Krīta atmatene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Krīta atmatene
Agaricus cretaceus
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaKrīta atmatene (A. cretaceus)

Krīta atmatene jeb krītbaltā atmatene (Agaricus cretaceus Fr., agrāk Psalliota cretacea), ir liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Mūsdienās šis apzīmējums tiek uzskatīts par novecojušu.

Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Analoģisku latīnisku nosaukumu Agaricus cretaceus Bull. cits autors XVIII gadsimtā bija devis citai sēņu sugai, kuru XIX gadsimtā aprakstot sajauca ar citu,[1] un tā kā gan Latvijas, gan ārzemju avoti bieži arī tai vēl lieto apzīmējumu Agaricus cretaceus, tad šeit pārpratumu novēršanai pēc sēnes latīņu nosaukuma seko arī autoru uzvārdi. Šī otrā suga tagad latīniski saucas Leucocoprinus cretaceus,[2] jeb Leucoagaricus cretaceus.[3] Pastāv uzskats, ka krīta atmatene Agaricus cretaceus Fr. ir sinonīms tīruma atmatenei (Agaricus arvensis) vai ir tās forma, un avoti ārpus Latvijas parasti nenorāda krīta atmateni kā patstāvīgu sugu.[4]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cepurīte: krāsa sākumā krīta balta, vecumā dzeltenīga. Virsmiziņa jaunībā zīdaina, vecumā viegli šķiedraina vai zvīņaina. Forma sākumā puslodes veida, vēlāk zvanveida un izlesti izliekta. Platums parasti līdz 12, bet labās augtenēs līdz 25 cm. Mīkstums balts, mīksts, vecumā sūkļains, ar patīkamu garšu un smaržu.
  • Lapiņas: sākumā baltas, tikai vēlāk parādās atmateņu lapiņu krāsas: sārtas un vecākām sēnēm tumši brūnas, jomainas, brīvas, plānas.
  • Kātiņš: balts, gluds, vālesveida, zem gredzena klāts ar brūnganām pārslām, ar dobumu. Uz kātiņa vienkāršs atkarens gredzens. Garums līdz 6 cm, resnums 0,5—2 cm.
  • Sporas: elipsoīdas, gludas, masā purpurbrūnas, ar dīgšanas atveri un vienu vai vairākiem eļļas pilieniem katrā sporā, 7—9/4—5,5 µm.[5]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa saprofīte. Aug trūdvielām bagātās augsnēs, ganībās un pļavās, mēslu kaudzēs, no augusta līdz oktobrim.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krīta atmatene pieder pie dzeltējošo atmateņu grupas, kuras ir lielas, dzeltē iespiedumu vietās un ar to atšķiras no citām. Vēl šai grupā ietilpst tāpat ēdamās cildenā atmatene, tīruma atmatene, dzeltējošā atmatene, dižsporu atmatene, sajaukšanai ar kurām ir tīri zinātniska nozīme, un atsevišķi stāvošā indīgā atmatene, kuras mīkstums, īpaši kātiņa pamatnē, griezuma vietā koši dzeltē daudz stiprāk nekā citām atmatenēm un kurai ir nepatīkama karbola jeb fenola smaka. Mušmires, ieskaitot nāvīgi indīgo balto mušmiri, atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām un maksti, kas ietver mušmiru kātiņa pamatni. Kamēr jaunai krīta atmatenei lapiņas vēl baltas kā mušmirei, tikmēr ar tās ievākšanu jāievēro liela piesardzība.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]