Lazurīts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lazurīts
Lazurite.jpg
Klasifikācija
Klase Tektosilikāta minerāls
Štrunca ID 9.FB.10
Ķīmiskā formula (Na,Ca)8[(S,Cl,SO4,OH)2|(Al6Si6O24
Singonija Kubiskā
Īpašības
Krāsa Spilgta safīrzila ar zeltainiem pirīta vai baltiem kalcīta ieslēgumiem
Svītras krāsa Balta vai gaiši zila
Habituss Pārsvarā agregātos kopā ar citiem minerāliem
Skaldnība Zema
Lūzums Nelīdzens
Cietība pēc Mosa skalas 5-5,5
Spīdums Bāls
Caurspīdīgums Caurspīdīgs
Laušanas koeficients 1,502–1,522
Blīvums 2,38-2,45 g/cm3

Lazurīts ir sarežģīts minerāls, kura sastāvā atrodams arī nātrijs, silīcijs, skābeklis, sērs un hlors. Bieži satur pirītu, kas veido zeltainus plankumus vai kalcītu, kas veido baltus plankumus, kā arī spožus vizlas ieslēgumus. Akmenim tumšo safīra krāsu piešķir sērs.

Sākotnēji pirms vairākiem tūkstošiem gadu to ieguva Afganistānā. Lai gan mūsdienās tos iegūst arī citur, tomēr izcilākos eksemplārus joprojām atrod Afganistānas kalnos. Atradnes vietas ir Afganistāna, Indija, Mjanma, Pakistāna,Krievija, ASV.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minerāla vārds cēlies no latīņu valodas vārda lapis, kas nozīmē akmens un lazuli, ko viduslaikos latīņu valoda aizguva no seno persiešu vārda lazhward, kas nozīmē zils.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lazurītu prata novērtēt jau tālā senatnē. Senie ēģiptieši šo akmeni iestrādāja rotaslietās, faraonu svētajās kapenēs, gredzenos, skarabeju figūriņu grebumos, lādītēs, mozaīkās un citos rotājumos. Pulētam akmenim krāsa ir vēl spilgtāka, un tas ir relatīvi ciets, tāpēc tajos var veidot grebumus un smalkgriezumus. Ēģiptiešu mākslinieku darbi parāda seno juvelieru prasmi izcelt lazurīta krāsu. Senajā Ēģiptē augstmaņi pulverveida lazurītu izmantoja kā acu ēnas un izmantoja acu kontūras ievilkšanai.

Viduslaiku krāsu pigmentu- ultamarīnu, ko izmantoja stikla veidošanā un glezniecībā, sākotnēji taisīja no lazurīta pulvera, tikai pēc renesanses beigām izgudroja arī mākslīgo pigmentu.