Pāriet uz saturu

Mazais lācis

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par dzīvnieku. Par zvaigznāju skatīt rakstu Mazais Lācis.
Mazais lācis
† Ursus minimus, (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaLāču dzimta (Ursidae)
ĢintsLāči (Ursus)
SugaMazais lācis (Ursus minimus)
Mazais lācis Vikikrātuvē

Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga. Mazais lācis dzīvoja pliocēnā pirms 5 — 6 miljoniem gadu Francijas un Ungārijas dienvidos.

Tas ir bijis vismazākais un primitīvākais lācis, kāds ir zināms lāču ģintī, iespējams lielākie eksemplāri sasniedza mūsdienās dzīvojošā saules lāča (Helarctos malayanus) augumu. Saules lācis ir vismazākais no visiem šobrīd esošajiem lāčiem. Auguma izmērs ir vienīgā līdzība starp mazo lāci un saules lāci, jo abi lāči nav tuvi radinieki. Piemēram, ja salīdzina abu lāču ilkņus, saules lācim tie ir lieli, izteiksmīgi, bet mazajam lācim ilkņi ir slaidāki, ne tik biedējoši. Mazajam lācim ir visi priekšdzerokļi, kas ir asi kā naži, lai gan ir mazāk iespaidīgi kā miocēna lācim (Ursavi), no kura attīstījās mazais lācis. Dzerokļi, salīdzinot ar seno miocēna lāci, ir kļuvuši nedaudz lielāki. Var redzēt, ka miljons gadu laikā zobi ir mainījušies maz, tomēr virzienā uz mūsdienu lāču (Ursus) zobiem[1].

Mazā lāča transformācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats, salīdzinot ar miocēnu, bija kļuvis vēsāks, kalnos jau bija sniegs un ledus. Meži, kuros dzīvoja mazais lācis, bija ļoti atšķirīgi no miocēna subtropu mežiem. Tajos bija lapkoki un skujkoki. Pirenejos un Alpos palmas vairs neauga. Tuvojās ledus laikmets. Pirms 4 miljoniem gadu radās lieli vēršiem līdzīgi zālēdāji, no kuriem vēlāk attīstījās bizoņi, vērši un ūdensvērši. Šajā laikā joprojām dzīvoja mazais lācis, lai gan tas bija jau nedaudz mainījies. Tas bija kļuvis lielāks augumā, un tā zobi arī bija nedaudz mainījušies. Šajā laikā mazais lācis jau apdzīvoja visu veco pasauli, un pavisam nesen arī Ziemeļamerikā ir atrastas līdzīgas fosilijas mazajam lācim. No mazā lāča attīstījās 2 mūsdienās dzīvojošas sugas Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) un Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus), un, salīdzinot ar mazo lāci, tās nav daudz mainījušās[2].

Pirms 2,5 miljoniem gadu Eiropas teritorijā no mazā lāča radās etrusku lācis (Ursus etruscus), kura fosilijas ir atrodamas gan Spānijā, gan Francijā, gan Itālijā un pat Ķīnā[1]. Nevar novilkt robežu, kurā brīdī izmira mazais lācis un kurā brīdī tas bija kļuvis par etrusku lāci, pārmaiņa notika lēni, bet neatgriezeniski[2].

  1. 1,0 1,1 The bear and cavebear in fact, myth and legend
  2. 2,0 2,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. augustā. Skatīts: 2009. gada 19. augustā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]