Latvijas Pasts
| AS "Latvijas Pasts" | |
|---|---|
 | |
| Tips | Valsts akciju sabiedrība |
| Dibināts | 1992. gada 2. janvāris |
| Galvenais birojs |
 Rīga, Latvija |
| Darbības zona | Latvija |
| Galvenās personas | Beāte Krauze-Čebotare (valdes priekšsēdētāja)Kristaps KrūmiņšAndris PuriņšJānis Kūliņš |
| Pakalpojumi | Pasta pakalpojumi |
| Ieņēmumi | 89 110 milj. EUR (2018)▲96 167 milj. EUR (2019)[1] |
| Neto ienākumi | 2 010 milj.(2018)▼1 489 milj. (2019)[1] |
| Vērtība | 111 499,8 milj. EUR (2018)▲118 945,8 milj. EUR (2019)[1] |
| Darbinieki | [2]▼2300(2024)[3] |
| Tīmekļa vietne |
www |
VAS Latvijas Pasts ir Latvijas valstij piederošs pasta pakalpojumu sniedzējs. To dibināja 1992. gada 2. janvārī, īsi pēc neatkarības atjaunošanas. Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 155 pasta nodaļas.[4] Uzņēmuma pamatfunkcija ir pasta un filatēlijas, pārvadājumu un eksprespasta, finanšu, preses un mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana.
Latvijas Pastam pieder divi meitas uzņēmumi: SIA Mailmaster un AS "IT Latvija" (agrākAS "Latvijas pasta pakalpojumu tīkls"). Tas 2015. gadā nodarbināja ap 4269 darbinieku,[5], 2020. gadā — 3200,[3] bet 2024. gadā — 2200.[4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts uzņēmums Latvijas Pasts tika dibināts 1992. gada 2. janvārī. Pēc diviem gadiem Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja Pasta likumu,[6] ar kuru Latvijas Pasts tika pārdēvēts par valsts iestādi. Vēlāk, 1997. gada 11. martā, Valsts prezidents izsludināja grozījumus Pasta likumā, ar kuriem valsts iestāde Latvijas Pasts tika pārdēvēta par bezpeļņas organizāciju, valsts akciju sabiedrību Latvijas Pasts.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 2004. gada 30. aprīlī BO VAS Latvijas Pasts izsniedza vispārējo pasta pakalpojumu licenci. Latvijas pasts ir pirmais pasta pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas saņēmis šādu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu licenci. Tā paša gada 1. maijā, sakarā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, stājās spēkā grozījumi Pasta likumā, kas līdz 2013. gadam paredzēja pakāpenisku Latvijas pasta monopolstāvokļa samazināšanu.
2004. gada 15. jūlijā, iemūrējot topošās būves pamatos kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, svinīgi tika atzīmēts BO VAS Latvijas pasts jaunā pasta šķirošanas kompleksa pamatu izbūves noslēgums. Visu kompleksu bija paredzēts pabeigt 2005. gada jūlijā. 2004. gada 1. novembrī bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība Latvijas Pasts tika pārreģistrēta Komercreģistrā, kļūstot par valsts akciju sabiedrību Latvijas Pasts. 2006. gada 28. septembrī Mārupes pagastā līdzās lidostai “Rīga” atklāja pasta sūtījumu šķirošanas kompleksu.[7] 2006. gadā tika nolemts, ka 1965. gadā atklātā Pasta centrālā ēka Stacijas laukumā pastam nav rentabla, tādēļ ir nojaucama, savukārt zeme uz 49 gadiem jānodod nomāšanai. 2008. gadā ēku nojauca.[8]
2015. gada oktobrī Amerikas Savienoto Valstu nozīmētais pasta operators USPS (United States Postal Service) pārtrauca datu apmaiņu par sūtījumu izsekošanu ar daudziem pasta operatoriem, tajā skaitā arī ar Latvijas Pastu, pieprasot samaksu par sūtījuma datu publiskošanu.[9]
2015. gada nogalē Latvijas Pasts noslēdz vienošanos ar Pasaules Pasta savienību (UPU) par pievienošanos papildu izsekošanas sistēmai, kā rezultātā no 2016. gada 1. janvāra par papildus samaksu klientiem būs pieejama informācija par sūtījumu izsekošanu.[9][10]
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2015. gadā uzņēmuma apgrozījums turpināja samazināties, tai skaitā samazinājās arī darbinieku skaits. 2010. gadā uzņēmumā strādāja 6149 darbinieki, bet 2015. gada nogalē — tikai 4269 darbinieki.[5]
2021. gadā tika sākta sadarbība ar Igaunijas pakomātu ražotāju Cleveron, lai izvērstu Cleveron 401 pakomātu tīklu (pirmais atklāts oktobrī Rīgā, pie veikala Rimi A. Saharova ielā).[11] Turklāt Cleveron kopā ar "Latvijas Pasta" meitas uzņēmumu SIA Mailmaster plānoja izveidot atvērtu tīklu ar Cleveron piemājas pakomātiem. 2024. gada 3. decembrī "Latvijas Pasts" paziņoja, ka kopā ar Lietuvos paštas zīmolu UNISEND ir atklājis kopīgu pakomātu tīklu.[4]
Darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Pasta ieņēmumi 2011. gadā bija 36 730 milj. LVL (2011),[12] un neto ienākumi 686 743 latu.[12] 2015. gadā kopējā vērtība 52 milj. EUR.[13]
Īpašuma struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Pastam ir divi piederošie meitas uzņēmumi:
- SIA Mailmaster pamatdarbības veids ir klientu rēķinu izdruka un ievietošana aploksnēs, kā arī reklāmas materiālu ievietošana aploksnēs.
- SIA IT Latvija (līdz 2007. gada 26. novembrim AS Latvijas pasta pakalpojumu tīkls) pamatdarbības veids ir datortīklu izveide un apkalpošana.[14]
Pārvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gada Latvijas Pasta pārvaldības struktūra.[15]
- Akciju turētājs – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija
- Kapitāla daļu turētāja pārstāvis – Dins Merirands
- Padomes priekšsēdētājs – Aigars Vītols
- Padomes locekļi – Andris Ikvilds, Andris Nātriņš
- Valdes priekšsēdētāja – Beāte Krauze-Čebotare
- Valdes locekļi – Kristaps Krūmiņš, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš
Organizatoriskās struktūras shēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Pasta organizatoriskā struktūra 2020. gadā[16]:
- Akcionārs:
- Padome:
- Valde (Valdes priekšsēdētājs, Valdes loceklis, Valdes loceklis, Valdes loceklis):
- Projektu vadības departaments
- Kvalitātes vadības daļa
- Iekšējā audita daļa
–––– - Juridiskais departaments
- Pasta vērtszīmju un filatēlijas departaments
- Personāla vadības departaments
–––– - Eksprespasta departaments
- Pasta drošības departaments
- Starptautiskais departaments
- Administratīvā daļa
- Ārējo komunikāciju vadības daļa
- Mārketinga un pakalpojumu attīstības daļa
- Komercvadības departaments
–––– - Pasta tīkla departaments
- Sūtījumu apstrādes un piegādes departaments
- Finanšu vadības departaments
- Informācijas sistēmu vadības departaments
- Mazumtirdzniecības departaments
- Tehniskais departaments
- NILLTPFN (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas) daļa
- Valde (Valdes priekšsēdētājs, Valdes loceklis, Valdes loceklis, Valdes loceklis):
- Padome:
Privatizēšanas aizliegums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta "Rīga"”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Publiskais pārskats par valsts kapitālsabiedrībām, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām 2019. gadā». 2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. janvārī. Skatīts: 2021. gada 29. martā.
- ↑ «"Latvijas pasts" pērn strādājis ar 2 miljonu eiro peļņu». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-29.
- ↑ 3,0 3,1 «Latvijas Pasts jau desmito reizi aicina izvēlēties labāko pastnieku un pasta operatoru katrā Latvijas reģionā | Satiksmes ministrija». www.sam.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-29.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Darbību sāk Latvijas Pasta un UNISEND kopīgais pakomātu tīkls Latvijas Pasts, 03.12.2024
- ↑ 5,0 5,1 «Lielākie darba devēji pērn - "Maxima", LDz un "Rimi"» (Latvian). Neatkarīgā Rīta Avīze. Skatīts: 2016. gada 11. oktobris.
- ↑ «Pasta likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-03-29.
- ↑ Pasts.lv Vēsture
- ↑ «Bijušās pasta ēkas vietā Rīgas centrā joprojām tukša bedre». www.lsm.lv (latviešu). 2014-10-13. Skatīts: 2024-04-11.
- ↑ 9,0 9,1 «Latvijas Pasts noslēdzis vienošanos par sūtījumu statusu publiskošanu». Raivis Spalvēns, LETA. Skatīts: 2015. gada 30. decembrī. (latviski)
- ↑ «Latvijas Pasts noslēdzis vienošanos par sūtījumu statusu publiskošanu». Latvijas Pasts. Skatīts: 2015. gada 30. decembrī. (latviski)
- ↑ Latvijas Pasts atklāj pirmo paku torni – inovatīvu, ietilpīgu un videi draudzīgāku sūtījumu izsniegšanas iekārtu Latvijas Pasts, 07.10.2021
- ↑ 12,0 12,1 «Gada pārskats 2011». Latvijas Pasts. 7. lpp. Skatīts: 2013. gada 4. maijā.
- ↑ Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101
- ↑ Pasts.lv Īpašuma struktūra
- ↑ «Publiskais pārskats par valsts kapitālsabiedrībām, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām 2019. gadā». Pārresoru koordinācijas centrs. 2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. janvārī. Skatīts: 2021. gada 29. martā.
- ↑ «Uzņēmuma VAS "Latvijas Pasts" organizatoriskā struktūra no 15.08.2020».