Venta-1

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pavadoni. Par citām jēdziena Venta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Venta-1
Venta-1 vibrācijas testos 2016. gada pavasarī.
Venta-1 vibrācijas testos 2016. gada pavasarī.
KA veids navigācijas, tehnoloģiju, sakaru
Organizācija: Ventspils Augstskola
Izgatavotāji OHB-System AG, Ventspils Augstskola, Brēmenes Augstskola
Starta datums 2016. gads
Starta vieta Šrihariota, Karogs: Indija Indija
Nesējraķete PSLV, Karogs: Indija Indija[1]
Masa 7,5 kg[2]
Orbītas elementi

Venta-1 ir Latvijas Zemes mākslīgais pavadonis, kuru orbītā plānots ievadīt 2016. gadā. Tas paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS), sakaru starp pavadoņiem un attēlu uzņemšanas kameras izmēģinājumiem. Projektu vada Ventspils Augstskola, tajā iesaistīts Vācijas uzņēmums OHB-System AG, Brēmenes Augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Projekta galvenais inženieris ir Brēmenes Augstskolas profesors Indulis Kalniņš.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ideja par Zemes mākslīgā pavadoņa veidošanu Ventspils Augstskolā radās 2008. gadā. Sadarbības partneris tika atrasts Brēmenes Augstskolā, kur strādāja arī Latvijas pārstāvis, profesors Indulis Kalniņš.[3] 2008. gada septembrī Brēmenē kosmiskās tehnikas ražotājs OHB System prezentēja plānu būvēt trīs nanopavadoņus ar AIS aparatūru. Viens no tiem ar nosaukumu Venta-1 tiktu izgatavots Latvijā, iesaistot Ventspils Augstskolas un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka speciālistus, sadarbībā ar Brēmenes Augstskolu un OHB System AG. Brēmenes Augstskola nodrošinātu pavadoņa izstrādi un palaišanu.[4] Bez AIS Venta-1 tiktu uzstādīta arī attēlu uzņemšanas kamera un lāzera tālmēru reflektori. Pavadoņa izstrāde ilgtu 15 mēnešus, un to kosmosā bija plānots palaist 2009. gada beigās ar Indijas nesējraķeti.[5] Vieta nesējraķetē tika piedāvāta bez maksas. Kopējās Venta-1 projekta izmaksas tika lēstas ap 350 000 LVL, bet tiešās izmaksas bija aptuveni pusi no šīs summas (250 000 EUR). Tiešās izmaksas finansēja Izglītības un zinātnes ministrija.[6] 2008. gada beigās projektam tika piešķirts finansējums 74 000 LVL.[7] Pavadoņa tehniskā izstrāde notika Vācijā, Latvijas puse iesaistīja studentus elektronikas, programmētšanas un datorzinību specialitātē. Viņi brauca uz Brēmeni, bet Indulis Kalniņš uz Latviju.[3]

Venta-1 inženiermodelis prezentācijā 2011. gada 31. augustā

Latvijas finanšu krīzes dēļ projektam nepieciešamais finansējums pavadoņa pabeigšanai 2009. gada vidū netika piešķirts. Līdz ar to Venta-1 palaist 2009. gada beigās nebija iespējams.[8] 2010. gada sākumā projekta pabeigšanai pietrūka aptuveni 100 tūkstošu latu.[9]

2010. gada decembrī paziņots, ka finansēšanas problēmas ir atrisinātas un Venta-1 izstrāde tiks pabeigta 2011. gada trešajā ceturksnī. Tā kā iespēja palaist pavadoni ar Indijas raķeti bez maksas bija palaista garām, šim mērķim bija jāmeklē finansējums. To atrisināja, uz Venta-1 izvietojot arī Zviedrijas uzņēmuma AAC Microtec tā partneru ASV plug and play tehnoloģiju moduli.[10] Šis uzņēmums apņemās pilnībā segt pavadoņa palaišanas izmaksas. Ar papildu moduli Venta-1 masa no plānotajiem pieciem kilogramiem pieaugtu līdz 15 kilogramiem. Pavadoni varētu palaist ar Indijas raķeti 2011. gada trešajā ceturksnī.[6]

2011. gada 31. augustā Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā notika Venta-1 prezentācija. Tajā laikā bija uzsākta kosmiskā aparāta testēšana un noritēja līgumsarunas ar pavadoņu palaišanas organizācijām no Indijas, Krievijas un ASV.[11] Pavadoņa forma un masa bija palielinājusies: sistēmas tikušas dublētas, pievienots plug and play modulis, jauna Luxspace AIS antena, masa — 7,5 kilogrami. 2011. gada decembrī projekta koordinatore Dana Reizniece-Ozola informēja par problēmām kosmiskā aparāta nogādāšanai kosmosā. Lai pavadonis Lidotu virs Latvijas, to nepieciešams ievadīt polārā orbītā, tāpēc neder jebkurš kosmiskais nesējs. Venta-1 bija paredzēts palaist kopā ar Itālijas mikropavadoni Max Valier Sat (tas tapis arī sadarbībā ar OHB System un Brēmenes Augstskolu), bet to palaišanai paredzētās nesējraķetes PSLV starts 2011. gada nogalē ticis atcelts uz nenoteiktu laiku. Ja pavadoņa masa būtu līdz 4 kg, to varētu palaist ar citu PSLV. Tika izskatīta iespēja izmantot ASV raķeti Falcon 9, bet tās maksa bija pārāk liela. Savukārt reālākais variants varētu būt Krievijas nesējraķete Kosmos-3M. Darbietilpīgs process bija arī Venta-1 darbībai nepieciešamo frekvenču saskaņošana.[12]

2012. gada oktobrī Dana Reizniece-Ozola pastāstīja, ka notikušas sarunas ar Krievijas kosmosa aģentūru Roskosmos par iespēju Venta-1 palaist ar tās nesējraķeti. Ar šo raķeti paredzēts palaist vairākus lielus komercpavadoņus, un Brēmenes augstskola segtu starta izmaksas. Par to Venta 1 būtu jāuzstāda nelielas papildu ierīces, kuras nodrošinātu nesējraķetes telemetrijas pārraidīšanu. Šis starts varētu notikt 2013. gada pirmajos četros mēnešos.[13]

2015. gada novembrī saņemts valsts uzņēmuma Elektroniskie sakari apstiprinājums, ka Venta-1 radiofrekvences ir iekļautas Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību.[1] Decembrī Ventspils Augstskola noslēdza līgumu ar Brēmenes Augstskolu par Venta-1 nogādāšanu orbītā ar Indijas nesējraķeti PSLV; tā palaišana varētu notikt 2016. gada otrajā ceturksnī.[1]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis galvenais uzdevums būs sekot kuģu kustībai un drošībai. Tas uztvers AIS sistēmas kuģu identifikācijas signālus un noraidīs tos dienestiem uz sauszemes. Tas arī varēs nosūtīt kuģiem nelielus teksta ziņojumus.

Kosmiskajā aparātā iebūvēta Zemes virsmas attēlu uzņemšanas kamera. Tam uzstādīts arī pavadoņu lāzeru tālmēru reflektors.[14]

Bez tam Venta-1 tiks uzstādīts Zviedrijas uzņēmuma AAC Microtec plug and play (PnP) tehnoloģiju modulis, kas paredzēts jaunu kosmisko tehnoloģiju izmēģināšanai. Tajā iebūvēta jauna veida elektrības stabilizators, elektronu lauka mērīšanas sensors un miniaturizēta sistēma datu pārraidīšanai, lietojot NASA pavadoņu retranslācijas sistēmu TDRS.[10]

Venta-1 signāli tiks uztverti Irbenē ar Ventspils starptautiskajā radioastronomijas centra 16 metru radioteleskopu. Rezerves stacijas būs Brēmenē un Dienvidtirolē.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]