Majak (pavadonis)
| Majak Маяк | |
| KA veids | tehnoloģiju pavadonis |
| Operators | Maskavas Politehniskā universitāte,  Krievija |
| Izgatavotāji | Maskavas Politehniskā universitāte |
| Bāzes platforma | CubeSat 3U |
| Starts | 14.07.2017. 6:36:49 UTC |
| Starta vieta | Baikonura 6/31  Kazahstāna |
| Nesējraķete | Sojuz-2.1a / Fregat-M, Krievija |
| Palaists kopā ar | Kanopus-V-IK, NORSAT-1, NORSAT-2, Technosat, Corvus-BC 1, Corvus-BC 2, MKA-N № 1, MKA-N № 2, CICERO-1, CICERO-2, CICERO-3, NanoACE, Iskra-MAI-85, Ecuador-UTE-UESOR, Flying Laptop, WNISAT-1R, Lemur-2 × 8, Flock-2K × 48 |
| Aktivitātes beigas | 2017. gada jūlijs |
| NSSDC ID | 2017-042F |
| SCN | 42830 |
| Tīmekļa vietne | http://your-sector-of-space.org/mayak/ |
| Masa | 4 kg |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | SSO |
| Slīpums | ~ 98° |
| Apogejs | ~ 600 km |
| Perigejs | ~ 600 km |
Majak (Маяк) bija Krievijas nanopavadonis, kas bija paredzēts optiskā atstarotāja izmēģināšanai. Tas orbītā palaists 2017. gada 14. jūlijā, bet ir neaktīvs.
Majak bija pirmais kosmiskā aparāta projekts Krievijā, kas veidots ar kolektīvo finansēšanu. Majak izgatavoja entuziastu grupa "Tavs kosmosa sektors" (Твой Сектор Космоса) ar Mašīnbūves institūta (tagad Maskavas Politehniskā universitāte) atbalstu. Pavadonis ir CubeSat 3U formā ar masu aptuveni 4 kg.
Pēc ieiešanas orbītā Majak bija jāizvērš metalizētas plēves saules atstarotājs piramīdas formā. Tas aptuveni 25 dienas būtu spožākais objekts debesīs (pēc Saules un Mēness) ar zvaigžņlielumu −10m. Majak varētu izmantot par etalonu, lai pārbaudītu kosmisko objektu redzamā zvaigžņlieluma aprēķinus. Sekojot pavadoņa kustībai atmosfēras augšējos slāņos, tiktu iegūti dati par atmosfēras blīvumu. Bija paredzēt izmēģināt aerodinamisko bremzēšanas iekārtu, ko nākotnē varētu izmantot, lai no orbītas novadītu kosmiskos lūžņus.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Majak startēja 2017. gada 14. jūlijā 6:36:49 UTC ar nesējraķeti Sojuz-FG / Fregat-M no Baikonuras kosmodroma. Tas kopā ar vēl 71 maziem pavadoņiem bija sekundārā krava pavadonim Kanopus-V-IK.
Pēc Kanopus-V-IK atdalīšanas no dzinējbloka, Fregat-M veica vairākus manevrus, lai ievadītu pārējos pavadoņus tiem paredzētajās orbītās. Pēc pavadoņu atdalīšanas ar 12 kosmiskajiem aparātiem neizdevās nodibināt sakarus. Tā kā Majak nebija raidītāja, tad vienīgais veids, kā pārliecināties par tā veiksmīgu darbību, bija vizuāli novērojumi. Diemžēl tā orbītā netika pamanīts spožs objekts. Majak kustības novērojumi liecināja, ka saules atstarotājs nav atvēries.[1][2] Visticamāk, pavadonis sabojājās, kad uz tā nokļuva hidrazīna sadalīšanās produkti no viena vai vairākiem Fregat mazās vilces dzinējiem.[3][4][5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Мы нашли спутник МАЯК на орбите (нет) habr.com, 2017-07-17
- ↑ Состояние спутника «Маяк» habr.com, 2017-08-07
- ↑ «Роскосмос» провалил рекордный для России пуск Лента.Ру, 2018-03-13
- ↑ «Там что-то произошло»: «Главкосмос» признал аномалию Газета.ru, 2018-03-14
- ↑ Спутники группы «Даурия Аэроспейс» не выходят на связь (к сожалению, продолжение) habr.com, 2018-03-14
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Маяк – первый краудфандинговый спутник России Твой Сектор Космоса (krieviski)
- Mayak Gunter Dirk Krebs (angliski)
- MAYAK n2yo.com (orbītas elementi)(angliski)