Pāriet uz saturu

Lazurīts

Vikipēdijas lapa
Lazurīts
Klasifikācija
Klase Tektosilikāta minerāls
Štrunca ID 9.FB.10
Ķīmiskā formula (Na,Ca)8[(S,Cl,SO4,OH)2|(Al6Si6O24)]
Singonija Kubiskā
Īpašības
Krāsa Spilgta safīrzila ar zeltainiem pirīta vai baltiem kalcīta ieslēgumiem
Svītras krāsa Balta vai gaiši zila
Habituss Pārsvarā agregātos kopā ar citiem minerāliem
Skaldnība Zema
Lūzums Nelīdzens
Cietība pēc Mosa skalas 5-5,5
Spīdums Bāls
Caurspīdīgums Caurspīdīgs
Laušanas koeficients 1,502–1,522
Blīvums 2,38-2,45 g/cm3

Lazurīts ir zils, izomorfs tektosilikāta minerāls ar ķīmisko formulu (Na,Ca)8[(S,Cl,SO4,OH)2|(Al6Si6O24)]. Tas ir galvenais minerāls lapislazurītā, kam tam piešķir raksturīgo tumši zilo krāsu.[1]

Lazurītam ir kubiskā kubiskā singonija. Tā cietība pēc Mosa skalas ir 5–5,5, bet blīvums 2,4–2,5 g/cm³. Minerālam raksturīga krāsa svārstās no gaiši zilas līdz violetzilai, atkarībā no sēra jonu konfigurācijas tā kristālrežģī. Krāsu galvenokārt izraisa sēra anjoni, piemēram, S₃⁻.

Svarīgākā lazurīta atradne ir Afganistānas Badahšānas provincē (Sar-e-Sang), kur to ieguva jau pirms vairāk nekā 6000 gadiem. Citas atradnes atrodas Krievijā pie Baikāla ezera, ASV, Čīlē, Kanādā un Mjanmā.

Lazurītu izmanto kā pusdārgakmeni un kā izejvielu krāsas pigmenta ultramarīna iegūšanai. Pirms sintētiskā ultramarīna izgudrošanas to plaši izmantoja glezniecībā.

  1. «Lazurite» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 22. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]