Latvijas skolu reformas

Latvijas skolu reformas ir skolu reformu virkne Latvijā, kas aizsākās 1995. gadā un turpinājās 2004. gadā ar valsts un pašvaldību finansēto vidusskolu Latvijas mazākumtautību izglītības programmu pakāpenisku pāreju uz divvalodu izglītību (60% latviski un 40% mazākumtautību valodās), bet 2017. gadā pieņēma lēmumu par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2025. gadam.

Līdztekus 2009. gadā sākās strauja skolu skaita samazināšana, pēc Latvijas Pašvaldību savienības datiem no 2016./2017. līdz 2022./2023. mācību gadam Latvijā slēdza 165, bet izglītības pakāpi pazemināja 77 izglītības iestādēm.

Divvalodu izglītības reformas

Krievu skolu aizstāvības štāba 2003. gadā rīkots protesta gājiens pret mazākumtautību skolu pāreju uz divvalodu izglītību

Latvijas PSR laikā 1960. gados tika izveidotas divplūsmu skolas, kurās skolēni mācījās gan latviešu, gan krievu valodā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudzas divplūsmu skolas tika sadalītas vai likvidētas. 1995. gadā tika veikti grozījumi Latvijas Izglītības likumā, nosakot, ka mazākumtautību skolās trīs priekšmeti vidusskolās un divi priekšmeti pamatskolās mācāmi latviešu valodā. 1999. gadā Latvijas skolās sāka ieviest divvalodu izglītības programmas, kas paredzēja ieviest četrus mazākumtautību skolu pamatizglītības programmu modeļus.

2004. gadā visās Latvijas mazākumtautību skolās tika uzsākta pāreja uz divvalodu izglītību, pakāpeniski palielinot to mācību priekšmetu skaitu, kas apgūstami valsts valodā. Par spīti krievu skolu protestiem, līdz 2006. gadam valsts un pašvaldību vidusskolu mazākumtautību izglītības programmas 10.—12. klasēs pārveidoja tā, lai vismaz 60% mācību stundu notiktu latviešu valodā.

Atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas

2023. gadā publiskoja plānu atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanas par valsts budžeta līdzekļiem, tās vietā no 2026. gada septembrī piedāvājot apgūt kādu no Eiropas Savienības valodām. 2024. gada 23. aprīlī apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz no 2026./2027. mācību gada pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā. Skolām noteica par pienākumu pakāpeniski aizstāt krievu valodu ar kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. 2020./2021. mācību gadā kā otro svešvalodu krievu valodu mācīja 315 no 685 skolām, 2021./2022. mācību gadā – 320 no 668 skolām, bet 2022./2023. mācību gadā – 282 no 647 skolām. 2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve bez krievu valodas būs īstenojama 5. un 6. klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7. klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8. klasē, bet 2030./2031. mācību gadā visā pamatskolas posmā jeb 5.–9. klasē. Savukārt tiem skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim būs sākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skolām būs jānodrošina šīs svešvalodas, tostarp krievu valodas, apguve līdz pamatizglītības posma beigām jeb līdz 9. klases noslēgumam.

Pāreja uz izglītību latviešu valodā (2019—2025)

2017. gada oktobrī tālaika Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ierosināja veikt grozījumus Latvijas Republikas Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, paredzot no 2019./2020. līdz 2021./2022. mācību gadam mazākumtautību izglītības iestādēs veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Vispirms sāka pāreju uz jaunu divvalodu izglītības modeli pamatskolas 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Neraugoties uz Latvijas Krievu savienības un Krievu skolu atbalsta štāba protestiem, 2018. gada 22. martā 12. Saeima pieņēma šos grozījumus.

2018. un 2019. gadā Krievu skolu aizstāvības štābs un Latvijas Krievu savienība organizēja akcijas "Vislatvijas vecāku sapulce" ar mērķi izteikt protestu pret izglītības krievu valodā samazināšanu Latvijas skolu reformas gaitā.

2022. gadā Latvijā bija 678 vispārizglītojošās skolas, no tām 527 (77%) bija ar mācībām vienīgi latviešu valodā (139 983 skolēni), 115 ar mācībām latviešu un krievu valodās (58 666 skolēni), 26 ar mācībām krievu, poļu, ukraiņu, baltkrievu un vēl citās valodās (5520 skolēni).

2022. gada 7. jūnijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Izglītības un Vispārējās izglītības likumā, kas no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 1. septembrim paredz pāreju uz mācībām vienīgi latviešu valodā. 2023. gadā uz mācībām latviešu valodā pārgāja pirmsskolas grupas, kā arī 1., 4. un 7. klašu skolēni, bet 2024. gadā - 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada visi skolēni izglītību iegūs latviešu valodā. Likumprojektā noteikts, ka pamatizglītības pakāpes mazākumtautību izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros var apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Grozījumu pieņemšanas brīdī 24% Latvijas skolēnu mācījās un 17% pedagogu izglītoja mazākumtautību pirmsskolas un pamatizglītības programmās.

2022. gada 29. septembrī arī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē līdz 2025. gadam. Izmaiņas attiecas gan uz pašvaldības, gan privātpersonu dibinātajām izglītības iestādēm. Savukārt profesionālās izglītības iestādēs mācību valodas loku sašaurināja līdz citām Eiropas Savienības valstu valodām. Interešu izglītības programmas ietvaros var apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguves iespēju finansē valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības. Šos grozījumus Izglītības un Vispārējās izglītības likumā atbalstīja 63 deputāti, pret bija 16 deputāti.

2023. gada 1. septembrī pilnīgu pāreju uz izglītības programmām valsts valodā sāka 129 skolas (43 258 skolēni; 3876 pedagogi) un 136 pirmskolas (13 345 bērni; 1318 pedagogi). Līdz tam Valsts valodas centrs nepietiekamas latviešu valodas zināšanas bija konstatējis trim izglītības iestāžu vadītājiem un 119 pedagogiem.

Skolu apvienošanas reformas

Rīgas skolu reformas

Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes apstākļos Rīgas Domes deputāti 2009. gadā nolēma Rīgā slēgt desmit skolas un pievienot tās citām mācību iestādēm, bet līdz 2011. gadam likvidēt 16 skolas. Tāpat pašvaldība nolēma vairs neuzturēt skolu ēkas, kuras tika īrētas no privātīpašniekiem, kā arī atbrīvot telpas, kuras nav īsti piemērotas mācībām. Apvienojamajās skolās, kas atradās tuvu viena otrai, tika apvienota to administrācija.

Līdz 2009. gada 1. septembrim tika apvienotas šādas skolas:

• Rīgas Imantas sākumskola pievienota Anniņmuižas vidusskolai,
• Iļģuciema sākumskola pievienota Rīgas 54. vidusskolai,
• Rīgas Sarkandaugavas sākumskola pievienota Puškina licejam,
• Mežaparka sākumskola pievienota Jāņa Poruka vidusskolai,
• Rīgas Bišumuižas pamatskola pievienota Rīgas 95. vidusskolai,
• Rīgas 5. pamatskola pievienota Rīgas 95. vidusskolai,
• Rīgas 30. vidusskola pievienota Rīgas 21. vidusskolai,
• Rīgas 38. vidusskola pievienota Rīgas 80. vidusskolai,
• Rīgas 20. vidusskola pievienota Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolai,
• Rīgas Ļeva Tolstoja krievu vidusskola pievienota Lomonosova krievu vidusskolai.

Pēc šī paša lēmuma līdz 2010. gada 1. septembrim tika apvienotas šādas skolas:

• Rīgas 7. internātpamatskola pievienota Rīgas Lastādijas internātvidusskolai,
• Rīgas Ziepniekkalna sākumskola pievienota Rīgas 94. vidusskolai,
• Rīgas komercģimnāzija pievienota Natālijas Draudziņas ģimnāzijai,
• Rīgas 100. vidusskola pievienota Rīgas 45. vidusskolai,
• Rīgas 16. vidusskola pievienota Rīgas 63. vidusskolai.

Savukārt līdz 2011. gada 1. septembrim

• Rīgas 99. vidusskola pievienota Natālijas Draudziņas ģimnāzijai un Rīgas Centra sākumskolai,
• Rīgas 6. vidusskolas sākumskolu pārcēla uz ēku Čaka ielā 102.

Rīgas domes Izglītības, sporta un jaunatnes departamenta direktors Guntis Helmanis pieļāva, ka reorganizācijas rezultātā darbu varētu zaudēt ap 400 pedagogu, bet daļa no viņiem varētu ieņemt vietas, kuras atstāj pensijas vecumu sasniegušie skolotāji. Reorganizācijas rezultātā Rīgas pašvaldība 2009. gadā plānoja ieekonomēt vairāk nekā 200 000 latu, bet 2010. gadā — 1,7 miljonus latu.

Krasi samazinoties skolēnu skaitam, 2016. gadā Izglītības un Zinātnes ministrija ierosināja slēgt vai apvienot Rīgas vidusskolas ar skolēnu skaitu zem 800, no kurām liela daļa bija mazākumtautību skolas, kam nepiekrita Rīgas dome:

2016. gadā Rīgas vidusskolas ar skolēnu skaitu starp 500 un 800 bija Rīgas 33. vidusskola — 778 skolēni (mācības pamatā krievu valodā), obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss 47,80% (2016), Rīgas Kultūru vidusskola — 747 (latviešu), Rīgas 80. vidusskola — 743 (krievu), OCE indekss 48,33% (2016), Rīgas Imantas vidusskola — 737 (latviešu), Puškina licejs — 723 (krievu), Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola — 716 (latviešu), Rīgas 63. vidusskola — 716 (krievu), OCE indekss 40,31% (2017), Rīgas 45. vidusskola — 698 (latviešu), Rīgas Rīnūžu vidusskola — 683 (krievu), OCE indekss 43,22% (2017), Rīgas 13. vidusskola — 683 (krievu), Rīgas 86. vidusskola — 680 (krievu), OCE indekss 44,09% (2017), Rīgas Ķengaraga vidusskola — 664 (krievu, latviešu), Rīgas 41. vidusskola — 656 (latviešu), Rīgas 51. vidusskola — 633 (krievu), Rīgas 74. vidusskola — 624 (krievu), Rīgas 22. vidusskola — 617 (krievu), J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola — 602 (krievu), OCE indekss 47,36% (2016), 45,80% (2017), Rīgas 89. vidusskola — 597 (krievu), OCE indekss 47,91% (2016), Rīgas 60. vidusskola — 568 (krievu), Rīgas 94. vidusskola — 561 (latviešu), Rīgas 75. vidusskola — 555 (krievu), Rīgas Austrumu vidusskola — 552 (krievu), Rīgas Iļģuciema vidusskola — 548 (latviešu), OCE indekss 45,86% (2016), Rīgas 93. vidusskola — 540 (latviešu), Rīgas 21. vidusskola — 533 (krievu), Rīgas 31. vidusskola — 528 (latviešu), Rīgas Daugavgrīvas vidusskola — 526 (krievu).

Rīgas vidusskolas ar skolēnu skaitu starp 300 un 500 bija Rīgas 47. vidusskola — 497 (latviešu), OCE indekss 45,67% (2017), Rīgas 46. vidusskola — 485 (krievu), OCE indekss 43,99% (2017), Rīgas 15. vidusskola — 478 (krievu), OCE indekss 34,75% (2016), 43,09% (2017), Rīgas 85. vidusskola — 476 (latviešu), Rīgas 65. vidusskola — 472 (krievu), OCE indekss 34,80% (2016), Rīgas 53. vidusskola — 448 (krievu), Rīgas 54. vidusskola — 419 (krievu), Rīgas Jāņa Poruka vidusskola — 405 (latviešu), Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola — 383 (krievu), Rīgas Lietuviešu vidusskola — 383 (lietuviešu), Rīgas 69. vidusskola — 338 (latviešu), Rīgas 61. vidusskola — 311 (krievu), OCE indekss 38,21% (2016), 41,24% (2017), Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskola — 304 (poļu).

Vismazākās Rīgas vidusskolas ar skolēnu skaitu zem 300 bija Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola — 299, Rīgas 28. vidusskola — 291 (latviešu), Rīgas 66. speciālā vidusskola — 290 (latviešu, krievu), Rīgas 19. vidusskola — 277 (latviešu), Rīgas 29. vidusskola — 250 (krievu), OCE indekss 30,14% (2016), 16,89% (2017), Rīgas Ukraiņu vidusskola — 242, Rīgas Kristīgā vidusskola — 200 (latviešu) un Rīgas Pļavnieku ģimnāzija — 108 (latviešu).

Kā pirmo 2017. gadā slēdza Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāziju, bet Rīgas dome pēc 2019. gada 13. februāra Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas sēdes nolēma pilnveidot un optimizēt Rīgas izglītības iestāžu tīklu, lai "nodrošinātu kvalitatīvas pamatizglītības pieejamību galvaspilsētas apkaimēs, attīstītu skolu mācību vides modernizēšanu, veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu vidusskolās, kā arī vienlaikus risinātu pirmsskolas izglītības pieejamību apkaimēs". Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācība plāna īstenošanu un konkurētspējīgu pedagogu darba samaksu, 2019. gadā slēdza skolas ar nelielu skolēnu skaitu un klašu piepildījumu, nododot to mācību programmu realizēšanu citām skolām: Rīgas 7. pamatskola tika pievienota Rīgas 31. vidusskolai, Rīgas 29. vidusskola — Rīgas 46. vidusskolai, Rīgas 5. internātpamatskola – attīstības centrs — Rīgas Sanatorijas internātpamatskolai, atbrīvotajā ēkā Stokholmas ielā 24 atverot pirmsskolas izglītības grupas, Rīgas Ezerkrastu pamatskola tika apvienota ar Rīgas Juglas vidusskolu, mācību procesu turpinot abu skolu ēkās, Rīgas 60. vidusskola apvienota ar Rīgas Klasisko ģimnāziju, mācību procesu turpinot abu skolu ēkās, Rīgas Jāņa Poruka vidusskola apvienota ar Rīgas 37. vidusskolu, izveidojot jaunu divplūsmu pamatskolu, kur mācītos gan latviešu, gan mazākumtautību bērni, no 2010. gadā apvienotās Rīgas 94. vidusskolas un Ziepniekkalna sākumskolas izveidoja jaunu Ziepniekkalna vidusskolu, mācību procesu turpinot abu skolu ēkās.

Bērnu un jaunatnes sporta skolu "Rīdzene" apvienoja ar Rīgas 3. bērnu un jaunatnes sporta skolu, saglabājot līdzšinējās nodarbību norises vietas. Apvienoja arī bērnu un jauniešu interešu centrus (BJC) "Altona", "Kurzeme" un "Zolitūde", BJC "Mīlgrāvis" un "Laimīte", savukārt BJC "Bolderāja" pievienoja Rīgas 19. vidusskolai. Bērnu un jauniešu vides izglītības centru “Rīgas Dabaszinību skola” apvienoja ar Rīgas Jauno tehniķu centru.

2021. gada 18. februārī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atbalstīja vairāku skolu slēgšanu un reorganizēšanu Rīgā: Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas pievienošanu Rīgas 45. vidusskolai, Rīgas Mūzikas vidusskolas pievienošanu Rīgas Valdorfskolai, Rīgas Avotu pamatskolas pievienošanu Rīgas Raiņa vidusskolai. Rīgas dome atbalstīja Rīgas 61. vidusskolas un Rīgas 53. vidusskolas apvienošanu un Rīgas Arkādijas vidusskolas izveidi, kā arī Rīgas 15. pirmsskolas pievienošanu Rīgas 7. pamatskolai. Tika nolemta arī Rīgas 19. vidusskolas pārveide par Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskolu, Rīgas 54. vidusskolai – Rīgas Baltmuižas pamatskolu, Rīgas 65. vidusskolas par Rīgas 65. pamatskolu, Rīgas 69. vidusskolas par Rīgas 69. pamatskolu, Rīgas Austrumu vidusskolas par Rīgas Austrumu pamatskolu, Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolas par Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskolu.

2022. gada februārī Rīgas dome atbalstīja Rīgas 65. pamatskolas, Rīgas 14. vidusskolas un Rīgas 18. vidusskolas likvidēšanu, bet 8. jūnijā atbalstīja Iļģuciema vidusskolas, Daugavgrīvas vidusskolas, kā arī Rīgas 46. vidusskolas, Rīgas 63. vidusskolas, Rīgas 74. vidusskolas un Rīgas 85. vidusskolas pārdēvēšanu par pamatskolām. Savukārt Rīgas 28. vidusskolai nolēma piešķirt Rīgas Sarkandaugavas pamatskolas nosaukumu.

Citu Latvijas skolu pārveide

2019. gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēma likvidēt 13 Latvijas skolas – Jaunmuižas pamatskolu, Jūrmalas vakara vidusskolu, Ozolu sākumskolu, Liepājas internātpamatskolu, Andzeļu pamatskolu, Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskolu, Šķeltovas pamatskolu, Tiskādu speciālo internātpamatskolu, Adamovas speciālo internātpamatskolu, Ludzas novada vakara vidusskolu, A. Spāģa Dunalkas pamatskolu, Mētrienas pamatskolu un Rīgas 29. vidusskolu, iespējams, arī Tilžas internātpamatskolu. Jelgavas 3. sākumskolu nolēma pārveidot par Jelgavas Centra pamatskolu, Liepnas vidusskolu, Tumes vidusskolu, Valles vidusskolu – par pamatskolām, bet Mežgaļu pamatskolu, Kursīšu pamatskolu, Jaunlutriņu pamatskolu, Virbu pamatskolu par sākumskolām, savukārt Grobiņas pagasta sākumskolu un Līvu sākumskolu – par pirmsskolas izglītības iestādēm.

Pēc šī lēmuma īstenošanas Irlavas pirmsskolas izglītības iestāde “Cīrulītis” tiks pievienota Irlavas pamatskolai, Auces novada pirmsskolas izglītības iestāde “Mazulis” – Auces novada pirmsskolas izglītības iestādei “Pīlādzītis”, Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Laimiņa” – Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādei “Māriņa”, Jēkabpils vakara vidusskola – Jēkabpils 2. vidusskolai, Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola – Jelgavas Amatu vidusskolai, Jelgavas 2. pamatskola – Jelgavas 5. vidusskolai un Jelgavas 6. vidusskolai, bet Jūrmalas sākumskola “Atvase” – Jūrmalas Valsts ģimnāzijai.

Savukārt Ventspils speciālās pirmsskolas izglītības iestāde “Zīlīte” tiks pievienota Ventspils pirmsskolas izglītības iestādei “Saulīte”, Gulbenes sākumskola – Gulbenes novada valsts ģimnāzijai, Drustu pamatskola – Raunas vidusskolai, Liepājas vakara (maiņu) vidusskola – Liepājas 8. vidusskolai, Tukuma Vakara un neklātienes vidusskola – Zemgales vidusskolai, Rīgas Ezerkrastu pamatskola – Rīgas Juglas vidusskolai, Rīgas Sanatorijas internātpamatskola – Rīgas 5. internātpamatskolai, Rīgas 60. vidusskola – Rīgas Klasiskajai ģimnāzijai, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Sapņudārzs” – Strazdumuižas internātvidusskolai-attīstības centram vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem, bet Rīgas 153. pirmsskolas izglītības iestāde – Rīgas 4. speciālajai internātpamatskolai.

Rīgas 139. pirmsskolas izglītības iestādes un Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Mārītes” apvienošanās rezultātā tiks izveidota Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Bizmārītes”, savukārt Rīgas 162. pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” un Rīgas 145.pirmsskolas izglītības iestādes apvienošanas rezultātā radīsies bērnudārzs “Pienenītes”.

Rīgas 94. vidusskolas un Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas apvienošanas rezultātā izveidota Rīgas Ziepniekkalna vidusskola, bet Liepājas pilsētas 12. vidusskolas un Liepājas A. Puškina 2. vidusskolas apvienošanas rezultātā Liepājas Liedaga vidusskola. Apvienojot Ropažu vidusskolu un Zaķumuižas pamatskolu tika izveidota Ropažu novada vidusskola, savukārt Iecavas internātpamatskolas un Dzimtmisas pamatskolas apvienošanās rezultātā izveidoja Iecavas pamatskolu. Grobiņas ģimnāzija, Kapsēdes pamatskola, Bārtas pamatskola, Gaviezes pamatskola tika pievienota Grobiņas sākumskolai, to pārveidojot par Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolu.

Skolu finansēšanas reforma

2023. gada novembrī Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi, kas paredz tiesības noteikt vienotus kritērijus, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, lai ikvienam bērnam būtu iespējas iegūt vienlīdz kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Saskaņā ar jauno finansēšanas modeli tajās skolās, kur skolēnu skaits neatbilst ministrijas noteiktajiem kritērijiem, valsts atbalstu pedagogu algām pašvaldības saņemtu tikai daļēji, bet vidusskolas posmā nesaņemtu nemaz. IZM reorganizējamo mācību iestāžu sarakstā bija iekļautas 73 skolas. 2024. gada februārī IZM grozījumus Izglītības likumā nodeva sabiedriskajai apspriešanai.