Mazā kapmirte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mazā kapmirte
Mazā kapmirte
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGenciānu rinda (Gentianales)
DzimtaOleandru dzimta (Apocynaceae)
ĢintsKapmirtes (Vinca)
SugaMazā kapmirte (Vinca minor)
Mazā kapmirte Vikikrātuvē

Mazā kapmirte (Vinca minor) ir mūžzaļš sīkkrūms kapmiršu ģintī, kas savukārt pieder pie oleandru dzimtas. Savvaļā tā ir izplatīta Centrāleiropā, Rietumeiropā, Dienvideiropā (neiekļaujot Pireneju pussalu) un Dienvidaustrumeiropā. Mazā kapmirte ir Latvijā plaši kultivēts augs, kurš vietām ir pārgājis savvaļā.[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā kapmirte ir mūžzaļš, neliels (10-20 cm augsts) sīkkrūms, kas veido līdz 80 cm garus gulošus, sakņojošos dzinumus, ar kuriem augs izveido blīvu, segveidīgu audzi. Lapas ir pretējas, vienkāršas, kailas un eliptiskas, 3-5 cm garas, 1.5-2.5 cm platas. Lapas plātnes virspuse spīdīga, zaļa, apakšpuse blāvi zaļa, mala gluda, gals smails.[1]

Mazā kapmirte zied maijā un jūnijā. Ziedi lieli, 2-3 cm diametrā, pa vienam lapu žāklē. Vainags spilgti zils vai zili violets, piecdaļīgs, stobriņš ap 1 cm garš. Auglis - divu someņu kopauglis.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «mazā kapmirte - Vinca minor L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-01-25.