Laura Mančinelli

Laura Mančinelli; Laura Mancinelli
Personīgā informācija
Dzimusi	1933. gada 18. decembrī ; Udīne, Friuli-Venēcija Džūlija, Itālijas Karaliste (tagad Itālija)
Mirusi	2016. gada 7. jūlijā (82 gadi); Turīna, Pjemonta, Itālija
Pilsonība	Itālijas Karaliste (1932–1946); Itālija (1946–2016);
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstniece, esejiste, romānu autore, ģermāniste, tulkotāja, medievaliste.
Valoda	itāļu valoda; vācu valoda;
Žanri	esejas, romāni
Augstskola	Turīnas Universitāte
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Laura Mančinelli (itāļu: Laura Mancinelli, izrunā: [ˈlaura mantʃiˈnɛlli]; dzimusi 1933. gada 18. decembrī, mirusi 2016. gada 7. jūlijā) bija itāļu rakstniece, ģermaniste, medievaliste un universitātes profesore.^[1]

Mančinelli rakstīja akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, esejas (daudzas par viduslaiku vēsturi) un romānus.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laura Mančinelli dzimusi 1933. gadā Udīnē, 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Turīnā. Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā. Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju «Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības».

1970. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasāri Universitātē un pēc tam, kad viņu uz Venēciju uzaicināja ģermānists Ladislao Mitners, 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru. Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja itāļu valodā «Nībelungu dziesmu», 1978. gadā — «Tristanu», bet 1989. gadā — «Gregorius» un «Nabaga Heinrihu».

90. gadu sākumā Laura Mančinelli, ciešot no izkaisītās sklerozes, pameta vācu filoloģijas katedru.

Mančinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā^[2]^[3]^[4]. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajā kapsētā; bēres notika Eksillesas pilsētā Susas ielejā, kas aprakstīta vienā no viņas romāniem.