Strazdumuižas internātvidusskola

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Strazdumuižas internātvidusskola
Atrašanās vieta
Strazdumuižas internātvidusskola (Rīga)
Strazdumuižas internātvidusskola
Strazdumuižas internātvidusskola
Valsts karogs: Latvija Braila iela 24, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°59′4″N 24°15′6″E / 56.98444°N 24.25167°E / 56.98444; 24.25167Koordinātas: 56°59′4″N 24°15′6″E / 56.98444°N 24.25167°E / 56.98444; 24.25167
Informācija
Skolas tips internātvidusskola
Dibināta 1872. gadā
Statuss Aktīva
Valodas Latviešu
Mājaslapa

Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem ir vienīgā mācību iestāde valstī, kur bērniem un jauniešiem ar nopietniem redzes traucējumiem tiek nodrošināts redzes īpatnībām pielāgots mācību process, un kas nodrošina atbalstu vispārizglītojošajās mācību iestādēs integrētajiem vājredzīgajiem un neredzīgajiem audzēkņiem. Tā atrodas Braila ielā 24, Rīgā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolas nodibināta 1872. gadā, to vadīja Ida Valentinoviča, vēlāk tiflopedagogs Oskars Notnāgels, kurš darbojās arī pieaugušo neredzīgo un vājredzīgo profesionālās rehabilitācijas sistēmas izveidē no 1883. gada līdz 1919. gadam. 1877. gadā nodibināja Neredzīgo un vājredzīgo institūtu, viengadīgā elementārskola tika pārveidota par vairākklašu mācību iestādi.

Pēc Latvijas valsts izveides Neredzīgo un vājredzīgo institūtā 1919. gadā izveidoja četrklasīgu apmācību. 1922. gadā skolotāja A. Rutka vadībā Braila alfabēts piemērots latviešu apmācībai. Līdz 1940. gadam vadīja Rihards Zalcmanis, kura vadībā izveidoja sešgadīgo pamatskolu..

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Juglas ielā 14a atvēra Neredzīgo vidusskolu, 1950. gadā notika pirmais vidusskolas izlaidums ar 5 absolventiem. 1960. gadā skolas rīcībā nodeva jaunu trīsstāvu ēku, skolu pārdēvēja par Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo bērnu internātskola. Jaunajā skolā strādāja 50 pedagogu., bez pediatra skolas štatu sarakstā iekļāva arī oftalmologu un divas medmāsas.

Direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gadā par skolas direktoru iecēla Gunāru Blūmu, vēlāk Antonu Rudzi un Andreju Lūsi. No 1989. līdz 2007. gadam par skolas direktoru strādāja Ojārs Lamass, kurš bija iniciators skolas reorganizācijas projektam. No 2007. gada skolas direktore ir Ligita Ģeida.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā Stazdumuižas skolēniem bija iespējas parādīt savas prasmes dažādās jomās. Skolas koris piedalījās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertos. XIX Starptautiskajā integratīvās mākslas festivālā „ Nāc līdzās” vairāki mūsu audzēkņi kļuva par dažāda līmeņa laureātiem, tai skaitā meiteņu TRIO un Edgars Fomičevs ieguva “Zelta laureāta” apbalvojumu. Mūsu skolas skolēni uzstājās arī LNO Lielās mūzikas balvas „ Zelta mikrofons” ceremonijā un “Nāc līdzās” ziemassvētku lielkoncertā. Par ilggadīgu un izcilu darbu, audzēkņu radošo iedvesmošanu un Zelta laureātu statusa sasniegšanā Fonds „Nāc līdzās ” piešķīra īpašo skolotāja novērtējuma titulu „Iedvesmas spārni” skolotājiem Irēnai Ozoliņai un Dainim Tarasovam. Pateicoties vizuālās un taktilās mākslas skolotājas Baibas Pikas aktivitātei, tika realizēts “Blind&Art” sociālais projekts “Redzi mūziku”. Tā ietvaros tirdzniecības parkā Alfa bija apskatāma mūsu skolas skolēnu vizuālo un taktilo darbu izstāde. Strazdumuižas skolēni ir aktīvi arī sportā, un 2015. gadā, pateicoties skolotāja Vladimira Priedes ieguldītajam darbam, iegūtas godalgotas vietas gan Baltijas valstu vasaras jauniešu spēlēs, gan Baltijas valstu neredzīgo skolu 2015. gada sporta spartakiādē, gan Rīgas speciālo skolu un LNSS sacensībās dažādos sporta veidos.

Skolas vide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolā uzņem skolēnus no 7 gadu vecuma. Beidzot skolas 12. klasi, audzēkņi saņem atestātu par vidējo izglītību un, atkarībā no katra spējām un vēlēšanās, var turpināt izglītību vidējās profesionālās un augstākās mācību iestādēs. Skolā darbojas arī eksternāts, kas dod iespēju iegūt pamata un vidējo izglītību jebkura vecuma cilvēkiem, kam tas nav bijis iespējams kādas redzes problēmas dēļ. Mācību un ārpusstundu darbs tiek organizēts, ņemot vērā katra skolēna individuālās spējas, vajadzības un intereses, atbilstoši viņa redzes īpatnībām.

No 1997. gada sākuma skola ir ieguvusi jaunu statusu – tā darbojas arī kā attīstības centrs, līdz ar to uzņemoties jaunus pienākumus: • sadarbība ar pašvaldībām un izglītības iestādēm, apzinot visus vājredzīgos un neredzīgos bērnus valstī; • speciāla palīdzība un konsultācijas visu vecumu vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem un viņu vecākiem dzīvesvietā; • konsultācijas vājredzīgiem skolēniem, kuri apmeklē parastas vispārizglītojošās mācību iestādes; • konsultācijas vispārizglītojošo mācību iestāžu, kurās mācās vājredzīgi bērni, pedagogiem.

Izglītības programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar redzes traucējumiem (21015111)
  • Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar redzes traucējumiem (neklātiene) (21015113)
  • Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611)
  • Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (21015811)
  • Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (21015911)
  • Speciālās pamatizglītības mazākumtautību programma izglītojamajiem ar redzes traucējumiem (21015121)
  • Speciālās vidējās izglītības programma izglītojamajiem ar redzes traucējumiem (neklātiene) (31015113)

Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vides pētnieki
  • Vispusīgā fiziskā sagatavotība
  • Skatuves runa
  • Vokālie ansambļi, Jaukta vecuma vokālais ansamblis
  • Citas (Mūzikas terapija)
  • Audio/video ierakstu studija
  • Keramika
  • Netradicionālie rokdarbi.

Tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zinību diena,
  • Skolotāju diena,
  • Valsts svētku svinēšana,
  • Ziemassvētki,
  • Žetonu vakars,
  • tematiskas pēcpusdienas,
  • skatuves runas konkurss ,,Zvirbulis’’,
  • ,,Popiela’’,
  • sporta dienas skolā,
  • Bērnu un jauniešu ar invaliditāti sporta festivāls “Nāc un sporto sev par prieku!”,
  • Lieldienas,
  • izlaidums.
  • Visa gada laikā dalība dažādos vizuālās mākslas un mūzikas konkursos Latvijā un ārpus tās robežām.

Ievērojami absolventi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vladimirs Makarovs - politiķis, valsts darbinieks. Absolvējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Latvijas Republikas 7. Saeimas deputāts. Bijušais Latvijas Ekonomikas, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Strādājis arī par Rīgas Brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktoru un SIA "Rīgas ūdens" padomes priekšsēdētāju.
  • Valdis Rēbuks - mūziķis, grupas “Klaidonis” ģitārists. Pabeidzis Rīgas 5. Medicīnas skolu un Rīgas medicīnas koledžu māszinībās, Kirurģijas specialitātē. Strādājis Ziemeļu diagnostikas centrā, Funkcionālajā diagnostikā.
  • Kaspars Biezais -džudists. Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju ar kvalifikāciju – sporta skolotājs un džudo treneris. Piedalījies Pasaules neredzīgo sporta spēlēs (IBSA games) 2007., 2011. un 2015. gadā. 2008. gada Pekinas paralimpisko spēļu dalībnieks.
  • Edgars Kļaviņš - vieglatlēts. Absolvējis Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti ar kvalifikāciju – sporta skolotājs, treneris. Strādā par vieglatlētikas treneri Ogres sporta skolā. Privātās sporta skolas “Noķer mani” vadītājs un treneris. Latvijas Neredzīgo sporta savienības (LNSS) prezidents. Latvijas Paralimpiskās komitejas biedrs. Latvijas paralimpiskās izlases dalībnieks. Piedalījies paralimpiešu Eiropas un Pasaules čempionātos vieglatlētikā. 2012. gada Londonas paralimpisko spēļu dalībnieks.
  • Aigars Ikšelis - mūziķis, komponists un dzejnieks, savu dziesmu izpildītājs. Pazīstams ar skatuves vārdu – Aigariņš. Izlaidis vairākus mūzikas albumus, aktīvi koncertē un piedalās muzikālos projektos.
  • Raimonds Strazdiņš - Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu teoloģijā un bakalaura un maģistra grādu tiesību zinātnēs. Strādā atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai par juristu vairāku privātuzņēmumu valdēs.
  • Armands Ližbovskis - 1992. gada Barselonas, 1996. gada Atlantas un 2000. gada Sidnejas paralimpisko spēļu dalībnieks. Sidnejas paralimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs tāllekšanā. Vadījis Latvijas neredzīgo biedrības informācijas dienestu SIA "Brailinform". Vadījis žurnāla "Rosme" redakciju.
  • Svetlana Sproģe - Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālā valdes priekšsēdētāja. Absolvējusī Vadības un sociālā darba augstskolu "Attīstība". Strādājusi par sociālo rehabilitētāju Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālajā rehabilitācijas centrā.

Starptautiskā sadarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadarbība ar Baltijas valstu skolām- http://www.tek.tartu.ee (Igaunija), http://wikimapia.org/3791039/Lithuanian-Training-Center-for-the-Blind-and-Visually-Impaired (Lietuva).

Ziemeļvalstu skola- http://www.valteri.fi (Somija) un ar starptautisko organizāciju International Council for Education of People with Visual Impairment (ICEVI) – Starptautiska personu ar redzes traucējumiem izglītības padome.

http://www.bartimeus.nl([novecojusi saite] Holande)

Latvijas Neredzīgo biedrība http://www.lnbiedriba.lv

"SIA Exceed" – Speciālo palīglīdzekļu cilvēkiem ar redzes traucējumiem izplatītājs. http://exceed.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]