Londonas Sitija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Londonas Sitija
City of London
Novietojums
LondonCity.svg
Galvenie dati
Statuss: pilsēta un ceremoniālā grāfiste
Reģions: Lielā Londona
Admin. centrs: Ģildes nams (Guildhall)
Lielākā pilsēta: -
Platība : 2,6 km²
Iedzīvotāju skaits: 9400 (2016)
Iedzīvotāju blīvums : 3615/km²
Mājaslapa: http://www.cityoflondon.gov.uk/

Londonas Sitija (angļu: City of London — Londonas pilsēta) ir Londonas vēsturiskais centrs, ap kuru ir izaugusi pašreizējā pilsēta. Juridiski tai ir gan pilsētas, gan ceremoniālās grāfistes statuss. Londonas Sitijas robežas ir palikušas nemainīgas kopš viduslaikiem un tagad tā ir tikai neliela Londonas metropoles daļa. Bieži to sauc arī par kvadrātjūdzi (angļu: Square Mile), jo tās platība ir gandrīz viena kvadrātjūdze (2.6 km²).

Viduslaikos Sitija bija pati Londonas pilsēta, kas pastāvēja atsevišķi no tuvējās Vestminsteras, kura savukārt vēlāk pārtapa par Vestminsteras pilsētu. Pašlaik Londona ir daudz lielāka teritorija, kas iekļauj abas kādreizējās pilsētas. Londonas Sitija joprojām ir Londonas pilsētas centrs, taču lielākā daļa administratīvo funkciju (izņemot finanšu sfēru) tagad atrodas Vestendā. Londonas Sitija pašlaik ir ievērojams biznesa un finanšu centrs un līdzās Ņujorkai ir viens no vadošajiem globālajiem finanšu centriem. Sitijas iedzīvotāju skaits ir mazāks par 10 000, taču tā nodarbina ap 340 000 profesionālu strādnieku galvenokārt finanšu sektorā, stipri noslogojot pilsētas transporta sistēmu sastrēgumstundās. To var uzskatīt par vienu no bagātākajām kvadrātjūdzēm pasaulē.

Londonas Sitijas administratīvais statuss nav tāds kā pārējiem 32 Londonas rajoniem (borough) — tā ir ceremoniālā grāfiste, kuru pārvalda Londonas Sitijas Korporācija. Šo īpašo statusu nodrošina gadsimtiem ilgušās privilēģijas, ko Londonas Sitijai garantēja karaļi un kas līdz pat šim laikam nav tikušas pārskatītas. Līdz ar to Sitija ir vismazākā Anglijas ceremoniālā grāfiste gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonu dibināja romieši ap mūsu ēras 47. gadu. Laikā no 190. līdz 225. gadam tika uzbūvēts pilsētas mūris un kopš tā laika pilsētas (Sitijas) robežas nav daudz mainījušās, lai gan romiešu laikā pilsētas rietumu robeža bija tikai līdz Flītas upei, bet Temza bija platāka, līdz ar to upes krasta līnija bija vairāk uz ziemeļiem nekā mūsdienās. Ap 5. gadsimta vidu pilsētu bija pametuši iedzīvotāji, tomēr mūri bija saglabājušies. Pilsēta atkal tika apdzīvota anglosakšu karaļa Alfrēda Lielā laikā. Alfrēds rūpējās, lai pilsētā būtu pietiekoši naktsmāju tirgotājiem. Tika atjaunots Londonas tilts. 10. gadsimtā karalis Etelstāns garantēja Londonai tiesības uzturēt astoņas monētu kaltuves, kas pierāda pilsētas bagātību, jo Vinčesterā, kas tolaik bija Anglijas galvaspilsēta, bija tikai sešas kaltuves.

Pēc Kaujas pie Hastingsas 1066. gadā, Viljama I Iekarotāja armija devās uz Sautvarku, taču nespēja ieņemt ne Londonas tiltu, ne pašu pilsētu. Kad normāņi ieņēma apkārtējās teritorijas, anglosakšu dižciltīgie kapitulēja. Viljams izteica atzinību Londonas aizstāvju sparam un 1075. gadā piešķīra pilsētai noteiktas privilēģijas. Londonas Sitija bija viena no retajām vietām, kur anglosakši saglabāja zināmu varu. Lai pilsētu kontrolētu, Viljams lika uzcelt Londonas Taueru, Beinarda pili un Monfičetas pili.

1132. gadā karalis Henrijs I Londonai piešķīra grāfistes statusu. Ar 1141. gadu datējami Londonas Sitijas Korporācijas kā pilsētas administrācijas pirmssākumi. Pilsēta smagi cieta no diviem ugunsgrēkiem, 1212. gadā pilsēta nodega daļēji un gandrīz pilnībā 1666. gada ugunsgrēkā, ko sauc par Lielo Londonas ugunsgrēku.

19. gadsimtā un gandrīz visa 20. gadsimta laikā Sitijas iedzīvotāju skaits samazinājās, jo daudzas dzīvojamās mājas tika nojauktas, lai to vietā būvētu biroju ēkas. 70. gados Sitijā tika sākta daudzstāvu biroju ēku celtniecība. 1980. gadā pabeigtais 183 m augstais Tower 42 bija pirmais Lielbritānijas debesskrāpis.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonas Sitijas iedzīvotāju etniskais sastāvs pēc 2001. gada tautas skaitīšanas datiem bija 84,6% baltie, 6,8% Dienvidāzijas izcelsmes, 2,6% melnādainie, 2,3% jauktas rases un 2,0% ķīnieši.

Londonas karte, ap 1300.gadu
Iedzīvotāju skaita dinamika
Gads Iedzīvotāji
1700 208.000
1750 144.000
1801 128.129
1841 123.563
1881 50.659
1901 26.846
1921 13.709
1951 5.324
1971 4.234
2001 ap 7.400

Debesskrāpji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

30 St Mary Axe - "Gurķis" no Līdenhalas ielas puses

Augstākās būves Londonas Sitijā:

Pozīcija Nosaukums Uzcelts Lietojums Augstums Stāvi Vieta
metros pēdās
1 Tower 42 1980 Ofisi 183 600 42 Londonas Sitija
2 30 St Mary Axe ("Gurķis") 2003 Ofisi 180 590 40 Londonas Sitija
3 Broadgate Tower 2008 Ofisi 164 538 35 Londonas Sitija
4 CityPoint 1967 Ofisi 127 417 36 Londonas Sitija
5 Willis Building 2007 Ofisi 125 410 26 Londonas Sitija
6 Aviva Tower 1969 Ofisi 118 387 28 Londonas Sitija
7 99 Bishopsgate 1976 Ofisi 104 340 26 Londonas Sitija
8 Stock Exchange Tower 1970 Ofisi 103 339 27 Londonas Sitija

Plānotie vai nepabeigtie objekti, kas būs augstāki par 150m:

Nosaukums Augstums Stāvi Vieta Statuss
metros pēdās
The Pinnacle ("Helter Skelter") 288 945 63 Londonas Sitija Tiek būvēts
Heron Tower 246 806 47 Londonas Sitija Tiek būvēts
The Leadenhall Building ("Siera rīve") 225 737 48 Londonas Sitija Tiek būvēts
100 Bishopsgate 165 542 39 Londonas Sitija Apstiprināts
20 Fenchurch Street ("Walkie Talkie") 160 525 39 Londonas Sitija Tiek būvēts

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētā Pāvila katedrāle
  • Svētā Pāvila katedrāle
  • Ģildes nams
  • Anglijas Banka
  • Londonas sienas
  • Londonas Muzejs
  • Tauera tilts
  • Royal Exchange (Karaliskā birža)
  • Old Bailey (Centrālā kriminālā tiesa)
  • Tower 42
  • 30 St Mary Axe ("Gurķis")

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]