Leonīds Andrejevs

Vikipēdijas lapa
Leonīds Andrejevs
Леонид Николаевич Андреев
Leonīds Andrejevs
Personīgā informācija
Dzimis 1871. gada 9. augustā
Orla, Krievijas impērija
(Orlas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1919. gada 12. septembrī (48 gadi)
Neivola, Somija
(Gorkovska, Viborgas rajons, Ļeņingradas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Paraksts
Literārā darbība
Pseidonīms James Lynch
Nodarbošanās rakstnieks
Valoda krievu valoda
Rakstīšanas laiks 20. gadsimts
Literatūras virzieni naturālisms, simbolisms, ekspresionisms
Slavenākie darbi "Sarkanie smiekli" (Красный смех, 1904), "Stāsts par septiņiem pakārtajiem" (Рассказ о семи повешенных, 1908)

Leonīds Andrejevs (krievu: Леонид Николаевич Андреев; dzimis 1871. gada 9. augustā, miris 1919. gada 12. septembrī) bija sudraba laikmeta krievu rakstnieks, tiek uzskatīts par ekspresionisma pamatlicēju krievu literatūrā. Apmeklējis Jūrmalu un Siguldu. Andrejeva pazīstamā darba "Stāsts par septiņiem pakārtajiem" varoņu prototipi ir latviešu esera Alberta Trauberga grupas teroristi.

Dzimis Orlā mērnieka ģimenē. Ģimnāziju apmeklēja Orlā, vēlāk studēja tieslietas Sanktpēterburgas universitātē. Jau Pēterburgā mēģināja literāro darbību, tomēr Andrejeva darbus publicēšanai nepieņēma. Pēc tēva nāves un ģimenes finansiālās situācijas pasliktināšanās pārcēlās studēt uz Maskavas universitāti, kuru absolvēja 1897. gadā. 1898. gadā tika publicēts pirmais Andrejeva stāsts, to pamanīja Maksims Gorkijs, un iepazīstināja Andrejevu ar tā laika literārajām aprindām. Pēc stāsta Жили-Были publikācijas 1901. gadā kļuva par pazīstamu literātu.

1905. gada revolūcijas laikā atbalstīja KSDSP, tika arestēts. 1906. gadā devās emigrāciju uz Vāciju, kādu laiku dzīvoja Kapri pie Gorkija. Pēc 1907. gada, vīlies revolūcijas idejās, atgriezās Krievijā. Apsveica Februāra revolūciju Krievijā, bet bija krasi naidīgs boļševikiem un Oktobra revolūcijai. Miris Sanktpēterburgas pievārtē, tolaik Somijas teritorijā.

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Uz zvaigznēm" (1906);
  • "Cilvēka dzīve" (1907);
  • "Savva" (1907);
  • "Cars Bads" (1908);
  • "Melnās maskas" (1908);
  • "Anatēma" (1909);
  • "Mūsu dzīves dienas" (1909);
  • "Anfisa" (1910);
  • "Gaudeamus" (1910);
  • "Okeāns" (1911);
  • "Katrīna Ivanovna" (1912);
  • "Profesors Storicins" (1912);
  • "Skaistās sabīnietes" (1913);
  • "Tev nebūs nokaut" ("Kaina zīme") (1913);
  • "Karalis, likums un brīvība" (1914);
  • "Doma" (1914);
  • "Samsons ķēdēs" (1914);
  • "Tas, kurš saņem pļaukas" (1915);
  • "Rekviēms" (1915);
  • "Suņu valsis" (1916);
  • "Jaukie spoki" (1917);
  • "Zirgs senātā".

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]