Meistars un Margarita (seriāls)
| "Meistars un Margarita" | |
|---|---|
| Oriģinālvalodā | Мастер и Маргарита |
| Žanrs | drāma, fantastika, mistika, satīra |
| Veidotājs (-i) | Vladimirs Bortko |
| Scenāristi | Vladimirs Bortko |
| Režisors | Vladimirs Bortko |
| Lomās | |
| Komponists (-i) | Igors Korņeļuks |
| Valsts |
 Krievija |
| Valoda(s) | krievu |
| Sezonu skaits | 1 |
| Sēriju skaits | 10 |
| Izstrāde | |
| Producents |
|
| Redaktors | Leda Semjonova |
| Kinematogrāfs | Valērijs Milgauts |
| Sērijas garums | 44—53 minūtes |
| Kompānija |
|
| Translācija | |
| TV kanāls | Rossija |
| Translācijas periods | 2005. gada 19. decembrī — 2005. gada 29. decembrī |
| Statuss | pabeigts |
"Meistars un Margarita" (krievu: Мастер и Маргарита) ir 2005. gada Krievijas televīzijas seriāls, kura autors, režisors un scenārists ir Vladimirs Bortko. Seriāla sižets veidots pēc Mihaila Blugakova tāda paša nosaukuma romāna. Tā pirmizrāde notika 2005. gada 19. decembrī televīzijas kanālā Rossija.
Moto: "Manuskripti nedeg!".
Tapšanas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis bija Vladimira Bortko otrais mēģinājums ekranizēt Bulgakova romānu. 2000. gadā viņu jau aicināja ekranizēt romānu NTV kanāla studijā Kino-Most, tomēr pēdējā brīdī studijai neizdevās vienoties ar Sergeju Šilovski, Bulgakova sievas Jeļenas mazdēlu, kurš pasludināja sevi par autortiesību īpašnieku. 2005. gadā kanālam Rossija izdevās panākt vienošanu ar Šilovski.
1930. gadu ainas filmēja Sanktpēterburgā, bet Bībeles ainas — Bulgārijā un Krimā. Neskatoties uz sākotnēji pausto kritiku, ka televīzijas seriālā nebūs iespējams attēlot romāna daudzslāņaino stāstījumu, kā arī tā sociālpolitisko un metafizisko tēmu sarežģītību, seriāls kļuva par vienu no veiksmīgākiem seriāliem Krievijas televīzijā.[1]
Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Seriālam ir trīs sižeta līnijas:
- Pirmā no tām ir satīra par Padomju Savienību, kad pie varas bija Josifs Staļins. Darbība notiek 1930. gadu Maskavā, kad tur ierodas Sātans kopā ar savu svītu, lai rīkotu ikgadējo Pavasara pilnmēness balli.
- Otrās sižeta līnijas darbība notiek Jeruzalemē, tā stāsta par prefekta Poncija Pilāta rīcībām Jēzus krustā sišanas laikā, kā arī pirms un pēc tās.
- Trešā sižeta līnija stāsta par Margaritu un viņas mīļoto, vārdā nenosaukto rakstnieku Meistaru, kurš sarakstīja reliģisku romānu par Ponciju Pilātu, kas ateistiskajā Padomju Savienībā bija tabuēts temats.
Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Oļegs Basilašvili — Volands
- Aleksandrs Gaļibins — Meistars (ieskaņoja Sergejs Bezrukovs)
- Anna Kovaļčuka — Margarita
- Kirils Lavrovs — Poncijs Pilāts
- Sergejs Bezrukovs — Ješua
- Aleksandrs Abdulovs — Korovjevs
- Aleksandrs Fiļipenko — Azazello
- Vano Miraņans / Aleksandrs Baširovs — Begemots (ieskaņoja Semjons Furmans)
- Vladislavs Galkins — Ivans Bezdomnijs
- Taņa Ju — Gella
- Dmitrijs Nagijevs — Jūda Iskariots / Barons Maigels
- Ļubomirs Laucevičs — Afranijs (ieskaņoja Oļegs Basilašvili)
- Aleksandrs Adabašjans — Berliozs
- Genadijs Bogačovs — Mogaričs
- Valentīns Gafts — Kaiafa / cilvēks žaketē (alūzija uz Lavrentiju Beriju)
- Semjons Strugačovs — Levijs Matejs
- Valērijs Zolotuhins — Bosojs
- Vasilijs Ļivanovs — Stravinskis
- Romans Karcevs — Poplavskis
- Iļja Oļeiņikovs — Rimskis
- Aleksandrs Pankratovs-Čornijs — Ļihodejevs
- Valentīns Smirnitskis — Sempļejarovs
- Ivans Krasko — taksometra vadītājs
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Борис Макаренко. «Время Мастра». Politcom, 2005. gada 27. decembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- IMDb profils (angliski)