Latvijas Krievu savienība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Krievu savienība
Русский союз Латвии
Vadītājs Jurijs Petropavlovskis
Tatjana Ždanoka
Miroslavs Mitrofanovs
Dibināta 2014 (1998)
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Ideoloģija Mazākumtautību intereses
Eiropas filiāles Eiropas Brīvā apvienība (novērotājs)
Eiropas Parlamenta grupa Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa
12. Saeima
0 / 100
Eiroparlaments
1 / 8
Valdība
0 / 60
Rīgas dome
0 / 14
Mājaslapa
www.rusojuz.lv

"Latvijas Krievu savienība" (LKS) ir ekonomiski kreisa, mazākumtautību intereses pārstāvoša politiska partija (līdz 2007. gadam — politisko partiju apvienība), kas uzskata, ka Latvijā tiek diskriminētas vairākas iedzīvotāju grupas (nepilsoņi, mazākumtautības, maznodrošinātie) un cīnās par to interešu aizsardzību. Partija iestājas par divkopienu sabiedrības pastāvēšanas atzīšanu un mazākumtautību valodu statusa nostiprināšanu.

Partiju vada trīs līdzpriekšsēdētāji: Tatjana Ždanoka (kas pārstāv partiju Eiropas Parlamentā), Jurijs Petropavlovskis un Miroslavs Mitrofanovs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Krievu savienība ir izveidota 2014. gada 18. janvārī, pārdēvējot partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) (krievu: За права человека в единой ЛатвииЗаПЧЕЛ).[1] PCTVL radās pirms 7. Saeimas vēlēšanām 1998. gada vasarā (reģistrēta 3. augustā). Tās dibinātāji bija "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" (vadītāji Tatjana Ždanoka un Sergejs Dīmanis), Tautas Saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Jurkāns) un Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Filips Stroganovs). Drīzumā blokam pievienojās Krievu partija (līderis Mihails Gavrilovs); apvienību atbalstīja arī Alfrēds Rubiks. 1998. gada oktobra vēlēšanās bloks (reģistrācijas problēmu dēļ — ar TSP nosaukumu) ieguva[2] 16 vietas Saeimā no 100 ar 14,12 % balsu — 7 no 28 Rīgā, 7 no 18 Latgalē, 1 no 25 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē un 0 no 14 Kurzemē. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 6 vietas — TSP, 5 — "Līdztiesība", 4 — LSP, 1 — KP. Referendumā, kas notika vēlēšanu dienā, PCTVL iestājās par Pilsonības likuma liberalizāciju, un šī nostāja guva vairākuma atbalstu.

1999. gadā apvienība kopā ar LSDSP panāca referenduma rīkošanu, lai saglabātu plašākas tiesības saņemt pensijas, bet zaudēja. Par Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju kļuva Alfrēds Rubiks. 2000. gadā "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" tika pārdēvēta par partiju "Līdztiesība", par tās vadītājiem kļuva Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs. PCTVL un LSDSP gadā panāca "Latvenergo" privatizācijas procesa pārtraukšanu.

Pirms 2001. gada pašvaldību vēlēšanām Krievu partija izstājās no PCTVL apvienības, tomēr daudzi tās biedri, ieskaitot Saeimas deputātu Solovjovu, iestājās TSP. PCTVL Rīgas domē saņēma 13 vietas no 60 (7 vietas "Līdztiesības" izvirzītiem kandidātiem, 5 — TSP, 1 — LSP) ar 21,34 % balsu un iestājās LSDSP vadītajā Rīgas Domes koalīcijā. Kopumā PCTVL piedalījās vēlēšanās 13 pašvaldībās, un 12 no tām ieguva[3] 32 mandātus. Pēc 2004. gada aptaujas datiem PCTVL vēlētāji vairumā bija krievvalodīgie.[4][5]

7. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Rīgā, Kaļķu ielā 24 — uzvarēts[6];
  • par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu Olainē — zaudēts[7];
  • par nama Rīgā, Mārstaļu ielā 6, nodošanu Diplomātiska servisa aģentūrai — zaudēts[8];
  • par ierobežojumiem nepilsoņu, ārzemnieku un bezvalstnieku pensiju apdrošināšanas stāžam — zaudēts[9];
  • par ierobežojumiem to personu sociālajai apdrošināšanai, par kurām iemaksas veic citas personas — uzvarēts[10];
  • par RAU likvidāciju un LMA reorganizāciju — zaudēts[11];
  • par ierobežojumiem augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībai tirgos ārpus slēgtām telpām — uzvarēts[12];
  • par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Rīgā, Elizabetes ielā 57 — uzvarēts[13];
  • Par Ministru kabineta rīkojumu "Latvenergo" noslēgt neizdevīgo līgumu ar SIA "WINDAU" — uzvarēts[14];
  • par liegšanu 1991. gada virknes opozīcijas organizāciju aktīvistiem un bijušiem VDK darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldībās — zaudēts[15], 3 tiesnešiem no 7 atbalstot[16] pieteikumu.

Pirms 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Vienotā Latvijā" un "Полёт пчелы". Apvienības programmā[17] pirmoreiz tika iekļauta prasība pēc pilsonības "nulles varianta".

Gājiens krievu skolu aizsardzībai (2003)

PCTVL 8. Saeimas vēlēšanās ieguva[18] 25 mandātus no 100 (10 no 28 Rīgā, 9 no 17 Latgalē, 3 no 26 Vidzemē, 2 no 15 Zemgalē, 1 no 14 Kurzemē) ar 19,00 % balsu. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 12 TSP izvirzītiem kandidātiem, 5 LSP, 8 "Līdztiesībai". 2003. gadā februārī no apvienības izstājās Tautas Saskaņas partija, kurai pievienojās daļa apvienībā palikušo partiju biedru, bet jūnijā аrī Latvijas Sociālistiskā partija. Daļa šo partiju aktīvistu kopā ar "līdztiesībniekiem" augustā radīja partiju "Brīvā izvēle tautu Eiropā" ar Jakovu Plineru un Nikolaju Kabanovu priekšgalā, kas iestājās blokā. Rezultātā rudenī PCTVL palika ar 6 Rīgas domes un 6 Saeimas deputātiem, abām partijām darbojoties kā vienotai organizācijai. 2003. gada aprīlī "Līdztiesība" pieņēma jauno programmu[19], un septembra referendumā bloks saskaņā ar to atbalstīja[20] iestāšanos ES. Tajā pašā gadā sāka nākt klajā PCTVL draudzīgais nedēļraksts krievu valodā "Rakurss" (Ракурс). 2003. gadā PCTVL kļuva par Krievu skolu aizstāvības štāba vienu no dibinātājiem un aktīvāko dalībnieku. Apvienība iebilda pret izglītības reformu mazākumtautību vidusskolās un aizliegumu valstij finansēt nelatviešu mācībvalodas privātskolas. Divas lietas Satversmes tiesā, kas bija ierosinātas kopā ar bijušajiem apvienības līdzdalībniekiem, daudzas masu demonstrācijas un mītiņi, kā arī nevardarbīgās pretestības un skaidrošanas akcijas noveda pie reformas daļējās atcelšanas un pie lēmuma par mazākumtautību privātskolu diskriminācijas neatbilstību Satversmei. 2004. gada februārī PCTVL frakcija bija viena no divām Saeimā, kas neatbalstīja[21] iestāšanos NATO. Dažus mēnešus 2004. gadā PCTVL atbalstīja Induļa Emša mazākuma valdību, bet atteica tai uzticību reformas-2004 ieviešanas dēļ. 2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanās bloks ieguva[22] 10,66 % balsu un vienu vietu Eiroparlamentā no deviņām, kas bija atvēlētas Latvijai. Par deputāti kļuva Tatjana Ždanoka, kas iestājās Zaļo un Eiropas Brīvās alianses frakcijā kā EBA pārstāve.

Gājiens pret nepilsonību (2005).

2005. gada pašvaldību vēlēšanās PCTVL ieguva[23] 13,68 % balsu un 9 mandātus Rīgas domē, pārejot opozīcijā. Ievērības vērts gadījums notika Vangažos, kur vēlēšanās piedalījās[24] saraksts "PAR CILVĒKA TIESĪBĀM VIENOTĀ VANGAŽU PILSĒTĀ", kurš nebija PCTVL atbalstīts. Kopumā PCTVL piedalījās vēlēšanās 20 pašvaldībās, un 18 no tām ieguva kopā 33 mandātus. Eiropas līmenī apvienība iestājās jaunizveidotajā ES Krievu partiju federācijā.[25] 2006. gada jūnijā PCTVL kongresā bija pieņemta jaunā programma[26]; atbalstu apvienībai pauda[27] izdevniecību "Fenster" un "Petits" pārstāvji A. Kozlovs un K. Zagorovska, kas drīz tika iekļauti apvienības sarakstā Saeimas vēlēšanām. PCTVL biedru skaits jūnijā sasniedza[28] 576 cilvēkus. Pēc "Delnas" pētījuma[29] datiem, PCTVL tika konstatēts vismazākais lielo ziedotāju īpatsvars partijas ienākumos no ievērojamām partijām. 2006. gada augustā pirmoreiz PCTVL pārstāve kļuva[30] par domes priekšsēdētāju (I. Andrejeva Sedā). Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Kreisā alternatīva" un "Левая альтернатива".

8. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par ierobežojumiem apraidei mazākumtautību valodās — uzvarēts[31] (visi ierosinātāji — PCTVL deputāti);
  • par Latvijas atbalstu ASV un to sabiedroto operācijai Irākā[32] — atteikts ierosināt lietu;
  • par nepilsoņa statusa atņemšanu emigrantiem — uzvarēts[33];
  • par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes kompetenci — zaudēts[34];
  • par sadarbības ar VDK konstatēšanas termiņu un sekām — zaudēts[35];
  • par mazākumtautību vidusskolu pārvešanu pārsvarā uz latviešu mācībvalodu — zaudēts[36];
  • par nelatviešu mācībvalodas privātskolu publiskā finansējuma aizliegumu — uzvarēts[37];
  • par vēlēšanu tiesību ierobežojumu 1991. gada opozīcijas aktīvistiem un VDK darbiniekiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumos (atkārtoti) — zaudēts[38], vienam tiesnesim izsakot atsevišķās domas[39];
  • par ierobežojumiem sapulču, gājienu un piketu rīkošanai — uzvarēts[40];
  • par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā — uzvarēts[41];
  • par Nacionālās Radio un televīzijas padomes kompetenci — zaudēts[42].

2006. gada 9. Saeimas vēlēšanās PCTVL ieguva[43] 6 mandātus no 100 (3 no 29 Rīgā, 1 no 16 Latgalē, 1 no 26 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē) ar 6,03 % balsu. No parlamentā iekļuvušajiem sarakstiem PCTVL bija vienīgais, kuram KNAB nepiemēroja sodu par finansēšanas pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās[44]. 2007. gada pavasarī apvienība atbalstīja [45] referendumu par grozījumiem nacionālās drošības likumos. PCTVL kongresā 2007. gada 19. jūnijā tika nolemts[46] pārveidot apvienību par vienotu partiju vārdā "PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un bija pieņemti topošās partijas statūti[47]. Oktobrī Uzņēmumu reģistrs veica apvienotās partijas pārreģistrāciju. Partija atbalstīja 2008. gada referendumos izskatītos likumprojektus par Satversmes[48] un likuma "Par valsts pensijām"[49] grozījumiem. 2009. gada Eiroparlamenta vēlēšanās PCTVL ieguva trešo vietu. 2010. gadā partija iestājās Eiropas Brīvajā aliansē. 9. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par darba devēja tiesībām apturēt streiku ar vēršanos tiesā — zaudēts.[50]
  • par Ķengaraga dīķa apbūvi — zaudēts,[51] 1 tiesnesei no 3 atbalstot pieteicējus.[52]
  • par Administratīvo pārkāpumu kodeksa vairākiem pantiem — atteikts ierosināt lietu.[53]
  • par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un ČAES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu — uzvarēts.[54]
  • par nepilsoņu pensijas stāža aprēķināšanu — zaudēts,[55][56]
  • par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām — zaudēts,[57]
  • Par virkni Kredītiestāžu likuma normu — zaudēts.[58].

10. Saeimā un 11. Saeimā PCTVL neiekļuva. 2011. gadā partija atbalstīja Saeimas atlaišanu tautas nobalsošanā[59] un (norādot, ka uzskata par nevēlamu likt referendumā divkopienu valstī jautājumus, kuros kopienu viedokļi ir pretrunīgi, bet Nacionālās apvienības grozījumu Satversmē virzīšanas apstākļos uzskatot par nepieciešamu krievu kopienai izrādīt konsolidētu nostāju) parakstu vākšanu zem Satversmes grozījumiem par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.[60] Partijas līdzpriekšēdētāja amatā J. Sokolovski 2011. gadā nomainīja Miroslavs Mitrofanovs. 2012. gadā pēc PCTVL Jēkabpils domes deputātes Nataļjas Čehovas pieteikuma Satversmes tiesa ierosināja lietu par valodas prasībām pašvaldības deputātiem, bet 2013. gadā noraidīja Čehovas sūdzību.[61]

2014. gada maijā Latvijas Krievu savienība ieguva 1 no 8 Latvijas mandātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās (vietu parlamentā saglabāja T. Ždanoka). 13. Saeimas vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 3,2% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 20 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.[62]

Rezultāti vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti Latvijā (%; balsis) Deputāti Latvijā Rezultāti Rīgā (%; balsis) Deputāti Rīgā Sarakstā partijas Saraksta sākumā (Rīgā)
1998. 7. Saeimas vēlēšanas 14,12; 135 700
16 / 100
21,35; 54 698
7 / 28
"Līdztiesība", TSP, LSP, KP Jurkāns, Sokolovskis, Deņisovs
2001. Pašvaldību vēlēšanas 7,79 (Latvijā), 17,80 (kur kandidēja) 32 21,34; 45 507
13 / 60
"Līdztiesība", TSP, LSP Dolgopolovs, Veidiņa, Buzajevs
2002. 8. Saeimas vēlēšanas 19,00; 189 088
25 / 100
30,38; 86 801
10 / 28
"Līdztiesība", TSP, LSP Jurkāns, Buzajevs, Kabanovs
2004. 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 10,66; 61 401
1 / 9
18,49; 30 314 "Līdztiesība", BITE Ždanoka, Mitrofanovs, Sokolovskis
2005. Pašvaldību vēlēšanas 5,41 (Latvijā), 11,31 (kur kandidēja) 33 13,68; 27 728
9 / 60
"Līdztiesība", BITE Kotovs, Žemaitis-Dzicevičs, Jolkina
2006. 9. Saeimas vēlēšanas 6,03; 54 684
6 / 100
10,13; 26 891
3 / 29
"Līdztiesība", BITE Pliners, Buzajevs, Jolkina
2009. Pašvaldību vēlēšanas 2,7; 6519
0 / 60
PCTVL, LJP, ML Jolkina, Gorba, Kuzmins
2009. 7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 9,66; 76 436
1 / 8
17,27; 41 608 PCTVL Ždanoka, Kjeza, Sokolovskis
2010. 10. Saeimas vēlēšanas 1,43; 13 847
0 / 100
1,90; 5367
0 / 29
PCTVL, "Mūsu izvēle" Sokolovskis, Pliners, Buzajevs
2011. 11. Saeimas vēlēšanas 0,78; 7109
0 / 100
1,12; 3020
0 / 30
PCTVL Pliners, Svatkovs, Buzajevs
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 1,58; 14 390
0 / 100
1,66; 5142
0 / 32
LKS Miroslavs Mitrofanovs
2014. 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 6,38; 28 303
1 / 8
LKS Tatjana Ždanoka
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 3,20; 27 014
0 / 100
3,81; 11 207
0 / 35
LKS Andrejs Mamikins

Redzamākie pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdes līdzpriekšsēdētāji: Tatjana Ždanoka, Jurijs Petropavlovskis, Miroslavs Mitrofanovs. Frakcijas vadītāji Saeimā bija J. Jurkāns (1998—2003), J. Sokolovskis (2003), J. Pliners (2003—2010).

Partijas birojā amata pēc ietilpst kongresā ievēlamie līdzpriekšsēdētāji. Pārējos biroja locekļus (2016. gadā — J. Plineru, V. Buzajevu, A. Ļivčaku un A. Tolmačovu) no sava vidus ievēlē valde[63], kas sastāv no 3 valdes līdzpriekšsēdētājiem un vēl 24 valdes locekļiem, kurus arī ievēlē kongress.

Vēlēšanu tiesības ierobežotas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tatjana Ždanoka, Eiropas Parlamenta deputāte kopš 2004. gada — nevar kandidēt Saeimā un pašvaldību domēs (padomēs).
  2. Jurijs Petropavlovskis, biroja loceklis — atteikta naturalizācija.

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PCTVL logotps 12. Saeimas vēlēšanu laikā 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. PCTVL pārtop par Latvijas Krievu savienību LETA, 2014-01-18
  2. «7. Saeimas vēlēšanu rezultāti». Cvk.lv. Skatīts: 2011-10-07.
  3. «2001. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti». Cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-10-11. Skatīts: 2011-10-07.
  4. "Latvijas faktu" Rīgas vēlētāju profili (2004—2005) — 87,3 % PCTVL potenciālo vēlētāju ir nelatvieši
  5. Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits (2005) — 97. lpp. — 19 % PCTVL piekritēju ir latvieši, 74 % austrumslāvi (2004. gada Nikolo grupas dati)
  6. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2002-10-04». Skatīts: 2011-10-07.
  7. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2002-14-04». Skatīts: 2011-10-07.
  8. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2001-03-04». Skatīts: 2011-10-07.
  9. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2001-02-0106». Skatīts: 2011-10-07.
  10. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2000-08-0109». Skatīts: 2011-10-07.
  11. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2000-01-04». Skatīts: 2011-10-07.
  12. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2000-07-0409». Skatīts: 2011-10-07.
  13. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2000-06-04». Skatīts: 2011-10-07.
  14. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 04-07(99)». Skatīts: 2011-10-07.
  15. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2000-03-01». Skatīts: 2011-10-07.
  16. Satversmes tiesas tiesnešu A. Endziņa, J. Jelāgina un A. Ušackas atsevišķās domas lietā Nr. 2000-03-01
  17. «PCTVL programma 8. Saeimas vēlēšanām, pctvl.lv». Pctvl.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-06-01. Skatīts: 2011-10-07.
  18. «8. Saeimas vēlēšanu rezultāti». Cvk.lv. Skatīts: 2011-10-07.
  19. "Līdztiesības" programma Archived 2007. gada 29. septembrī, at the Wayback Machine. (2003—2006)
  20. Rakurss, 20.09.2003.
  21. Izstrādātsmendo. «Saeimas balsojums par likumu "Par Ziemeļatlantijas līgumu" 26.02.2004». Saeima.lv, 2004-02-26. Skatīts: 2011-10-07.
  22. «6. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti Latvijā». Cvk.lv. Skatīts: 2011-10-07.
  23. 2005. gada pašvaldību vēlēšanu un atkārtoto vēlēšanu Rēzeknē rezultāti
  24. «cvk.lv». Cvk.lv. Skatīts: 2011-10-07.
  25. Русские партии ЕС объединяются BBC
  26. PCTVL rīcības programma 03.06.2006.
  27. "Вести сегодня", 05.06.2006. "Левый марш ЗаПЧЕЛ"
  28. «politika.lv». Politika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 20090601. Skatīts: 2011-10-07.
  29. «delna.lv». Delna.lv. Skatīts: 2011-10-07.
  30. "Вести сегодня", 21.08.2006. Праздник города Седа с ЗаПЧЕЛ
  31. «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-02-0106». Skatīts: 2011-10-07.
  32. Saeimas deputātu pieteikums Satversmes tiesai[novecojusi saite]
  33. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2004-15-0106
  34. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-20-01
  35. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2004-13-0106
  36. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2004-18-0106
  37. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2005-02-0106
  38. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2005-13-0106
  39. Satversmes tiesas tiesneša J. Jelāgina atsevišķās domas lietā Nr. 2005-13-0106
  40. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-03-0106
  41. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-07-01
  42. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-05-01
  43. 9. Saeimas vēlēšanu rezultāti
  44. Pārskats "Par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās 2006. gadā", KNAB, 24.10.2007.
  45. Atbalstīsim referendumu! pctvl.lv
  46. PCTVL 4. kongresa lēmums par apvienības pārveidošanu vienotā partijā pctvl.lv
  47. PCTVL Statūti (2007; ar 2009. gada grozījumiem) rusojuz.lv, krieviski
  48. PCTVL V kongresa rezolūcija - sk. 6. pkt.
  49. Par tiesībām uz cilvēka cienīgām vecumdienām!
  50. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-42-01
  51. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2008-03-03
  52. Tiesneses K. Krūmas atsevišķās domas lietā Nr. 2008-03-03
  53. ST nevērtēs valsts valodas likuma neievērošanas sodu atbilstību Satversmei - nra.lv[novecojusi saite]
  54. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2009-46-01
  55. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-20-0106
  56. Бузаев подал в иск в защиту пенсионеров-неграждан
  57. ST spriedums lietā Nr. 2010-17-01
  58. ST spriedums lietā Nr. 2010-60-01
  59. PCTVL iestājas par Saeimas atlaišanu! pctvl.lv
  60. Заявление бюро партии ЗаПЧЕЛ(krieviski)
  61. Spriedums lietā Nr. 2012-24-03 Satversmes tiesa
  62. «Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām» (latviešu). Skatīts: 2018-10-08.
  63. LKS vadība (kopš 2014. g.) rusojuz.lv

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Partija "Līdztiesība". PCTVL: īsumā par programmu, struktūru, vēsturi — Rīga, 2002 — 28 lpp.
  • Ne tauta pret tautu, bet kopā pret tumsu! — Rīga, 2002 — 48 lpp.
  • PCTVL: par tevi un taviem tuviniekiem — Rīga, 2006 — 16 lpp.
  • Программа ЗаПЧЕЛ и отчёт о работе фракции в VIII Сейме Латвии — Рига, 2006 — 40 с.
  • Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988-2002). — Rīga: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 388.—394. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]