Latvijas demogrāfija
Latvijas demogrāfija | |
---|---|
Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 2020. gads | |
Iedzīvotāju skaits | ▼ 1,883,008 (2023)[1] |
Pieauguma apjoms | ▼ -1,1% (2023)[2] |
Dzimstība | 8,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)[1] |
Mirstība | 16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)[1] |
Dzīves ilgums | 76,1 gadi (2023)[3] |
• vīrieši | 71,7 gadi (2023)[3] |
• sievietes | 80,2 gadi (2023)[3] |
Auglības līmenis | 1,6 bērni uz sievieti (2023)[3] |
Zīdaiņu mirstība | 2,8 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem (2023)[3] |
Neto migrācijas līmenis | 11,7 migranti uz 1000 iedzīvotājiem (2022)[1] |
Dzimuma attiecība | |
Kopā | 0,86 vīrieši uz sievieti (2022)[4] |
Dzimšanas brīdī | 1,06 vīrieši uz sievieti (2022)[4] |
Zem 15 gadiem | 1,06 vīrieši uz sievieti (2022)[4] |
15–64 gadi | 0,97 vīrieši uz sievieti (2022)[4] |
65 un vecāki | 0,50 vīrieši uz sievieti (2022)[4] |
Tautība | |
Vairākumtautība | Latvieši (62,4%) (2023)[5] |
Mazākumtautības | Krievi (23,7%), baltkrievi (3,0%), ukraiņi (3,0%) (2023)[5] |
Valoda | |
Oficiālā | Latviešu |
Izmantotās | Latviešu (62,0%), Krievu (34,6%) (2022)[6] |
Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.
Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs dabiskais pieaugums, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu,[7] līdztekus tam notiek cittautiešu pakāpeniska pārtautošanās un latviešu īpatsvara palielināšanās.[8]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]13. gadsimta vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, bet pēc Livonijas krusta kariem iedzīvotāju skaits palielinājās un 16. gadsimta vidū Livonijas Konfederācija bija samērā blīvi apdzīvota zeme. 16.—17. gadsimta lielo karu rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka Edgara Dunsdorfa veiktajām aplēsēm 1700. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju (Kurzemes un Zemgales hercogistē 209 000, Zviedru Vidzemē 153 000, Latgalē 103 000).[9] Milzīgus iedzīvotāju zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada Lielais mēris, kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Līdz 1800. gadam kopējais iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).[10] Industrializācijas periodā 19. gadsimta otrajā pusē Latvijas lielajās ostas un rūpniecības pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši baltvāciešu vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.[11]
Pirmais pasaules karš un lielas daļas Kurzemes iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Krieviju 1915. gadā radīja krasu iedzīvotāju skaita samazināšanos, Tautas skaitīšanu dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100.[12] Kara izraisītais posts un slimības, kā arī bēgļu un kreisi orientēto latviešu palikšana Padomju Krievijā stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas 1918. gada 18. novembrī un Brīvības cīņu noslēguma latviešu skaits atkal strauji pieauga. 1939. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis gandrīz 2 miljonus (1 994 506). Otrais pasaules karš un neatkarīgas valsts zaudēšana izmainīja iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. Kopš 1939. gada beigām uz Vācijas okupētajiem Polijas apgabaliem izceļoja 66 000 vācbaltiešu. 1941. gada jūnija deportācijās uz PSRS austrumu apgabaliem tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu. Nacistu okupācijas laikā 1941.—1943. gadā nogalināja vairāk nekā 70 tūkstošus Latvijas ebreju.[13][14] 1944.—1945. gadā trimdā devās vairāk nekā 130 000 latviešu. Tiek lēsts, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši tikai aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.[15]
Latviešu īpatsvaru samazināja arī atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas 1949. gadā (42 149 cilvēku). Toties līdz 1959. gadam Latvijā uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 cilvēku no Padomju Savienības, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. 1980. gadu beigās latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52%.[16] Pēc 1990. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.[15]
Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1250 — ap 300 000
- 1550 — 404 000 (aplēse)[17]
- 1700 — 465 000 (aplēse)[18]
- 1750 — 498 000 (aplēse)[19]
- 1781—1797 — 873 000 (aplēse)[20]
- 1800 — 725 000[19]
- 1860 — 1 225 000[19]
- 1863 — 1 240 988
- 1897 — 1 929 387#
- 1900 — 2 008 000[19]
- 1914 — 2 552 000
- 1920 — 1 596 131
- 1925 — 1 844 805
- 1930 — 1 900 045
- 1935 — 1 950 502#
- 1939 — 1 994 506
- 1940 — 1 951 200[21]
- 1943 — 1 760 162
- 1950 — 1 943 146
- 1959 — 2 079 948#
- 1970 — 2 351 903#
- 1979 — 2 502 816#
- 1989 — 2 666 567#
- 1995 — 2 500 580
- 2000 — 2 377 383#
- 2002 — 2 320 956
- 2004 — 2 276 520
- 2006 — 2 227 874
- 2008 — 2 191 810
- 2010 — 2 120 504
- 2011 — 2 070 371#
- 2012 — 2 044 813
- 2013 — 2 023 825
- 2014 — 2 001 468
- 2015 — 1 986 096
- 2016 — 1 968 957
- 2017 — 1 950 116
- 2018 — 1 934 379
- 2019 — 1 919 968
- 2020 — 1 907 675
- 2021 — 1 893 223#
- 2022 — 1 875 757
- 2023 — 1 883 008
#Piezīmes: 1897., 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000., 2011., un 2021. gadā — tautas skaitīšanas dati.
Iedzīvotāju skaits un dabiskā kustība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jau pirms Pirmā pasaules kara summārais dzimstības koeficients[22] Latvijā bija nedaudz zemāks par 3,0 dzimušajiem uz vienu sievieti jeb apmēram par 10 procentiem zemāks nekā ir nepieciešams pilnai paaudžu nomaiņai. Starp abiem pasaules kariem dzimstība turpināja samazināties, viszemāko līmeni sasniedzot ekonomiskās depresijas gados (1934.—1935. gadā summārais dzimstības koeficients bija 2,0). Pēc tam tas nedaudz palielinājās, jo Kārļa Ulmaņa valdība veica īpašus pasākumus dzimstības stimulēšanai. Saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija aptuveni vienā līmenī vai pat nedaudz augstāki par Eiropas vidējiem rādītājiem.
Pēc Otrā pasaules kara bija mērens dzimstības pieaugums, kam atkal sekoja dzimstības samazināšanās. 1960. gadu vidū summārais dzimstības koeficients (1,7) bija viens no viszemākajiem pasaulē. Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 1980. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0. Latviešiem šis rādītājs tajā laikā bija augstāks nekā vidējais citām tautībām.
Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos kopš 1988. gada dzimstības rādītāji samazinājās, no 1988. gada līdz 1998. gadam summārais dzimstības koeficients Latvijā samazinājās no 2,16 līdz 1,11 un bija viens no viszemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē. No 1990. gada līdz 1995. gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums samazinājās vīriešiem par 4 gadiem un sievietēm par 2 gadiem. 2008. gadā jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm, esot vienam no viszemākajiem Eiropā. Zīdaiņu mirstības koeficients 1990. gados ievērojami palielinājās, sasniedzot 18,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem 1997. gadā. Straujas dzimstības samazināšanās un mirstības pieauguma rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums pēc neatkarības atgūšanas Latvijā bija negatīvs. Kopā ar iedzīvotāju emigrāciju tas noveda pie Latvijas depopulācijas.[23]
21. gadsimta sākumā dzimstības koeficients nedaudz palielinājās un 2014. gadā sasniedza 1,65. Zīdaiņu mirstība 2014. gadā samazinājās līdz 3,8 uz 1000 dzīvi dzimušo. Arī kopējā mirstība samazinājās, tomēr vēl 2014. gadā tā saglabājās relatīvi augsta — 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pēc ES statistikas departamenta Eurostat datiem Latvijā 2015. gadā vidējais bērnu skaits sievietei sasniedza 1,7, kas ir par 0,48 vairāk nekā 2001. gadā, kad vidēji katrai sievietei bija 1,22 bērni, un šis kopējā fertilitātes līmeņa pieaugums bija lielākais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū šajā laika posmā.[24]
|
|
|
|
Etniskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc postošajiem 16.—18. gadsimta kariem un Lielās mēra epidēmijas Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija visai viendabīgs. 18. gadsimta beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 90% latviešu, 6,5% vāciešu, 1,1% ebreju, 0,8% poļu un 0,6% krievu. 19. gadsimta beigās Krievijas Impērijas pārkrievošanas politikas un industrializācijas rezultātā notikušās krievu un ebreju imigrācijas dēļ 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 68,3% latviešu, 8% krievu, 7,1% vāciešu un 6,3% ebreju. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20.—30. gados latviešu īpatsvars atkal pieauga. Etniskais sastāvs dramatiski mainījās Otrā pasaules kara laikā, jo kara laikā notika vācbaltiešu izceļošana, ebreju iznīcināšana un daudzu latviešu došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, tālāk pamatā uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēckara gadu masveida imigrācija no PSRS savienotajām republikām samazināja latviešu īpatsvaru Latvijā līdz 52% 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz dabiskā pieauguma kritumu un emigrāciju, latviešu īpatsvars atkal palielinās sakarā ar krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu lielāko mazākumtautību straujāku izceļošanu.
Iedzīvotāju etniskā piederība (1897—2011)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tautība | 1897. | 1914.* | 1920. | 1925. | 1935. | 1959.[29] | 1970. | 1979. | 1989. | 2000. | 2011.[30] | |||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | |
Latvieši | 1 318 617 | 68,3 | 1 620 000 | 63,5 | 1 161 404 | 72,8 | 1 354 126 | 73,4 | 1 472 612 | 75,5 | 1 297 881 | 62,0 | 1 341 805 | 56,8 | 1 344 105 | 53,7 | 1 387 757 | 52,0 | 1 370 703 | 57,7 | 1 285 136 | 62,1 |
Krievi | 154 561 | 8,0 | 260 000 | 10,2 | 91 477 | 5,7 | 193 648 | 10,5 | 206 499 | 10,6 | 556 448 | 26,6 | 704 599 | 29,8 | 821 464 | 32,8 | 905 515 | 34,0 | 703 243 | 29,6 | 557 119 | 26,9 |
Baltkrievi | 79 541 | 4,1 | 110 000 | 4,3 | 66 194 | 4,2 | 38 010 | 2,1 | 26 867 | 1,4 | 61 587 | 2,9 | 94 898 | 4,0 | 111 505 | 4,5 | 119 702 | 4,5 | 97 150 | 4,1 | 68 202 | 3,3 |
Ukraiņi | 987 | 0,0 | - | - | 1040 | 0,1 | 512 | 0,0 | 1844 | 0,1 | 29 440 | 1,4 | 53 461 | 2,3 | 66 703 | 2,7 | 92 101 | 3,5 | 63 644 | 2,7 | 45 798 | 2,2 |
Poļi | 65 088 | 3,4 | 112 500 | 4,4 | 52 244 | 3,3 | 51 143 | 2,8 | 48 949 | 2,5 | 59 774 | 2,9 | 63 045 | 2,7 | 62 690 | 2,5 | 60 416 | 2,3 | 59 505 | 2,5 | 44 772 | 2,2 |
Lietuvieši | 26 026 | 1,3 | 57 500 | 2,3 | 25 538 | 1,6 | 23 192 | 1,3 | 22 913 | 1,2 | 32 383 | 1,6 | 40 589 | 1,7 | 37 818 | 1,5 | 34 630 | 1,3 | 33 430 | 1,4 | 24 479 | 1,2 |
Ebreji | 122 700 | 6,3 | 175 000 | 6,9 | 79 368 | 5,0 | 95 675 | 5,2 | 93 479 | 4,8 | 36 592 | 1,8 | 36 680 | 1,6 | 28 331 | 1,1 | 22 897 | 0,9 | 10 385 | 0,4 | 6437 | 0,3 |
Čigāni | 1942 | 0,1 | 2500 | 0,1 | 1023 | 0,1 | 2870 | 0,2 | 3839 | 0,2 | 4301 | 0,2 | 5427 | 0,2 | 6134 | 0,3 | 7044 | 0,3 | 8205 | 0,3 | 6489 | 0,3 |
Vācieši | 137 312 | 7,1 | 155 000 | 6,1 | 58 097 | 3,6 | 70 964 | 3,8 | 62 144 | 3,2 | 1609 | 0,1 | 5413 | 0,2 | 3299 | 0,1 | 3783 | 0,1 | 3465 | 0,1 | 3042 | 0,1 |
Igauņi | 17 991 | 0,9 | 25 000 | 1,0 | 8701 | 0,6 | 7893 | 0,4 | 7014 | 0,4 | 4610 | 0,2 | 4334 | 0,2 | 3681 | 0,2 | 3312 | 0,1 | 2652 | 0,1 | 2007 | 0,1 |
Lībieši | 1341 | 0,1 | 1500 | 0,1 | 831 | 0,1 | 1268 | 0,1 | 944 | 0,0 | 185 | 0,0 | 48 | 0,0 | 107 | 0,0 | 135 | 0,0 | 180 | 0,0 | 250 | 0,0 |
Citi | 4622 | 0,4 | 21 000 | 0,8 | 50 214 | 2,9 | 5504 | 0,3 | 3398 | 0,2 | 8648 | 0,4 | 13 828 | 0,6 | 16 979 | 0,7 | 29 275 | 1,1 | 24 824 | 1,1 | 26 640 | 1,3 |
Kopā | 1 929 387 | 2 550 000 | 1 596 131 | 1 844 805 | 1 950 502 | 2 093 458 | 2 364 127 | 2 502 816 | 2 666 567 | 2 377 383 | 2 070 371 |
- Dati par 1914. gadu izveidoti, ņemot vērā Rīgas 1913. gada tautas skaitīšanu un Krievijas Impērijas IM statistikas datus par 1914. gadu. Tautas skaitīšanā neiekļāva datus par iedzīvotāju migrāciju (Volgas vācieši uz Kurzemes guberņu, Kurzemes ebreji uz Jaunkrievijas guberņu, Baltkrievijas un Ukrainas ebreji uz Latgali).
Pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība (1897—2011)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
kopējais iedzīvotāju skaits | 1 929 387 | 1 596 131 | 1 844 805 | 1 900 045 | 1 950 502 | 2 093 458 | 2 364 127 | 2 502 816 | 2 666 567 | 2 377 383 | 2 070 371 |
latvieši | 1 318 617 | 1 161 404 | 1 354 126 | 1 394 957 | 1 472 612 | 1 297 881 | 1 341 805 | 1 344 105 | 1 387 757 | 1 370 703 | 1 285 136 |
krievi | 154 561 | 91 477 | 193 648 | 201 778 | 206 499 | 556 448 | 704 599 | 821 464 | 905 515 | 703 243 | 557 119 |
baltkrievi | 79 541 | 66 194 | 38 010 | 36 029 | 26 867 | 61 587 | 94 898 | 111 505 | 119 702 | 97 150 | 68 202 |
ukraiņi | 987 | 1 040 | 512 | 1 629 | 1 844 | 29 440 | 53 461 | 66 703 | 92 101 | 63 644 | 45 798 |
poļi | 65 088 | 52 244 | 51 143 | 59 374 | 48 949 | 59 774 | 63 045 | 62 690 | 60 416 | 59 505 | 44 772 |
lietuvieši | 26 026 | 25 538 | 23 192 | 25 885 | 22 913 | 32 383 | 40 589 | 37 818 | 34 630 | 33 430 | 24 479 |
ebreji | 122 700 | 79 368 | 95 675 | 94 388 | 93 479 | 36 584 | 36 671 | 28 318 | 22 897 | 10 385 | 6437 |
čigāni | 1942 | 1023 | 2870 | 3217 | 3839 | 4301 | 5427 | 6134 | 7044 | 8205 | 6489 |
vācieši | 137 312 | 58 097 | 70 964 | 69 855 | 62 144 | 1609 | 5413 | 3299 | 3783 | 3465 | 3042 |
tatāri | 1541 | 115 | 72 | 43 | 39 | 1811 | 2671 | 3764 | 4828 | 3168 | 2164 |
igauņi | 17 991 | 8701 | 7893 | 7708 | 7014 | 4610 | 4334 | 3681 | 3312 | 2652 | 2007 |
armēņi | 61 | 21 | 58 | 79 | 83 | 1060 | 1511 | 1913 | 3069 | 2644 | 2632 |
moldāvi | 0 | nez. | 0 | 3 | nez. | 228 | 1591 | 1392 | 3223 | 1900 | 2284 |
azerbaidžāņi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 324 | 558 | 954 | 2765 | 1700 | 1657 |
gruzīni | 8 | 29 | 34 | 28 | 38 | 458 | 680 | 911 | 1378 | 1023 | 1129 |
čuvaši | 159 | nez. | 1 | 0 | 1 | 432 | 736 | 988 | 1509 | 934 | 536 |
mordvieši | 193 | nez. | 0 | 0 | 0 | 426 | 673 | 823 | 1 053 | 787 | 391 |
rumāņi | 3 | nez. | 10 | 11 | 17 | 22 | 84 | 121 | 938 | 593 | 446 |
somi | 305 | 131 | 161 | 166 | 118 | 441 | 484 | 446 | 463 | 510 | 415 |
bulgāri | 17 | nez. | 7 | 6 | 9 | 85 | 191 | 231 | 420 | 386 | 367 |
osetīni | 0 | nez. | 5 | 4 | 4 | 191 | 360 | 414 | 490 | 369 | 258 |
udmurti | 80 | nez. | nez. | nez. | 0 | 95 | 202 | 318 | 471 | 335 | 191 |
karēļi | 15 | nez. | 0 | 1 | nez. | 336 | 296 | 384 | 416 | 332 | 196 |
grieķi | 15 | ~100 | 72 | 100 | 118 | 175 | 245 | 252 | 325 | 322 | 289 |
marieši | 123 | nez. | 1 | 0 | 2 | 138 | 159 | 286 | 470 | 311 | 212 |
komieši | 1 | nez. | 1 | 0 | 1 | 114 | 240 | 269 | 394 | 306 | 152 |
uzbeki | 0 | 0 | 0 | 1 | nez. | 776 | 402 | 482 | 925 | 306 | 339 |
baškīri | 30 | nez. | nez. | nez. | 2 | 115 | 270 | 476 | 629 | 304 | 215 |
ungāri | 64 | nez. | 50 | 74 | 49 | 68 | 164 | 219 | 347 | 290 | 225 |
lezgīni | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 36 | 55 | 113 | 348 | 266 | 193 |
kazahi | 6 | 0 | 0 | 0 | 0 | 143 | 523 | 447 | 1 044 | 258 | 241 |
korejieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 49 | 166 | 183 | 248 | 201 | 191 |
lībieši | +lietuv. | 831 | 1238 | 962 | 944 | 185 | 48 | 107 | 135 | 177 | 250 |
amerikāņi | +angļi | nez. | 69 | 47 | 39 | nez. | 0 | 1 | 1 | 165 | 251 |
čečeni | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 53 | 56 | 39 | 158 | 135 | 139 |
zviedri | 201 | 313 | 451 | 324 | 292 | nez. | 12 | 7 | 23 | 127 | 217 |
angļi | 371 | 151 | 497 | 462 | 319 | 8 | 10 | 8 | 5 | 116 | 242 |
gagauzi | +turki | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 70 | 44 | 140 | 112 | 73 |
čehi | 168 | ~100 | 215 | 210 | 200 | 93 | 96 | 93 | 102 | 94 | 76 |
tadžiki | 0 | nez. | 1 | nez. | nez. | 88 | 83 | 116 | 343 | 93 | 119 |
libānieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 88 | 38 |
avāri | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 20 | 61 | 52 | 121 | 73 | 51 |
dāņi | 420 | 236 | 409 | 364 | 236 | nez. | 2 | 6 | 6 | 71 | 170 |
singāļi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 61 | nez. |
jakuti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 19 | 96 | 101 | 119 | 55 | 28 |
franči | 413 | 160 | 214 | 211 | 182 | 28 | 25 | 24 | 13 | 51 | 113 |
ķīnieši | 0 | nez. | 2 | 1 | 6 | 13 | 16 | 9 | 7 | 48 | 45 |
komi-permieši | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 4 | 33 | 77 | 70 | 47 | 37 |
turkmēņi | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 67 | 126 | 90 | 228 | 45 | 49 |
norvēģi | +dāņi | nez. | 100 | 101 | 72 | 0 | 1 | 1 | 0 | 44 | 73 |
laki | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 14 | 11 | 25 | 45 | 42 | 37 |
slovāki | +slovāki | nez. | 1 | nez. | nez. | 24 | 37 | 28 | 38 | 42 | 43 |
kubieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 9 | 9 | 41 | 32 |
abhāzi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 11 | 46 | 26 | 90 | 39 | 25 |
afgāņi | 0 | nez. | 2 | nez. | 0 | 0 | 1 | 2 | 9 | 39 | 26 |
kumiki | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 16 | 23 | 65 | 39 | 30 |
kabardieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 22 | 41 | 44 | 77 | 37 | 37 |
burjati | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 33 | 45 | 74 | 128 | 36 | 36 |
dargini | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 7 | 22 | 27 | 65 | 36 | 21 |
spāņi | 8 | nez. | 5 | 9 | 14 | 28 | 43 | 36 | 43 | 36 | 79 |
inguši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 24 | 10 | 39 | 35 | nez. |
serbi | 20 | nez. | 7 | 17 | 5 | +19 | 25 | 16 | 18 | 34 | 24 |
holandieši | 28 | nez. | 81 | 98 | 63 | nez. | 13 | 17 | 11 | 31 | 64 |
itāļi | 86 | nez. | 54 | 56 | 62 | 33 | 13 | 9 | 9 | 30 | 156 |
aguli | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 0 | 14 | 50 | 26 | 22 |
udini | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 8 | 6 | 15 | 26 | 20 |
horvāti | 0 | nez. | 1 | 1 | nez. | (+serbi) | 5 | 6 | 8 | 24 | 16 |
tati | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 12 | 6 | 7 | 20 | 24 | 17 |
kirgīzi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 44 | 31 | 109 | 189 | 23 | 52 |
arābi | 0 | nez. | 7 | nez. | nez. | 1 | 3 | 24 | 22 | 21 | 36 |
čerkesi | 15 | 0 | 0 | 4 | nez. | 17 | 26 | 31 | 34 | 21 | 15 |
kalmiki | 0 | nez. | 1 | 1 | nez. | 11 | 24 | 22 | 43 | 21 | 34 |
turki | 49 | nez. | 24 | 39 | 28 | 18 | 12 | 3 | 9 | 18 | 81 |
austrālieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 17 | 31 |
kanādieši | 0 | nez. | 1 | nez. | nez. | 0 | 0 | 0 | 0 | 17 | 47 |
uiguri | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 12 | 11 | 12 | 19 | 16 | 12 |
bengāļi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 15 | nez. |
karačaji | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 4 | 20 | 21 | 23 | 15 | nez. |
mongoļi | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 6 | 6 | 12 | 1 | 15 | 14 |
adigejieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 12 | 22 | 19 | 36 | 14 | 15 |
austrieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | nez. | 9 | 3 | 5 | 14 | 37 |
sīrieši | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 14 | 16 |
balkāri | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 15 | 23 | 13 | 24 | 12 | 35 |
japāņi | 0 | nez. | 6 | 15 | 21 | 15 | 6 | 4 | 3 | 12 | 35 |
asīrieši | 0 | 0 | 0 | 1 | 2 | 22 | 24 | 15 | 20 | 11 | 15 |
īri | 0 | nez. | 2 | 14 | 2 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 33 |
vepsi | 4 | 0 | 0 | 0 | 0 | 17 | 16 | 9 | 5 | 10 | nez. |
vjetnamieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 15 | 1 | 7 | 10 | 21 |
peruāņi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 8 | nez. |
abazi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 22 | 13 | 7 | nez. |
altajieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 5 | 14 | 7 | nez. |
argentīnieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 7 | nez. |
flāmi | +holand. | 0 | 0 | 1 | nez. | 0 | 0 | 0 | 0 | 7 | nez. |
hakasi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 4 | 10 | 13 | 24 | 7 | nez. |
hanti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | 6 | 11 | 10 | 7 | nez. |
indieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 7 | 100 |
malajieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 7 | 12 |
šori | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 3 | 2 | 4 | 7 | nez. |
šveicieši | +vācieši | nez. | 190 | 120 | nez. | 0 | 0 | 0 | 0 | 7 | 19 |
cahuri | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 6 | nez. |
irāņi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 6 | nez. |
kurdi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 4 | 9 | 10 | 11 | 6 | nez. |
skoti | 0 | nez. | 0 | 3 | nez. | 0 | 0 | 0 | 0 | 6 | 11 |
tabasarani | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 7 | 24 | 6 | 10 |
brazīlieši | 0 | nez. | 6 | 2 | nez. | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 14 |
čīlieši | 0 | 0 | 0 | 1 | nez. | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | nez |
evenki | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 7 | 10 | 5 | nez. |
Krimas tatāri | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 25 | 17 | 8 | 60 | 5 | 59 |
persieši | 7 | nez. | 7 | 11 | 17 | 10 | 7 | 6 | 10 | 5 | nez. |
alžīrieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 4 | nez. |
beninieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 4 | nez. |
karaīmi | (60) | nez. | 16 | 5 | 22 | 30 | 27 | 15 | 14 | 4 | nez. |
melnkalnieši | 0 | 0 | 0 | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 4 | nez. |
slovēņi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 4 | nez. |
ēģiptieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | 29 |
hindustāņi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | nez. |
irākieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | nez. |
islandieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | 20 |
ižori | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 3 | 4 | 3 | nez. |
jaunzēlandieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | nez. |
krimčaki | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | 4 | 10 | 5 | 3 | nez. |
nogaji | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 4 | 5 | 9 | 3 | nez. |
rutuli | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 2 | 6 | 3 | nez. |
urugvajieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | nez. |
albāņi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 4 | 4 | 1 | 5 | nez. | 30 |
karakalpaki | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 12 | 6 | 7 | nez. | nez. |
eveni | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 3 | 3 | nez. | nez. |
nanaji | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 5 | 2 | nez. | nez. |
aleuti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 |
udigeji | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 1 | 1 | 1 | nez. | nez. |
tališi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 4 | nez. | nez. |
beludži | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 1 | nez. | 10 |
dungani | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 13 | 3 | nez. | nez. |
sāmi | 2 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 3 | 4 | 1 | nez. | nez. |
ņenci | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 5 | 4 | 9 | nez. | nez. |
čukči | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 2 | 0 | 3 | nez. | 12 |
mansi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | 0 | 3 | nez. | nez. |
dolgani | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | 6 | 6 | nez. | nez. |
korjaki | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 1 | 2 | 2 | nez. | nez. |
kalnu ebreji | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | 3 | 2 | 2 | nez. | nez. |
Vidusāzijas ebreji | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 1 | 1 | 0 | nez. | nez. |
tuvieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 14 | 5 | 11 | nez. | nez. |
Gruzijas ebreji | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | nez. | nez. |
nivhi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 0 | 0 | nez. | nez. |
tofi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 |
portugāļi | +spāņi | nez. | 1 | nez. | nez. | nez | nez. | nez. | nez. | nez. | 112 |
meksikāņi | 0 | 0 | nez. | 2 | nez. | 0 | nez. | nez. | nez. | nez. | 31 |
negidali | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | nez. | nez. |
keti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 |
ulči | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 |
ekvadorieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | nez. | 13 |
bolīvieši | 0 | 0 | 1 | 3 | nez. | 0 | 0 | 0 | nez. | nez. | nez. |
etiopieši | 0 | 0 | 0 | 1 | nez. | 0 | 0 | 0 | nez. | nez. | nez. |
beļģi | +franči | nez. | 55 | 62 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. |
cita tautība | 1 teptjars | 3829 | 0 | 0 | nez. | 130 | 117 | 79 | 36 | 36 | 276 |
nenoteikta | 205 | 51 296 | 2542 | 1505 | 1079 | 83 | +cita | 1 | 689 | 5012 | 6914 |
nezināma | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 284 |
Lielākajās pilsētās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salīdzinot Latvijas administratīvās teritorijas 2023. gadā, vislielākais latviešu īpatsvars bija Kuldīgas novadā un Talsu novadā (92,8 %), krievu — Daugavpilī (46,9 %), baltkrievu — Krāslavas novadā (14,2 %), poļu — Daugavpilī (12,8 %), lietuviešu — Saldus novadā (5,3 %), ukraiņu — Rīgā (4,9 %), romu (čigānu) — Ventspilī (1,4 %), ebreju — Jūrmalā (0,8 %), savukārt, igauņu — Alūksnes novadā (0,8 %).[31]
Latvieši | Baltkrievi | Romi (čigāni) | Ebreji | Igauņi | Krievi | Lietuvieši | Poļi | Ukraiņi | Citas
(neizvēlētas, nenorādītas) | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
LATVIJA | 62,4 | 3,0 | 0,2 | 0,2 | 0,1 | 23,7 | 1,1 | 1,9 | 3,0 | 4,4 |
Rīga | 46,6 | 3,5 | 0,1 | 0,5 | 0,1 | 34,3 | 0,8 | 1,7 | 4,9 | 7,3 |
Daugavpils | 21,0 | 7,1 | 0,4 | 0,2 | 0,0 | 46,9 | 0,8 | 12,8 | 2,5 | 8,3 |
Jelgava | 61,6 | 4,7 | 0,7 | 0,1 | 0,1 | 24,2 | 1,3 | 1,6 | 3,4 | 2,3 |
Jēkabpils | 63,3 | 2,9 | 0,8 | 0,1 | 0,0 | 23,9 | 0,9 | 2,4 | 2,3 | 3,3 |
Jūrmala | 51,8 | 3,5 | 0,5 | 0,8 | 0,1 | 32,1 | 0,8 | 1,5 | 3,0 | 6,0 |
Liepāja | 59,6 | 2,9 | 0.,2 | 0,1 | 0,0 | 26,6 | 2,7 | 0,9 | 4,7 | 2,3 |
Ogre | 73,4 | 2,7 | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 17,2 | 0,7 | 1,3 | 1,9 | 2,7 |
Rēzekne | 47,4 | 1,5 | 0,1 | 0,1 | 0,0 | 40,8 | 0,2 | 2,0 | 1,8 | 6,1 |
Valmiera | 84,8 | 1,5 | 0,3 | 0,0 | 0,1 | 9,5 | 0,4 | 0,7 | 1,2 | 1,5 |
Ventspils | 59,8 | 3,9 | 1,4 | 0,1 | 0,0 | 24,6 | 0,8 | 0,9 | 4,5 | 3,9 |
Valstiskā piederība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastāvīgo iedzīvotāju izcelsmes valsts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimšanas valsts 2023. gada sākumā bija:[33]
Pagaidu (īstermiņa) imigrācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārvalstu studenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas attīstības plāna ietvaros 2013. gadā Rīgas Tehniskā universitāte,[34][35][36] Turība[37] un citas augstskolas sāka piedalīties izstādēs un atvēra informācijas centrus Indijā, kā rezultātā Latvijā strauji pieauga indiešu studentu skaits.[38][39][40][41][42]
2014. gadā Čennai atvēra Latvijas Augstākās izglītības centru, kuru dibināja RTU, Latvijas Universitāte, biznesa augstskola Turība, Liepājas Universitāte, Banku augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.[43][44]
Valsts | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Indija | 164 | 429 | 714 | 1233 | 2070 | 2719 | 2152 | 1702 | 1754 | 2643 |
Uzbekistāna | 625 | 874 | 1025 | 1116 | 1243 | 1717 | 1710 | 1397 | 1327 | 1211 |
Ukraina | 196 | 233 | 242 | 252 | 372 | 557 | 791 | 915 | 1230 | 750 |
Vācija | 841 | 976 | 902 | 1047 | 995 | 1011 | 1031 | 1001 | 880 | 761 |
Zviedrija | 260 | 326 | 363 | 396 | 400 | 456 | 527 | 654 | 822 | 908 |
Somija | 113 | 135 | 169 | 229 | 264 | 317 | 402 | 450 | 483 | 487 |
Šrilanka | 30 | 62 | 80 | 123 | 196 | 295 | 349 | 319 | 422 | 629 |
Krievija | 509 | 571 | 516 | 515 | 538 | 548 | 531 | 477 | 364 | 334 |
Turcija | 145 | 145 | 42 | 76 | 56 | 78 | 105 | 177 | 240 | 319 |
Norvēģija | 155 | 166 | 175 | 176 | 180 | 174 | 176 | 187 | 220 | 227 |
Pakistāna | 19 | 34 | 77 | 137 | 187 | 234 | 188 | 230 | 194 | 113 |
Baltkrievija | 200 | 190 | 136 | 129 | 125 | 110 | 100 | 108 | 92 | 74 |
Kamerūna | 6 | 4 | 8 | 8 | 10 | 15 | 58 | 213 | 154 | 121 |
Kazahstāna | 257 | 327 | 276 | 306 | 214 | 186 | 169 | 151 | 118 | 97 |
Lietuva | 189 | 202 | 146 | 155 | 148 | 166 | 137 | 116 | 111 | 103 |
Kopš 2014. gada, samazinoties vietējo studentu skaitam, palielinās ārvalstu studentu skaits — to īpatsvars ir pieaudzis no 6% 2014. gadā līdz 14% 2023. gadā.[45]
2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Ārvalstu studenti | 5 255 | ▲6465 | ▼6130 | ▲7564 | ▲8380 | ▲10148 | ▼10025 | ▼9810 | ▲10080 | ▲10425 |
Vietējie studenti | 80 626 | ▼77817 | ▼76784 | ▼74038 | ▼71975 | ▼69260 | ▼68523 | ▼67566 | ▼65288 | ▼63592 |
Studentu kopskaits | 85 881 | ▼84282 | ▼82914 | ▼81602 | ▼80355 | ▼79408 | ▼78548 | ▼77376 | ▼75368 | ▼74017 |
Ārvalstu darbaspēks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde visvairāk darba atļauju izsniedza ārvalstu darbaspēkam no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. 2014. gadā darba atļaujas saņēma 1069 Ukrainas (33% no kopējā atļauju skaita) un 958 Baltkrievijas pilsoņi, bet 2018. gadā piešķirto darba atļauju skaits darba meklētājiem no Ukrainas sasniedza 5771 un Baltkrievijas 1825.[46]
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Tieslietu ministrijas ziņojumā par reliģisko organizāciju iesniegtajiem pārskatiem par darbību 2015. gadā minēts, ka 35 dažādām reliģiskām organizācijām Latvijā bija reģistrētas 957 draudzes, 153 autonomās draudzes un 880 dievnami vai kulta celtnes. Kā kopējais ticīgo skaits minēts 1,517 miljoni. Pēc šī ziņojuma Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai bija 700 465 locekļi, Romas Katoļu Baznīcai Latvijā — 415 440 locekļu,[47] Latvijas pareizticīgajai baznīcai — 370 000 locekļi, Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcai — 35 872 locekļi, bet dievkalpojumus apmeklējot 41 042 cilvēki, Latvijas Baptistu draudžu savienībai — 6888 locekļi, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienībā — 3935 locekļi, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībām — 3187 locekļi, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudzēm — 3175 locekļi, Jaunās Paaudzes draudzēm — 3000 locekļi, Evaņģēlisko kristiešu draudzēm — 1717 locekļi. Minēts, ka Latvijā ir 1295 jaunapustuliskie kristieši, 972 mormoņi, 526 metodisti, 697 dievturi, 310 vācu luterāņi, 337 musulmaņi,[48] 387 jūdaisti, 721 Jehovas liecinieks, 162 budisti, 145 krišnaīti, 100 reformāti, 61 anglikānis u.c. ticību pārstāvji.[49]
Reliģisko organizāciju sniegto datu precizitāte ir tikusi apšaubīta, jo tie kopumā liecina par ārkārtīgi strauju reliģijām piederīgo skaita palielināšanos, kamēr dažādas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ticīgo skaits varētu būt vismaz uz pusi mazāks.[50]
Ticības | 1860 | % | 1897 | % | 1920 | % | 1925 | % | 1930 | % | 1935 | % | 2011 | % |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
iedzīvotāju skaits | 1 285 293 | 100.00 | 1 929 387 | 100.00 | 1 596 131 | 100.00 | 1 844 805 | 100.00 | 1 900 045 | 100.00 | 1 950 502 | 100.00 | 2 070 371 | 100.00 |
luterāņi | 852 749 | 66.35 | 1 140 173 | 59.10 | 914 409 | 57.29 | 1 055 167 | 57.20 | 1 057 877 | 55.68 | 1 075 641 | 55.15 | 708 773 | 34.23 |
u.c.protestanti | +luterāņi | 0.00 | 8949 | 0.46 | 9697 | 0.61 | 15 652 | 0.85 | 17 069 | 0.90 | 19 146 | 0.98 | 17 936 | 0.87 |
katoļi | 236 384 | 18.39 | 390 106 | 20.22 | 375 227 | 23.51 | 416 769 | 22.59 | 450 210 | 23.69 | 476 963 | 24.45 | ~500 000 | ~24.15 |
pareizticīgie | 114 358 | 8.90 | 166 240 | 8.62 | 138 803 | 8.70 | 167 538 | 9.08 | 169 625 | 8.93 | 174 389 | 8.94 | 370 000 | 17.87 |
vecticībnieki | 40 503 | 3.15 | 79 709 | 4.13 | 73 310 | 4.59 | 89 239 | 4.84 | 96 802 | 5.09 | 107 195 | 5.50 | 34 517 | 1.67 |
u.c.kristieši | 1 | 0.00 | 333 | 0.02 | 1153 | 0.07 | 166 | 0.01 | 297 | 0.02 | 136 | 0.01 | 11 614 | 0.56 |
jūdaisti | 41 281 | 3.21 | 142 087 | 7.36 | 79 626 | 4.99 | 95 733 | 5.19 | 93 741 | 4.93 | 93 406 | 4.79 | 416 | 0.02 |
u.c.ticības | 17 | 0.00 | 1790 | 0.09 | 199 | 0.01 | 175 | 0.01 | 255 | 0.01 | 136 | 0.01 | 1460 | 0.07 |
nezināmi | 0 | 0.00 | 0 | 0.00 | 3707 | 0.23 | 4366 | 0.23 | 14 169 | 0.75 | 3490 | 0.17 |
Vecumstruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eurostat dati par 2011. gadu liecina, ka pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu, kas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, uz 100 vīriešiem bija 207,6 sievietes, turpretī Igaunijā 204,3 un Lietuvā 197 sievietes un ES valstīs vidēji uz 100 vīriešiem pensijas vecumā bija 138,2 sievietes.[51]
Gads | Līdz darbspējas vecumam | Darbspējas vecumā | Virs darbspējas vecuma |
---|---|---|---|
1897 | 41,0 | 52,8 | 6,2 |
1920 | 38,3 | 52,9 | 8,6 |
1935 | 30,4 | 60,3 | 9,2 |
1943 | 29,1 | 60,6 | 10,3 |
1959 | 30.0 | 63,2 | 6,8 |
1970 | 23,1 | 56,2 | 20,7 |
1979 | 21,8 | 58,3 | 19,9 |
1990 | 22,8 | 56,5 | 20,7 |
1995 | 20,9 | 56,4 | 22,7 |
2000 | 18,0 | 58,9 | 23,1 |
2005 | 15,0 | 63,5 | 21,5 |
2010 | 14,2 | 64,7 | 21,1 |
2015 | 15,0 | 62,0 | 23,0 |
2020 | 16,0 | 60,9 | 23,1 |
2022 | 16,0 | 61,8 | 22,2 |
Urbanizācijas līmenis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc aplēsēm un iedzīvotāju uzskaites datiem pilsētnieku īpatsvars Latvijā ir vairākkārt mainījies, strauji pieaugot līdz Pirmajam pasaules karam, stabilizējoties pēc 1920. gada zemes reformas 20%—35% robežās,[54] tad atkal strauji pieaugot pēc Otrā pasaules kara Latvijas PSR zemes kolektivizācijas un industrializācijas laikā, beidzot stabilizējoties 69%—67% robežās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas:
1800 | 1863 | 1897 | 1914 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1941 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 1995 | 2000 | 2005 | 2011 | 2016 | 2021 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Pilsētnieki, % | 7,3 | 14,8 | 29,4 | 40,3 | 23,6 | 32,8 | 34,9 | 34,6 | 29,5 | 51,7 | 61,0 | 66,5 | 69,4 | 68,8 | 68,1 | 68,0 | 67,7 | 67,4 | 68,2 |
Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas pēc 2000. gada
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem Latvijas iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. janvārim samazinājās par 340 tūkstošiem — par 211,4 tūkstošiem migrācijas un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Līdzīga iedzīvotāju skaita samazināšanās šajā periodā notika arī tādās jaunajās ES valstīs kā Rumānija, Lietuva, Bulgārija, Igaunija un Ungārija, kas korelē ar relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju.[55]
Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā — par 2600. Tomēr 2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 200) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni. [56] 2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. Kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15—64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15—64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars — par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iedzīvotāju dzīvildze pastāvīgi palielinās, tomēr saglabājas ievērojama starpība starp sieviešu un vīriešu dzīves ilgumu.[57] Sakarā ar dzīvildzes starpību sieviešu mirstība pārsniedz vīriešu mirstību:[58]
Vidējā dzīvildze, gadi | 2000 | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 63,0 | 63,2 | 63,5 | 64,3 | 64,6 | 64,4 | 64,3 | 64,7 | 65,4 | 66,1 | 66,8 | 67,1 | 67,5 | 67,7 | 67,8 | 68,1 | 68,7 | 68,9 | 69,2 | 69,7 | 70,1 | 69,9 | 69,6 |
Sievietes | 74,5 | 74,7 | 74,8 | 75,0 | 75,1 | 75,4 | 75,2 | 75,7 | 76,0 | 76,3 | 76,8 | 77,0 | 77,8 | 77,8 | 78,2 | 78,6 | 78,8 | 79,1 | 79,3 | 79,6 | 79,9 | 79,8 | 80,1 |
Kopējā | 68,8 | 69,0 | 69,1 | 69,8 | 69,9 | 69,8 | 69,8 | 70,2 | 70,7 | 71,3 | 72,0 | 72,2 | 72,9 | 73,0 | 73,2 | 73,7 | 74,0 | 74,3 | 74,6 | 75,0 | 75,3 | 75,1 | 75,2 |
Mirstība, tūkstošos | 2000 | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 16,2 | 16,5 | 16,4 | 15,9 | 15,9 | 16,6 | 16,6 | 16,3 | 15,4 | 14,5 | 14,6 | 13,9 | 13,8 | 13,5 | 13,7 | 13,3 | 13,5 | 13,6 | 13,5 | 13,0 | 13,5 | 16,2 | 14,5 |
Sievietes | 16,0 | 16,5 | 16,1 | 16,5 | 16,1 | 16,2 | 16,5 | 16,7 | 15,6 | 15,4 | 15,5 | 14,7 | 15,2 | 15,2 | 14,7 | 15,1 | 15,1 | 15,2 | 15,3 | 14,7 | 15,4 | 18,4 | 16,2 |
Kopējā | 32,2 | 33,0 | 32,5 | 32,4 | 32,0 | 32,8 | 33,1 | 33,0 | 31,0 | 29,9 | 30,0 | 28,6 | 29,0 | 28,7 | 28,4 | 28,4 | 28,6 | 28,8 | 28,8 | 27,7 | 28,9 | 34,6 | 30,7 |
Migrācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un nepilsoņi).[59] No Iedzīvotāju reģistra zināms, ka 2011. gadā uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs oficiāli pārcēlās vēl 14 450 Latvijas valstspiederīgie, pie kam vairāk kā puse no viņiem piereģistrējās Lielbritānijā un Īrijā. Oficiāli Iedzīvotāju reģistrā 2012. gada sākumā bija iekļautas ziņas par 72 292 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri kā savu pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši adresi ārzemēs.[60] No tiem 54 685 kā pilngadīgi Latvijas pilsoņi bija tiesīgi piedalīties 2012. gada referendumā[61]
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem līdz 2008. gada krīzes sākumam no Latvijas oficiāli reģistrēto izceļotāju skaits bija 15—25 tūkstoši gadā, tad strauji pieauga līdz gandrīz 40 tūkstošiem 2010. gadā, bet pēc krīzes pārvarēšanas atkal samazinājās līdz 15 tūkstošiem gadā:[62]
Migrantu skaits, tūkstošos | 2000 | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Emigranti | 22,9 | 24,5 | 15,8 | 15,6 | 20,2 | 17,6 | 17,0 | 15,5 | 27,0 | 38,2 | 39,6 | 30,3 | 25,2 | 22,6 | 19,0 | 20,1 | 20,6 | 17,7 | 15,8 | 14,6 | 12,0 | 13,0 | 16,7 |
Imigranti | 6,5 | 5,4 | 6,6 | 4,1 | 4,8 | 6,7 | 8,2 | 7,5 | 4,7 | 3,7 | 4,0 | 10,2 | 13,3 | 8,3 | 10,4 | 9,5 | 8,3 | 9,9 | 10,9 | 11,2 | 8,8 | 12,7 | 38,7 |
Migrācijas saldo | -16,2 | -19,2 | -9,2 | -11,6 | -15,3 | -10,9 | -8,8 | -7,9 | -22,4 | -34,5 | -35,6 | -20,1 | -11,9 | -14,3 | -8,6 | -10,6 | -12,2 | -7,8 | -4,9 | -3,4 | -3,2 | -0,3 | 22,0 |
Daļa no imigrantiem ir remigranti[63]:
Remigrantu skaits | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Remigranti | 5648 | 6762 | 5617 | 5409 | 5455 | 4852 | 5114 | 4728 | 6954 | 9309 |
Latvijas pilsoņi | 4774 | 5864 | 4974 | 4897 | 4780 | 4346 | 4578 | 4250 | 6210 | 8030 |
Latvijas nepilsoņi | 617 | 719 | 482 | 379 | 525 | 367 | 327 | 367 | 577 | 887 |
Dzimuši Latvijā (nav Latvijas pilsoņi un Latvijas nepilsoņi) | 257 | 179 | 161 | 133 | 150 | 139 | 209 | 111 | 167 | 392 |
Remigrantu īpatsvars (%) no visiem imigrantiem | 68,1 | 65,2 | 59,3 | 64,8 | 55,0 | 44,5 | 45,6 | 53,5 | 54,8 | 24,0 |
Savukārt pēc ekonomista Mihaila Hazana aplēsēm laikā no 2000. līdz 2010. gadam no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, kaut arī citu valstu reģistros (ietverot apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku) atrodamas ziņas par 170 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Viņš uzskata, ka uz Lielbritāniju ir aizbraukuši 76—87 tūkstoši, uz Īriju 28—34 tūkstoši, uz Ziemeļvalstīm (galvenokārt uz Norvēģiju) 11—13 tūkstoši cilvēku. Uz pārējām Eiropas valstīm ir aizplūduši 21—24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ārpus Eiropas (uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju) 14—18 tūkstoši, uz citām valstīm vēl 19—24 tūkstoši cilvēku.[64] Lielākā daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam bija jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas. M. Hazans prognozēja, ka emigrācija lielos apjomos saglabāsies vēl līdz 2014.—2015. gadam, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku. Ja pirms 2008. gada krīzes tikai apmēram 20% no emigrantiem bija augstākā izglītība, tad krīzes laikā to īpatsvars pārsniedza 30%.[65]
Pēc Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņām kopējais skolas vecuma bērnu skaits, kas 2010. gadā nebija reģistrēts nevienas izglītības iestādes sarakstā bija 11 327, 2011. gadā — 12 463, bet 2012./2013. mācību gadā 12 618. 2010. gadā dienestam bija informācija par 5646 skolas vecuma bērniem, 2011. gadā par 7915, bet 2012./2013. gadā par 9,6 tūkstoši bērnu, kas mācījās ārvalstīs.[66] Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa pauda uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka valstī nav informācijas par 2648 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem būtu jāapmeklē izglītības iestādes.[67]
Atbilstoši Eurostat informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības valstīs 2013. gadā lielākais negatīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija Kiprā (-13,9), Latvijā (-7,1), Lietuvā (-5,7), Īrijā (-5,6), Spānijā (-4,7) un Grieķijā (-4,7).[68]
Latvijas valstspiederīgo skaits ārpus Latvijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2017. gadā lielākais reģistrēto Latvijas valstspiederīgo skaits bija šādās pasaules valstīs:[69]
1. Apvienotā Karaliste | |
2. Īrija | |
3. Vācija | |
4. ASV | |
5. Austrālija | |
6. Kanāda | |
7. Krievija | |
8. Izraēla | |
9. Zviedrija | |
10. Norvēģija | |
11. Francija | |
12. Igaunija | |
13. Spānija | |
14. Nīderlande | |
15. Itālija | |
16. Dānija | |
17. Šveice | |
18. Baltkrievija | |
19. Beļģija | |
20. Somija | |
21. Ukraina | |
KOPĀ |
2011. gada tautas skaitīšanas dati
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gadā Latvijā tika veikta kārtējā tautas skaitīšana. No 1. marta līdz 10. jūnijam ar tiešām vizītēm pie iedzīvotājiem un interneta reģistrācijas palīdzību tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus, tika gūti papildus dati par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Tas liecina, ka negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma un starptautiskās migrācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku (13%), jo iepriekšējā tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 (-13%), tai skaitā bērnu (0—14 gadu) vecumā par 138 000 (-32,2%), darbspējas vecuma grupā (15—61 gads) par 185 000 (-12,3%). Par 14 000 (+3,3%) pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Bērnu skaits Vidzemes reģionā samazinājies par 44,1%, Latgales reģionā par 41,7%, Kurzemes reģionā par 36,2% un Zemgales reģionā par 35,9%. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā (par 21,1%) un Vidzemes reģionā (par 17,5%). Īpaši strauja samazināšanās par 25—33% bijusi Aglonas, Alojas, Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas, Neretas, Rugāju, Rundāles, Tērvetes un Viļakas novados. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2%.
No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši veidoja 62,1%, bet krievi 26,9%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, savukārt krievu īpatsvars samazinājies no 29,6% līdz 26,9%, baltkrievu no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu no 2,7% līdz 2,2%, poļu no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu no 1,4% līdz 1,2%. Latvijas pilsoņu proporcija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%.
946 800 (45,8%) no Latvijas iedzīvotājiem bija vīrieši un 1 121 100 (54,2%) sievietes, pie kam vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija samazinājies. 42,5% iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% personas ar citu statusu. Personu ar augstāko izglītību īpatsvars bija palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību no 20,2% līdz 29,4%, samazinājies personu īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību no 8,4% uz 6,7%.[70][71]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «IRS010. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1920 - 2023». Statistikas datubāzes. Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ «Latvia Population (2023) - Worldometer». www.worldometers.info (angļu). Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Latvia Demographics (2023) - Worldometer». www.worldometers.info (angļu). Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «IRD010. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc dzimuma pa galvenajām vecuma grupām reģionos, republikas pilsētās, novados un 21 attīstības centrā gada sākumā 1970 - 2022». Statistikas datubāzes. Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ 5,0 5,1 «IRE031. Iedzīvotāju īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā, % (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Tautība un Laika periods». Statistikas datubāzes. Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ «PIA77. Valodu lietojums (dzimtā valoda un mājās lietotā valoda) sadalījumā pa reģioniem 2022. gadā (procentos no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā)». Statistikas datubāzes. Skatīts: 2023-11-21.
- ↑ {{|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/288718-demografijas-raditaji-nemainas-piedzimst-mazak-neka-nomirst-2017 |title=Demogrāfijas rādītāji nemainās: piedzimst mazāk nekā nomirs |website=LV portāls |date=2017. gada 3. oktobrī }} Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, 20.07.2017.
- ↑ SAKi: Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gadsimta sākumā [novecojusi saite]
- ↑ Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.
- ↑ Latviešu Konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.—1934.
- ↑ 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā (krieviski) Демоскоп Weekly
- ↑ Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem Arhivēts 2014. gada 17. februārī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- ↑ «Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 11. septembrī.
- ↑ Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā Arhivēts 2008. gada 26. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- ↑ 15,0 15,1 Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.[novecojusi saite]
- ↑ Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika (latviski) Demogrāfijas centrs
- ↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava. Stokholma. 1964. 210. lpp.
- ↑ Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1700. Daugava. Stokholma. 1962. 181. lpp.
- ↑ 19,0 19,1 19,2 19,3 Iedzīvotāji — skaits un blīvums — Tēma Arhivēts 2012. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., csb.gov.lv
- ↑ 1781. gads attiecas uz Vidzemi un Latgali, 1797. gads uz Kurzemi un Zemgali, skat.: Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710—1800. Daugava. Stokholma. 1973. 282. lpp.
- ↑ 1920—1940. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.
- ↑ Vidējais prognozētais bērnu skaits sievietei reproduktīvā vecumā
- ↑ Iedzīvotāju dinamika Demogrāfijas centrs
- ↑ Latvijas sievietēm dzimst vairāk bērnu TVNET/LETA, 2017. gada 8. martā
- ↑ 1897-1942. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 422. lpp.
- ↑ ISG021. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma gada sākumā Arhivēts 2017. gada 24. janvārī, Wayback Machine vietnē. csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā
- ↑ IDG01. Dzemdību un dzimušo skaits[novecojusi saite] csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā
- ↑ IMG010. Mirušie pēc dzimuma un vecuma[novecojusi saite] csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā
- ↑ Latvijas raj 1959.
- ↑ «2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. janvārī. Skatīts: 2012. gada 19. janvārī.
- ↑ 31,0 31,1 «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Statistikas datubāzes. Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ «IRV010. Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības gada sākumā 2000 - 2023». Statistikas datubāzes. Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ «IRV050. Iedzīvotāji pēc dzimšanas valsts gada sākumā 2000 - 2023». Statistikas datubāzes. Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ «RTU rektors atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā | Rīgas Tehniskā universitāte». RTU (latviešu). Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ «Šrilankā un Indijā atklāti RTU informācijas un studiju centri | Rīgas Tehniskā universitāte». https://www.rtu.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ «Indijas vēstniecība RTU organizē Studentu dienu | Rīgas Tehniskā universitāte». RTU (latviešu). Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ «Turība ar LIAA atbalstu piedalās izglītības izstādēs Indijā». Biznesa augstskola Turība (latviešu). Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ «Kučinskis gandarīts par indiešu studentu skaita pieaugumu Latvijā». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ «Kučinskis atzinīgi vērtē indiešu studentu īpatsvara pieaugumu Latvijā». TVNET (latviešu). 2018-06-14. Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ lvportals.lv. «Augstskolu pārstāvji Ārlietu ministrijā diskutē par studentu piesaisti no Indijas - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ «Nākotnē tiks veicināta studentu piesaiste no Indijas | Rīgas Tehniskā universitāte». https://www.rtu.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ «Latvijas augstskolas piesaista arvien vairāk studentu no Indijas un Šrilankas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ «Atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā». Apollo.lv (latviešu). 2014-01-31. Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ «Latvijas izglītības centrs Indijā». 5. februāris 2014.
- ↑ 45,0 45,1 «Mobilie studenti Latvijā pēc dzimuma, valsts, kurā iegūta iepriekšējā izglītība un izglītības tematiskās grupas (mācību gada sākumā) 2014 - 2022». Oficiālās statistikas portāls (latviešu). Skatīts: 2023-06-22.
- ↑ «Brīdina par darbaspēka ievešanas nosacījumu apiešanu; politiķi nesteigs tos mainīt». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-31.
- ↑ Romas Katoļu Baznīca Latvijā pārskatu par savu darbību nesniedza, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, tomēr Tieslietu ministrija tās draudžu locekļu skaitu vērtēja ap 500 000, pamatojoties uz interneta vidē ([1]) sniegto informāciju
- ↑ Tieslietu ministrijas ziņojumā rakstīts, ka Latvijā islāma piekritēju un personu, kuras apmeklē draudžu dievkalpojumus, varētu būt līdz pat 10 tūkstošiem (ziņojumā atsauce uz [2] Arhivēts 2012. gada 15. augustā, Wayback Machine vietnē.)
- ↑ Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā[novecojusi saite]
- ↑ «Baznīcas fantazē: 20 gadu laikā ticīgo skaits Latvijā pieaudzis par miljonu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 13. februārī. Skatīts: 2015. gada 4. februārī.
- ↑ Pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu. Apollo, LETA, 2012. gada 7. martā
- ↑ 1897—1959. uzrādītas vecuma grupas līdz 20 gadiem, 20—65 g. un virs 65 g. (1959. — virs 70 g.), skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.
- ↑ 1970—2006. uzrādītas vecuma grupas atbilstoši attiecīgo gadu likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam, skat.: Demogrāfija 2006. LR CSP. Rīga. 2006. ISBN 998406287221 Nepareizs ISBN — 22. lpp.
- ↑ 1800.-1941. gada dati no: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: Apgāds Zemgale, 1960. — 427. lpp.
- ↑ Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos? Andris Strazds, Tomass Greness. "Diena" 2013. gada 30. aprīlī (tulkojums no publikacijas Roubini Global Economics EconoMonitor)
- ↑ Nozare.lv pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem[novecojusi saite]
- ↑ «IMV060. Mirušo vidējais vecums 1962 - 2022». Statistikas datubāzes. Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ «IMV010. Mirušo skaits pēc dzimuma un vecuma 1920 - 2022». Statistikas datubāzes. Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ LETA ziņa 2001. gada 6. septembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Gada laikā uz dzīvi ārvalstīs oficiāli pārcēlušies 14 450 iedzīvotāji. Lsm.lv, LETA, 2012. gada 8. marts. {{Novecojusi saite}
- ↑ «2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs». Tn2012.cvk.lv. 2012-02-18. Skatīts: 2012-02-23.
- ↑ Statistikas datubāzes. «IBE010. Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām 1990 - 2022». Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ Statistikas datubāzes. «IBR010. Remigrantus raksturojošie rādītāji 2013 - 2022». Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ Emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, Latvijas zaudējumi — ap 100 miljardiem latu. Kristaps Kalns. Diena.lv, 2011. gada 10. novembrī
- ↑ Hazans: Tuvākajos trīs četros gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku. Delfi 21.11.2011.
- ↑ ĀRVALSTĪS MĀCĀS TEJU DESMIT TŪKSTOŠI LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU BĒRNU Arhivēts 2015. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē. lat.mixnews.lv no BNS
- ↑ DEPUTĀTIEM ŠĶIET NEPIEĻAUJAMI, KA TRŪKST INFORMĀCIJAS PAR 2648 BĒRNIEM VECUMĀ NO PIECIEM LĪDZ 18 GADIEM Arhivēts 2013. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē. lat.mixnews.lv
- ↑ «Eurostat. EU28 population 507.4 million at 1 January 2014.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. maijā. Skatīts: 2014. gada 23. jūlijā.
- ↑ «Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (datums=01.01.2017)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 08.06.2017. Skatīts: 13.08.2017.
- ↑ «Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki. Nozare.lv, 18. janvāris, 2012.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 13. februārī. Skatīts: 2012. gada 18. janvārī.
- ↑ «2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji. www.csb.gov.lv 18.01.2012.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.01.2012. Skatīts: 19.01.2012.