Kanopus-V-IK
| Kanopus-V-IK Канопус-В-ИК | |||||
| KA veids | Zemes tālizpētes pavadonis | ||||
| Operators | Roskosmos,  Krievija | ||||
| Izgatavotāji | Korporacija VNIIEM, Krievija | ||||
| Bāzes platforma | Kanopus-V | ||||
| Starts | 14.07.2017. 6:36:49 UTC | ||||
| Starta vieta | Baikonura 6/31  Kazahstāna | ||||
| Nesējraķete | Sojuz-2.1a / Fregat-M, Krievija | ||||
| Palaists kopā ar | NORSAT-1, NORSAT-2, Technosat, Corvus-BC 1, Corvus-BC 2, MKA-N № 1, MKA-N № 2, CICERO-1, CICERO-2, CICERO-3, NanoACE, Iskra-MAI-85, Majak, Ekvador-UTE-YuZGU, Flying Laptop, WNISAT-1R, Lemur-2 × 8, Flock-2K × 48 | ||||
| Darbības ilgums | 5 gadi (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2017-042A | ||||
| SCN | 42825 | ||||
| Masa | ~ 600 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | SSO | ||||
| Slīpums | 97,43° | ||||
| Apogejs | 509 km | ||||
| Perigejs | 506 km | ||||
| Programma Kanopus | |||||
| |||||
Kanopus-V-IK (Канопус-В-ИК) ir Krievijas Zemes tālizpētes pavadonis. Tas orbītā palaists 2017. gada jūlijā Roskosmos uzdevumā. To izmanto arī Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija, Dabas resursu un ekoloģijas ministrija, Zinātņu akadēmija un Federālais hidrometeoroloģijas dienests.
Pavadonis paredzēts: kartogrāfijai; tehnogēno un dabas ārkārtas situāciju novērošanai; meža ugunsgrēku un lielu piesārņojumu atklāšanai; anomālu fizisku parādību reģistrēšanai, lai prognozētu zemestrīces; zemju izmantošanas kontrolei, noteiktu Zemes virsmas rajonu operatīvai novērošanai.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kanopus-V-IK tika izgatavots Krievijas uzņēmumā Korporacija VNIIEM; avioniku piegādāja Apvienotās Karalistes SSTL. Derīgā krava sastāv no trīs instrumentiem:
- Panhromatiskā uzņemšanas sistēma (Панхроматическая съемочная система) ir viena kanāla attēlveidotājs 0,54 — 0,86 mikrometru diapazonā ar izšķirtspēju 2,1 metrs;
- Daudzzonālā uzņemšanas sistēma (Многозональная съемочная система) ir četru kanālu attēlveidotājs 0,46 — 0,84 mikrometru diapazonā ar izšķirtspēju 10,5 metri.
- Vidējā un tālā infrasarkanā diapazona daudzkanālu radiometrs (Многоканальный радиометр среднего и дальнего инфракрасных диапазонов) ir divu kanālu attēlveidotājs 3,5 — 4,1 un 8,4 — 9,4 mikrometru diapazonā ar izšķirtspēju 200 metri.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kanopus-V-IK startēja 2017. gada 14. jūlijā 6:36:49 UTC ar nesējraķeti Sojuz-FG / Fregat-M no Baikonuras kosmodroma. Kopā ar to tika palaisti vēl 72 mazie pavadoņi.
Pēc izmēģinājumiem 2018. gada 26. martā Kanopus-V-IK pieņemts ekspluatācijā.[1]
Problēmas ar sekundāro kravu palaišanu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Kanopus-V-IK atdalīšanas no dzinējbloka, Fregat-M veica vairākus manevrus, lai ievadītu pārējos pavadoņus tiem paredzētajās orbītās. Pēc pavadoņu atdalīšanas ar 12 kosmiskajiem aparātiem neizdevās nodibināt sakarus. Pavadoņu īpašniekiem radās aizdomas, ka to nogādāšanā orbītā gadījusies kāda kļūme. Par startu atbildīgais Roskosmos vairākkārt noliedza savu vainu, apgalvojot, ka raķete darbojusies nevainojami, un pavadoņu iespējamās kļūmes nav saistītas ar palaišanas operatoru.[2]
ASV uzņēmumam Astro Digital, kas bija zaudējis pavadoņus Corvus-BC 1 (Landmapper-BC1), Corvus-BC 2 (Landmapper-BC2), izdevās iegūt raķetes palaišanas telemetrijas datus. No tiem tika secināts, ka vienā no Fregat-M dzinējiem bija radusies hidrazīna noplūde, kas uzliesmoja pēc cita dzinēja ieslēgšanas. Rezultātā kosmiskie aparāti guva bojājumus.[2]
Krievijas komanda, kas izgatavoja Majak, pirms tam jau paziņoja, ka visticamāk, pavadonis sabojājās, kad uz tā nokļuva hidrazīna sadalīšanās produkti no viena vai vairākiem Fregat mazās vilces dzinējiem.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Роскосмос принял в штатную эксплуатацию спутник "Канопус-В-ИК" TASS, 2018-03-26
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Роскосмос» провалил рекордный для России пуск Лента.Ру, 2018-03-13
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Космический аппарат «Канопус-В-ИК» VNIIEM (krieviski)
- Kanopus-V-IK 1 Gunter Dirk Krebs (angliski)
- Soyuz launches a space-age "Tower of Babel" Anatoly Zak