Latvijas teritorijā nodarbojas valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš (LDz).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1860. gadā atklāja pirmo dzelzceļa iecirkni Latvijas teritorijā Rītupe — Daugavpils, kas bija Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa maģistrāles daļa. 1861. gadā ekspluatācijā nodeva pirmo iekšzemes dzelzceļa līniju Rīga — Daugavpils. 1868. gadā pabeidza Rīgas — Jelgavas dzelzceļa būvi. 1877. gadā atklāja kustību pa Rīgas — Tukuma dzelzceļu. 1889. gadā ekspluatācijā nodeva Rīgas — Valkas — Pleskavas dzelzceļu. 1904. gadā ekspluatācijā nodeva privāto Ventspils — Krustpils — Maskavas dzelzceļu. 1915.-1918. gadā Pirmā pasaules kara gados Latvijas teritorijā notika intensīva dzelzceļu pārbūve un jaunu, militāru dzelzceļu būvniecība.

1921. gadā ieviesa tiešo pasažieru vagonu satiksmi maršrutos Rīga—Berlīne—Parīze/Ostende. 1923. gadā ieviesa tiešo pasažieru vagonu satiksmi 'Nord-Express maršrutos Rīga—Berlīne—Parīze ar savienojumu Rīga—Maskava. 1925. gadā ekspluatācijā ieviesa Latvijā pirmo pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu. 1925. gadā a/s „Fēnikss” uzsāka jauna tipa pasažieru vagonu būvi. 1925.-1929. gadā notika Liepājas — Glūdas dzelzceļa būvniecība. 1930. gadā uzsāka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu motorvagonu būvniecību un ekspluatāciju. 1933. gadā Liepājas dzelzceļu darbnīcās sāka tvaika lokomotīvju ražošanu. 1937. gadā ekspluatācijā nodeva Rīgas — Ērgļu un Rīgas — Rūjienas dzelzceļa līnijas. 1938. gadā sāka darboties sliežu metināšanas darbnīca. 1940. gadā manevru darbos sāka izmantot lokotraktorus.

1940. gadā Latvijas Dzelzceļu virsvalde beidza pastāvēt, tās vietā stājās PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta pārvalde „Latvijas dzelzceļš”. 1942. gadā izveidoja Vācijas satiksmes ceļu direkciju Reichsverkehrdirektion Riga. 1950. gadā elektrificēja Rīgas — Dubultu iecirkni; ekspluatācijā ieviesa RVR ražotus elektrovilcienus. 1957. gadā ekspluatācijā sāka ieviest dīzeļlokomotīves. 1957. gadā pabeidza ritošā sastāva aprīkošanu ar automātiskajām sakabes ierīcēm. 1963. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļus apvienoja „Baltijas dzelzceļā” (Прибалтийская железная дорога). 1964. gadā uzsāka dīzeļvilcienu ekspluatāciju. 1965. gadā pabeidza Rīgas pasažieru stacijas pārbūvi. 1967. gadā uzsāka akumulatoru elektrolokomotīvju ekspluatāciju. 1972. gadā dibināja Informatīvās skaitļošanas centru. 1973. gadā sāka ritošā sastāva sakarsušo bukšu kontroles aparatūras uzstādīšanu Latvijas dzelzceļu līnijās. 1976. gadā notika traģiska katastrofa Juglas stacijā.

1992. gadā valsts uzņēmums „Latvijas dzelzceļš” pārņēma no PSRS Satiksmes ceļu ministrijas Latvijas teritorijā izvietotos sliežu ceļus un dzelzceļa uzņēmumus. 2001. gadā iekšzemes pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai izveidoja a/s „Pasažieru vilciens”. 2003. gadā pabeidza Ventspils dzelzceļa mezgla rekonstrukciju. 2008. gadā pabeidza Eiropas Savienības finansēto elektrovilcienu modernizācijas programmu.

Latvijas mūsdienu dzelzceļa līnijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa līnija (uzbūvēšanas gads) Dzelzceļa iecirkņi mūsdienās Agrākie nosaukumi Piezīmes
Rītupe—Daugavpils (1860) valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I
Rēzekne I—Daugavpils
Sanktpēterburga—Varšava Posms RītupeAbreneSkangaļi atrodas Krievijas teritorijā
Rīga—Daugavpils (1861) Rīga—Krustpils
Krustpils—Daugavpils
Rīga—Orla (vēsturiski)
Daugavpils—Zemgale (1862) Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža Sanktpēterburga—Varšava Zemgales stacija vairs nepastāv
Daugavpils—Indra (1866) Daugavpils—Indra—valsts robeža Daugavpils—Vitebska
Rīga—Orla (vēsturiski)
Rīga—Jelgava (1868) Rīga—Jelgava Torņakalns-Jelgava
Liepāja—Vaiņode (1871) valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža
Liepāja—Priekule
Liepāja—Kaišadore
Liepāja—Romni (vēsturiski)
Netiek izmantota
Rīga—Bolderāja (1873) Zasulauks—Bolderāja
Grīva—Eglaine valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas. Radvilišķi—Daugavpils
Jelgava—Reņģe (1873) Glūda—Reņģe—valsts robeža Jelgava—Mažeiķi
Rīga—Tukums (1877) Torņakalns—Tukums II Rīga—Ventspils (neoficiāli)
Rīga—Valka (1889) Rīga—Lugaži—valsts robeža Rīga—Pleskava (vēsturiski)
Ventspils—Zilupe (1901-1904) Ventspils—Tukums II
Tukums II—Jelgava
Jelgava—Krustpils
Krustpils—Rēzekne II
Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža
Ventspils—Maskava—(Ribinska) (vēsturiski) Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu)
Pļaviņas—Valka (1903) Pļaviņas—Gulbene
Gulbene—Alūksne
Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija
Jelgava—Meitene (1915) Jelgava—Meitene—valsts robeža Šauļi—Jelgava
Jelgava—Tilzīte (vēsturiski)
Liepāja—Glūda (1928) Jelgava—Liepāja Rīga—Liepāja (neoficiāli)
Rīga—Ērgļi (1937) Rīga Preču—Saurieši Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava (projektēta) Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts.
Rīga—Rūjiena (1937) Zemitāni—Skulte Rīga—Tallina Mūsdienās darbojas līnija Rīga—Skulte, posms Skulte—Rūjiena nojaukts
Daugavpils apvedceļi Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km
Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km
Rīgas savienojošās līnijas Zemitāni—Šķirotava
Šķirotava—Rīga Preču
Lāčupe—Iļģuciems
Čiekurkalns—Rīga Krasta Čiekurkalns—Rīga Krasta
Jaunkalsnava—Veseta Jaunkalsnava—Veseta

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas dzelzceļi 1918-1938, Valsts dzelzceļu izdevniecība Rīga 1938
  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone: Dzelzceļi Latvijā, R: Jumava 2009, ISBN 978-9984-38-698-0

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]