Martīns Heidegers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Martīns Heidegers
Martin Heidegger
Martīns Heidegers
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 26. septembrī
Meskirhe, Flag of the German Empire.svg Vācijas impērija,
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1976. gada 26. maijā (86 gadi)
Meskirhe, Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācietis
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija fenomenoloģija, eksistenciālisms, hermeneitika
Galvenās intereses ontoloģija, metafizika, māksla, sengrieķu filozofija, valoda, dzeja
Idejas esamība, Heidegera terminoloģija
Alma mater Freiburgas universitāte
Skolotājs Edmunds Huserls, Nikolajs Hartmanis, Henrihs Rikerts
Skolnieks Gādamers, Markūze, Ārente
Ietekmējies no Anaksimandrs, Heraklīts, Platons, Parmenīds, Aristotelis, Kants,Hēgelis, Kjerkegors, Helderlins, Šellings, Nīče, Diltejs, Brentano, Huserls, Rilke, Trakls, E. Jungers
Ietekmējis L. Štrauss, Sartrs, Markūze, Gādamers, Lakāns, Rikērs
Galvenie darbi "Esamība un laiks" (Sein und Zeit, 1927)
"Kants un metafizikas problēma" (Kant und das Problem der Metaphysik, 1929)
Valoda vācu valoda

Martīns Heidegers (vācu: Martin Heidegger; dzimis 1889. gada 26. septembrī, miris 1976. gada 26. maijā) bija vācu filozofs, viens no vācu eksistenciālisma pamatlicējiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1889. gadā Bādenes-Virtembergas pilsētiņā Meskirhē. Studēja Freiburgas universitātē, kur bija Edmunda Huserla asistents. Vēlāk Marburgas un Freiburgas universitāšu profesors. Pēc nacistu nākšanas pie varas Heidegers iestājās NSDAP un viņu nozīmēja par Freiburgas universitātes rektoru. Par sadarbību ar nacistiem pēc kara viņš tika atbrīvots no akadēmiskajiem amatiem. Pēc ilgstošas izmeklēšanas 1949. gadā oficiāli atzīts par nacistu "līdzskrējēju" (vācu: Mitläufer), kam nav piemērojama kriminālvajāšana.

1950. gadā viņš kā emeritēts profesors atsāka lasīt lekcijas Freiburgas universitātē līdz 1958. gadam, pēc īpašiem uzaicinājumiem līdz 1967. gadam.

Miris 1976. gadā savā dzimtajā pilsētā Meskirhē.

Svarīgākie darbi un rakstu apkopojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1921/1922: Phänomenologische Interpretationen zu Aristoteles. Einführung in die phänomenologische Forschung.
  • 1927: Die Grundprobleme der Phänomenologie.
  • 1927: Sein und Zeit.
  • 1929/1930: Die Grundbegriffe der Metaphysik. Welt – Endlichkeit – Einsamkeit.
  • 1929: Kant und das Problem der Metaphysik.
  • 1934–1935: Hegel, Rechtsphilosophie.
  • 1936–1968: Erläuterungen zu Hölderlins Dichtung.
  • 1935–1946: Holzwege.
  • 1935/1936: Der Ursprung des Kunstwerkes.
  • 1936–1946: Nietzsche I und II.
  • 1936–1953: Vorträge und Aufsätze.
  • 1936–1938: Beiträge zur Philosophie (Vom Ereignis).
  • 1938/1939: Besinnung.
  • 1951–1952: Was heißt Denken?
  • 1953: Die Technik und die Kehre.
  • 1919–1961: Wegmarken.
  • 1955–1956: Der Satz vom Grund.
  • 1955–1957: Identität und Differenz.
  • 1950–1959: Unterwegs zur Sprache.
  • 1959: Gelassenheit.
  • 1910–1976: Aus der Erfahrung des Denkens.
  • 1910–1976: Reden und andere Zeugnisse eines Lebensweges.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]