LituanicaSAT-2
| LituanicaSAT-2 | |||||
 LituanicaSAT-2 2015. gadā | |||||
| KA veids | tehnoloģiju un izglītības pavadonis | ||||
| Operators | Viļņas Universitāte,  Lietuva | ||||
| Izgatavotāji | NanoAvionics Lietuva | ||||
| Bāzes platforma | CubeSat 3U | ||||
| Starts | 23.06.2017. 03:59 UTC | ||||
| Starta vieta | Satīša Dhavana kosmosa centrs  Indija | ||||
| Nesējraķete | PSLV-XL, Indija | ||||
| Palaists kopā ar | Cartosat-2E, NIUSAT, CE-SAT-1, Max Valier Sat, Venta-1, D-SAT, Blue Diamond, Green Diamond, Red Diamond, Aalto-1, COMPASS 2, InflateSail, NUDTSat, Pegasus, UCLSat, URSA MAIOR, VZLUSat 1, SUCHAI-1, ROBUSTA-1B, skCUBE, CICERO 6, Tyvak-53b, Lemur-2 34, Lemur-2 35, Lemur-2 36, Lemur-2 37, Lemur-2 38, Lemur-2 39, Lemur-2 40, Lemur-2 41 | ||||
| Darbības ilgums | 3 — 15 mēneši (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2017-036D | ||||
| SCN | 42768 | ||||
| Masa | 4 kg | ||||
| Enerģija | saules baterijas | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | LEO | ||||
| Programma LituanicaSAT | |||||
| |||||
LituanicaSAT-2 ir Lietuvas pavadonis. Projektu vada Viļņas Universitāte, sadarbojoties ar uzņēmumu NanoAvionics. Tas ir daļa no Eiropas Komisijas finansēta termosfēras izpētes projekta QB50 (kosmiskā aparāta identifikators LT01)[1]. Pavadonis orbītā palaists 2017. gada jūnijā.
Projekta primārais mērķis ir demonstrēt dzinējsistēmas prototipu, ko konstruēja NanoAvionics. Otrs uzdevums ir pārbaudīt datu augšupielādes un lejupielādes spējas starp nanopavadoņiem un attālināti vadāmām lidaparātu sistēmām.
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LituanicaSAT-2 veidots pēc CubeSat 3U formā ar masu aptuveni 4 kg. Kosmiskā aparāta struktūru izgatavoja NanoAvionics no alumīnija sakausējuma 7075 ar anodizētu virsmu. Daži pavadoņa elementi izdrukāti ar 3D printeri.
Tam ir trīs galvenie moduļi: QB50 projekta sensors FIPEX (Flux-Φ-Probe Experiment); vadības un enerģijas bloks; pavadoņa dzinējsistēmas prototips.
FIPEX sensors mērīs viena atoma skābekļa koncentrāciju termosfērā.
Vadības bloku SatBus 3C1 izgatavoja NanoAvionics; tam ir ARM Cortex STM 32 bitu procesors. Elektroenerģijas iegūšanai LituanicaSAT-2 izmanto 4 fiksētus un 4 izvēršamus mono kristāla silīcija saules bateriju paneļus.
Dzinējsistēma izmanto "zaļās" raķešdegvielas maisījumu LMP103S, kā galvenā sastāvdaļa ir amonija dinitramīds. NanoAvionics izstrādātā mikrodzinēju sistēma spējīga radīt 0,3 N maksimālo vilci un aptuveni 200 m/s Δ V.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LituanicaSAT-2 palaists 2017. gada 23. jūnijā 03:59 UTC ar Indijas nesējraķeti PSLV-XL (lidojums PSLV-C38) no Satīša Dhavana kosmosa centra.[2] Tas kopā ar 29 mazajiem pavadoņiem bija sekundārā krava Zemes tālizpētes pavadonim Cartosat-2E. LituanicaSAT-2 ievadīts aptuveni 500 km augstā apļveida solārsinhronā orbītā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ CubeSats Participating in the QB50 Project Arhivēts 2017. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē. qb50.eu
- ↑ PSLV rocket launches Cartosat 2E and 30 small sats William Graham, 2017-06-22
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- LituanicaSAT-2 Sattelite Mission NanoAvionika
- LituanicaSAT 2 (QB50 LT01) Gunter Dirk Krebs