Melnā klija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Melnā klija
Milvus migrans (Boddaert, 1783)
Melnā klija
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta Vanagu dzimta (Accipitridae)
Ģints Klijas (Milvus)
Suga Melnā klija (M. migrans)
Sinonīmi
  • Falco migrans
  • Milvus affinis
  • Milvus ater
  • Milvus melanotis
Izplatība
Milvus migrans distr.png

  Sastopams ligzdošanas sezonā
  Sastopams ziemošanas sezonā
  Sastopams visu gadu kā nometnieks
Melnā klija Vikikrātuvē

Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns. Tas ir plaši izplatīts Eirāzijas mērenajā un tropu joslā, kā arī Austrālāzijā un Okeānijā. Nelielā skaitā melnā klija sastopama arī Latvijā.[1] Valda uzskats, ka tā ir visbiežāk sastopamais vanagu dzimtas plēsīgais putns pasaulē, lai gan dažas populācijas ir piedzīvojušas dramitiskas izmaiņas.[2] Pasaulē dzīvo apmēram 6 miljoni melno kliju.[3] Mazākā ir Eiropas populācija, toties Dienvidāzijas ir ļoti liela. Mērenajā joslā ligzdojošās melnās klijas ir gājputni.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnajai klijai ir melns knābis un apspalvojumā nav rudi sārto toņu
Izplešot asti, tā ir taisna, un astes šķēlums nav redzams

Melnā klija sastopama Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā. Eiropā tā izplatīta lielākajā daļā teritorijas, izņemot Islandi, Īriju, Lielbritāniju un Norvēģiju.[4] Vairums Eiropas ligzdotāju ziemo Āfrikā, uz dienvidiem aiz Sahāras, mazākā skaitā Tuvajos Austrumos, bet vēl retāk Dienvideiropā.[1]

Eiropā ligzdo 64—100 tūkstoši melno kliju pāru, un to skaits pēdējās desmitgadēs ir stipri samazinājies.[4] Lai arī Latvijā melnā klija ligzdo, tomēr tā ir reti sastopams plēsīgais putns. Sezonā ligzdo apmēram 10—50 pāru. Latvijā sastopama nominālpasuga — Milvus migrans migrans.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnā klija ir vidēji liels plēsīgais putns, abi dzimumi izskatās vienādi. Tās ķermeņa garums ir 55—60 cm, spārnu izplētums 135—155 cm. Tā ir apmēram kraukļa lielumā.[4] Kājas un vaskādiņa ir dzeltenas, knābis melns. Melno kliju ir ļoti viegli sajaukt ar Āfrikā dzīvojošo dzeltenknābja kliju, kurai knābis gan ir dzeltens. Tomēr jaunajiem putniem abām sugām knābis ir pelēks.[5] Vēl nesenā pagātnē dzeltenknābja klija tika uzskatīta par melnās klijas pasugu.[6]

Melnajai klijai ir gari, plati spārni un gara (garāka par spārnu platumu) aste ar sekli šķeltu galu. Kad aste izplesta, škēlums nav redzams, un astes gals ir taisns. Pēc šīs pazīmes lidojumā viegli atšķirama no sarkanās klijas, kurai šķēlums astē saglabājas, arī to izplešot. Melnā klija ir arī mazāka par sarkano kliju. Spārni lidojumā viegli izliekti. Putnam sēžot, var redzēt, ka melnajai klijai ir ļoti īsas kājas, spārni sasniedz astes galu vai ir ļoti tuvu tam.[4]

Apspalvojums ir tumši brūns ar sīkām, melnām garensvītriņām, galva gaišāka. Ķermeņa virspuse tumša, tikai spārnu vidusdaļā ir slīpas, gareniskas, paplatas gaišākas joslas. Spārnu apakšpusē gaiši laukumi. Apspalvojuma krāsas variācijas ir nelielas, bet reizēm sastopami ļoti tumši, gandrīz melni putni. Jaunajiem putniem acis ir tumši brūnas, bet, putnam pieaugot, tās kļūst gaišākas. Jaunie putni, salīdzinot ar pieaugušajiem īpatņiem, ir pelēkāki, ar svītrainu ķermeņa apakšpusi un izteikti gaišiem plankumiem mugurpusē. Tiem ir arī gaišāks kakls un galva.[4]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnā klija sastopama lielākajā daļā Eirāzijas
Ligzdošanas laikā pāris agresīvi aizsargā ligzdošanas vietu
Melnās klijas olas
Ziemošanas laikā melnās klijas veido barus

Lielākā daļa melno kliju ir gājputni, ziemo Āfrikā vai Tuvajos Austrumos. Nometnieki ir Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas populācijas. Eiropas putni ziemot dodas septembra beigās, bet ligzdošanas vietās atgriežas aprīļa vidū.[4] Indijas populācija piemērojusies dzīvei pilsētā, un putni novērojami lielās, blīvi apdzīvotās pilsētās.[7][8]

Ziemas periodā melnās klijas veido lielus barus, kas kopīgi nakšņo.[8] Arī migrācijas ceļojumi bieži tiek veikti lielā barā, īpaši ceļojot pāri lieliem ūdens klajumiem.[9]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnā klija barību meklē zemā un lēnā lidojumā, reizēm arī ejot ar kājām. Tā izmanto plašu barības klāstu, bet pamatā pārtiek no dzīvnieku valsts barības. Eiropā ligzdojošās melnās klijas galvenokārt medī zivis, kā arī sīkus zīdītājus, piemēram, sturpastes un peles, nelielus putnus, sikspārņus, rāpuļus un abiniekus, arī kukaiņus. Barojas arī ar maitu.[4][7] Retos gadījumos ir novērots, ka melnā klija uzbrūk savas sugas citu pāru mazuļiem.[10]

Melno kliju bieži var novērot savvaļas ugunsgrēku vietās, kur tie medī no uguns izbēgušos dzīvniekus.[11] Šīs īpašības dēļ strap Austrālijas aborigēniem valda aizspriedums, ka melnā klija izplata uguni.[12]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnā klija ligzdu būvē dažādu sugu kokos, parasti 8—15 metrus virs zemes,[4] bet kalnainos reģionos tā var būt arī stāvās klintīs.[13] Ligzda ir samērā liela platforma, kas sakrauta no zariem. Tās izklājumā bieži tiek izmantoti papīri, lupatas un līdzīgi atkritumi. Mēdz izmantot arī iepriekšējā gada ligzdu vai būvē jaunu tajā pašā kokā. Ligzdu būvē galvenokārt tēviņi, bet viņam piepalīdz arī mātīte. Abi vecāki agresīvi aizsargā ligzdošanas vietu, bezbailīgi uzbrūkot miera traucētājiem, cilvēkus ieskaitot.[14]

Dējumā 2—3 baltas olas, gadā viens perējums ar sarkanbrūniem raibumiem, reizēm arī bez tiem. Olas tiek dētas ar 24 stundu intervāliem. Perē galvenokārt mātīte, retumis piepalīdzot tēviņam. Inkubācijas periods ilgst 26—38 dienas. Mazuļi neizšķiļas vienlaikus, tā kā mātīte sāk perēt uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Mazuļi ir ligzdguļi. Pirmo nedēļu mātīte ligzdā tos silda, bet tēviņš pienes barību, ar ko mātīte mazuļus baro. Aptuveni 30—35 dienu vecumā mazuļi jau var paši baroties ar ligzdā atstāto barību, bet aptuveni 40 dienu vecumā tie atstāj ligzdu un pārceļas uz tuvākajiem zariem. Jaunie putni pilnīgi apspalvojas apmēram 42 dienu vecumā, bet vecāki tiem pienes barību vēl 40—50 dienas.[4] Mazuļi viens pret otru ir samērā agresīvi, un ļoti bieži vājākais tiek nogalināts.[15] Melnās klijas dzimumbrieduu sasniedz trīs gadu vecumā.[16]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnajai klijai ir 5 pasugas:

Līdz ar jaunākajiem DNS pētījumiem, divas bijušās melnās klijas pasugas mūsdienās tiek izdalītas kā atsevišķa suga — dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ar divām pasugām.[17][18]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Ornitofaunistika: Melnā klija Milvus migrans
  2. Ferguson-Lees, J.; Christie, D. (2001). Raptors of the World. London: Christopher Helm. ISBN 0-7136-8026-1.
  3. 3,0 3,1 IUCN: Milvus migrans
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 Latvijas Daba: Melnā klija
  5. Planet of Birds: Yellow-billed Kite (Milvus aegyptius)
  6. Jeff A. Johnson, Richard T. Watson and David P. Mindell (2005) Prioritizing species conservation: does the Cape Verde kite exist? Proc. R. Soc. B 272: 1365–1371
  7. 7,0 7,1 Narayanan, E. (1989). "Pariah kite Milvus migrans capturing Whitebreasted Kingfisher Halcyon smyrnensis". Journal of the Bombay Natural History Society 86 (3): 445.
  8. 8,0 8,1 Ali, S.; Ripley, S.D. (1978). Handbook of the birds of India and Pakistan 1 (2 ed.). Oxford University Press. pp. 226–230. ISBN 0-19-562063-1.
  9. Water-crossing behavior of Black Kites (Milvus migrans) during migration
  10. Veiga, J.P.; Hiraldo, F. (1990). "Food habits and the survival and growth of nestlings in two sympatric kites (Milvus milvus and Milvus migrans)". Holarct. Ecol. 13: 62–71. doi:10.1111/j.1600-0587.1990.tb00590.x
  11. Hollands, David (1984). Eagles, hawks, and falcons of Australia. Nelson. ISBN 0-17-006411-5.
  12. Chisholm, A.H. (1971). "The use by birds of tools and playthings". Victorian Naturalist 88: 180–188.
  13. Sergio, Fabrizio; Pedrini, Paolo; Marchesi, Luigi (2003). "Adaptive selection of foraging and nesting habitat by black kites (Milvus migrans) and its implications for conservation: a multi-scale approach". Biological Conservation 112 (3): 351–362. doi:10.1016/S0006-3207(02)00332-4
  14. Malhotra, A.K. (1990). "Site fidelity and power of recognition in Pariah Kite Milvus migrans govinda". Journal of the Bombay Natural History Society 87 (3): 458.
  15. Viñuela, Javier (1999). "Sibling aggression, hatching asynchrony, and nestling mortality in the black kite ( Milvus migrans )". Behavioral Ecology and Sociobiology 45 (1): 33–45. doi:10.1007/s002650050537
  16. Desai, J.H.; Malhotra, A.K. (1979). "Breeding biology of the Pariah Kite Milvus migrans at Delhi Zoological Park". Ibis 121 (3): 320–325. doi:10.1111/j.1474-919X.1979.tb06849.x
  17. Photomazza: Milvus migrans
  18. Avibase: Yellow-billed Kite Milvus aegyptius (Gmelin, JF, 1788)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]