Tiesībsargs (Latvija)

Latvijas Republikas tiesībsargs ir Latvijas valsts amatpersona, kuras pienākums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.

Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību politiskajām partijām.

Tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā piecu Saeimas deputātu ierosinājuma. Tiesībsargu apstiprina uz pieciem gadiem. Saskaņā ar grozījumiem Tiesībsarga likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 8. februārī, viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas (iepriekš šāda ierobežojuma nebija).

Citās valstīs tiesībsargu visbiežāk sauc par ombudu, bet tiek lietoti arī tādi apzīmējumi kā cilvēktiesību komisārs, mediators, pilnvarotais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos un citi. Igaunijas tiesībsargu sauc par tieslietu kancleru, bet Lietuvas tiesībsargs ir Seima kontrolieris.

Latvijas tiesībsargi

Tiesībsarga likums stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, izveidojot tiesībsarga institūciju.

Lai arī tiesībsargam darbs bija jāuzsāk 2007. gada 1. janvārī, amata kandidāta apstiprināšana līdz tam laikam nebija notikusi, un viņa pienākumus sāka pildīt bijusī Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktora pienākumu izpildītāja Diāna Šmite. Pirmā kandidātu izvirzīšana tiesībsarga amatam tika noteikta līdz 2006. gada 5. decembrim. Tika izvirzīti divi kandidāti — Latvijas Universitātes (LU) habilitētā politoloģijas zinātņu doktore Rasma Šilde-Kārkliņa un LU Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Ringolds Balodis. Saeimas 2007. gada 11. janvāra balsojumā neviens no izvirzītajiem kandidātiem neieguva Saeimas deputātu balsu vairākumu. Otrā kandidātu izvirzīšana tika noteikta līdz 2007. gada 15. februārim, tika izvirzīts viens pretendents: Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis.

2007. gada 1. martā Saeimas sēdē ar 70 deputātu balsīm "par", 16 "pret" un 1 "atturas" Saeima pieņēma lēmumu “Par tiesībsarga apstiprināšanu”, apstiprinot pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu — Romānu Apsīti. R. Apsīša pilnvaru termiņš beidzās 2011. gada 28. februārī.

2011. gada 3. martā Saeima tiesībsarga amatā ievēlēja Juri Jansonu. Saeimas sēdē par J. Jansona kandidatūru balsoja 53 deputāti, pret — 40. J. Jansons amata pienākumus sāka pildīt 2011. gada 17. martā. 2016. gada 3. martā Saeima atkārtoti apstiprināja J. Jansonu tiesībsarga amatā. Par J. Jansona apstiprināšanu balsoja 49 deputāti, bet pret bija 45 deputāti. 2021. gada 11. martā Saeima J. Jansonu apstiprināja amatā uz trešo termiņu. Par viņa apstiprināšanu Saeimā balsoja 68 deputāti, bet pret bija 24. J. Jansona pašreizējo pilnvaru termiņš ir no 2021. gada 18. marta līdz 2026. gada 18. martam.

2021. gadā tika pieņemti grozījumi Tiesībsarga likumā, kas nosaka, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Grozījumi netika attiecināti uz J. Jansonu, taču būs saistoši nākamajiem tiesībsargiem.

Tiesībsarga amata kandidāta izvirzīšana un apstiprināšana

Kandidātu tiesībsarga amatam var izvirzīt ne mazāk kā 10 Saeimas deputāti. Iesniegumam par tiesībsarga amata kandidātu pievieno arī paša kandidāta piekrišanu kandidēt, kā arī kandidāta priekšlikumus par cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā nepieciešamiem risinājumiem.

Tiesībsarga apstiprināšanai amatā Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 20 dienas un ne vēlāk kā 10 dienas pirms esošā tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām. Pirms šīs sēdes amata kandidātus uzklausa Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lai varētu notikt Saeimas sēde, tajā jāpiedalās vismaz 50 deputātiem (jāsasniedz kvorums). Tiesībsarga amatā apstiprina to kandidātu, kurš iegūst absolūto balsu vairākumu (50% +1 no nodotajām balsīm ir “par” apstiprināšanu).

Tiesībsarga likumā noteiktās prasības tiesībsarga amata kandidātam

Par tiesībsarga amata kandidātu var izvirzīt cilvēku:

• kurš ir Latvijas pilsonis un kuram nav dubultpilsonības;
• kuram ir nevainojama reputācija;
• kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu;
• kuram ir augstākā izglītība (vismaz maģistra grāds) vai pielīdzināta izglītība;
• kurš prot latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas
• kuram ir zināšanas un praktiskā darba pieredze cilvēktiesību vai tiesību aizsardzības jomā;
• kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Zvērests

Pēc apstiprināšanas, stājoties amatā, tiesībsargs dod zvērestu Saeimas sēdē: "Es, [tiesībsarga vārds], uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem."

Tiesībsarga funkcijas, mandāti un uzdevumi

Sabiedrība tiesībsargam ir uzdevusi aizsargāt cilvēktiesības, novērst diskrimināciju un sekmēt valsts varas tiesisku, lietderīgu un labas pārvaldības principam atbilstošu īstenošanu.

Tiesībsarga funkcijas un mandāti

Tiesībsarga likums tiesībsargam nosaka šādas funkcijas:

• Veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;
• Sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;
• Izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;
• Jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu;
• Sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu.

Tiesībsargam ir uzticēti vairāki mandāti:

• Nacionālā cilvēktiesību iestāde (saskaņā ar Parīzes principiem, kurus 1993. gada 20. decembrī pieņēma ANO Ģenerālā asambleja)
• Ombuda institūta stiprināšana (saskaņā ar Venēcijas principiem, kurus 2019. gada 16. martā pieņēma Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām jeb Venēcijas komisija)
• Bērnu tiesību aizsardzība (saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.² pantu)
• Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām uzraudzība
• Nacionālais preventīvais mehānisms. 2017. gadā ar valdības lēmumu tiesībsargam tika uzticēts veikt preventīvā mehānisma funkciju. Tas ir neatkarīgs mehānisms, kura viens no galvenajiem pienākumiem ir veikt regulāras vizītes uz iestādēm, kurās cilvēkiem ir vai varētu tikt ierobežota brīvība (piemēram, ieslodzījuma vietās, sociālās aprūpes centros), ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus. Šī funkcija izriet no ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvā protokola (Papildprotokola), ko Latvija ratificēja 2021. gada 10. decembrī (spēkā kopš 2022. gada 9. janvāra). Latvijā tādējādi bija izveidojusies unikāla situācija — valsts ielika pamatus Papildprotokolā paredzētā nacionālā preventīvā mehānisma izveidē vēl pirms Protokola ratificēšanas.
• Piespiedu izraidīšanas uzraudzība (saskaņā ar Imigrācijas likuma 48. panta 3. daļu)
• Aktīva iestāšanās par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, tostarp organizējot izglītojošus pasākumus (saskaņā ar Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021.-2023. gadam)
• Vienlīdzīgas attieksmes veicināšana attiecībā pret:
  • vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (saskaņā ar Padomes direktīvu 76/207/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2002/73/EK)
  • personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (Padomes direktīva 2000/43/EK)
  • nodarbinātību un profesiju (Padomes direktīva 2000/78/EK)
  • vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (Padomes direktīva 2004/113/EK)

Tiesībsarga uzdevumi

Pildot funkcijas, tiesībsargs:

• pieņem un izskata privātpersonu iesniegumus;
• ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai;
• pieprasa, lai iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos noskaidro nepieciešamos lietas apstākļus un par tiem informē tiesībsargu;
• izskatot pārbaudes lietu, sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu;
• Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;
• veicina izlīgumu starp strīda pusēm;
• risinot strīdus cilvēktiesību jautājumos, sniedz privātpersonām atzinumus un ieteikumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai;
• sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;
• sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos;
• veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

Tiesībsarga tiesības

Pildot funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības:

• pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus (administratīvos aktus, procesuālos lēmumus, vēstules), paskaidrojumus un citu informāciju;
• apmeklēt iestādes, lai iegūtu pārbaudes lietā nepieciešamo informāciju;
• jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs;
• uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu, izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas;
• pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;
• ierosināt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas;
• pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā;
• iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;
• pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs;
• pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;
• pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu;
• piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs.

Saskaņā ar Tiesībsarga likumu tiesībsargs ik gadu Saeimai un Valsts prezidentam sniedz ziņojumu par aizvadītā gada aktualitātēm cilvēktiesību jautājumos un cilvēktiesību situāciju valstī kopumā. Visi gada ziņojumi ir publiski pieejami Tiesībsarga biroja mājaslapā.

Tiesības vērsties pie tiesībsarga

Ikvienam cilvēkam ir tiesības vērsties Tiesībsarga birojā ar iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu par iespējamu cilvēktiesību vai labas pārvaldības principa pārkāpumu vai tā novēršanu. Saņemot iesniegumu, Tiesībsarga biroja darbinieki to izvērtē, vajadzības gadījumā sazinoties ar iesniedzēju, lai padziļināti izzinātu situāciju. Daudzos gadījumos iesniedzējam var palīdzēt, sniedzot padomu par to, kā risināt konkrēto problēmu vai kurā iestādē vērsties. Tomēr, ja tiesībsargs (izvērtējot iesniegumu vai savas izpētes rezultātā) konstatē iespējamu sistēmisku problēmu vai nepilnības normatīvajā regulējumā, viņš var uzsākt pārbaudes lietu. Tajā tiesībsargs skaidro lietas apstākļus un sazinās ar atbildīgajām iestādēm. Ja tiesībsargs atklāj labas pārvaldības vai cilvēktiesību pārkāpumus, viņam ir tiesības sniegt rekomendācijas, lai aicinātu atbildīgās iestādes novērst pārkāpumus un uzlabot savu darbu. Ja problēma tiek ilgstoši ignorēta vai ja rekomendācijas nav devušas pozitīvu efektu, tiesībsargs var vērsties arī Satversmes tiesā. Sabiedrībai svarīgākie atzinumi par pārbaudes lietām un pieteikumi Satversmes tiesai tiek publicēti datubāzē Tiesībsarga biroja mājaslapā.

Ja cilvēks nevēlas iesniegt iesniegumu vai nav pārliecināts par to, ka viņa tiesības ir aizskartas, iespējams arī pieteikties konsultācijai. Tiesībsargs sniedz konsultācijas telefoniski, elektroniski un klātienē. Lai veicinātu efektīvu saziņu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, tiesībsargs izstrādājis arī video pamācību par iesnieguma sagatavošanu.

Tiesībsarga birojs

Pirms tiesībsarga institūcijas izveides Latvijā darbojās Valsts cilvēktiesību birojs (VCB). Līdz ar tiesībsarga institūcijas ieviešanu, tika izveidots Tiesībsarga birojs, kas ir šīs sākotnējās Latvijas cilvēktiesību aizsardzības institūcijas tiesību un saistību pārņēmējs. Tā kā birojs tika veidots uz VCB bāzes, tas uzsāka darbību vēl pirms tiesībsarga apstiprināšanas amatā — jau no 2007. gada 1. janvāra.

Tiesībsarga biroja struktūra

Tiesībsarga biroja struktūru un iekšējās darbības noteikumus reglamentē biroja nolikums, kuru apstiprina tiesībsargs.

Tiesībsarga biroja darbība ir organizēta trijās tiesību nodaļās un divās atbalsta funkciju nodaļās. Pamatdarbības nodaļas ir iedalītas atbilstoši tiesību katalogam, un tās ir Pilsonisko un politisko tiesību nodaļa, Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļa un Bērnu tiesību nodaļa. Pilsonisko un politisko tiesību nodaļā ietilpst arī Prevencijas daļa. Atbalsta funkcijas pilda Administratīvā nodaļa un Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļa.

Dalība starptautiskās organizācijās

Tiesībsarga birojam piešķirts „A” akreditācijas statuss (augstākais novērtējums) Nacionālo cilvēktiesību aizsardzības institūciju Starptautiskās koordinēšanas komitejas Akreditācijas apakškomitejā.

Tiesībsarga birojs regulāri sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, kā arī ar citām starptautiskajām institūcijām, kā, piemēram, Eiropas Padomi, Eiropas Ombudu un vēl daudzām citām.

Tiesībsarga birojs ir vairāku pasaules, Eiropas un reģionālo organizāciju jeb tīklu biedrs.

• Nacionālo Cilvēktiesību institūciju Globālās alianses GANHRI (Global Alliance of National Human Rights Institutions) biedrs
• Starptautiskā Ombudu institūta IOI (International Ombudsman Institute) pilna statusa biedrs
• Eiropas ombudu tīkla ENO (European Network of Ombudsmen) biedrs
• Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkla ENNHRI (European Network of National Human Rights Institutions) biedrs
• Eiropas Bērnu ombudu tīkla ENOC (European Network of Ombudspersons for Children) pilna statusa biedrs
• Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras FRA (European Union Agency for Fundamental Rights) pilna statusa biedrs
• Eiropas tiesiskās vienlīdzības aizsardzības organizāciju tīkla EQUINET (European Network of Equality Bodies) pilna statusa biedrs

Tiesībsarga birojs iepriekš bija arī Eiropas Omudu institūta EOI (European Ombudsman Institute) biedrs un valdes loceklis, bet saistībā ar Krievijas karadarbību Ukrainā un organizācijas neviennozīmīgo nostāju šajā jautājumā, tiesībsargs 2022. gada 16. septembrī ar oficiālu vēstuli no organizācijas izstājās.

Ārējās saites

• Tiesībsarga likums
• Tiesībsarga biroja nolikums
• Tiesībsarga biroja mājas lapa
• Tiesībsarga gada ziņojumi
• Valsts valodas komisijas mājas lapā publicētais pamatojums, kāpēc jālieto vārds tiesībsargs, nevis vārds ombuds
• Kaijas Gertneres — Ozolas recenzija Tiesībsarga likuma projektam: Tiesībsargs — svarīgi nesašaurināt mērķi un atrast labu īstenotāju
• Mag.iur. Mārča Gobiņa raksts: Kāpēc Latvijai ir vajadzīgs tiesībsargs?
• Intervija ar Zviedrijas parlamentāro ombudu Matsu Mellinu: Tiesībsarga trīs vaļi — neatkarība, autoritāte un godīgums
• Prof. Jura Dreifelda raksts: Par ombudsmeni pasaulē un Latvijas iespējām
• Delfi.lv ziņa: Saeimai neizdodas ievēlēt tiesībsargu
• Delfi.lv ziņa: Apsītis ir vienīgā kandidaturā tiesībsarga amatam
• Saeimas balsojums par tiesībsarga apstiprināšanu^{[novecojusi saite]}
• Grozījumi Tiesībsarga likumā — pilnvaru palielināšana