Melnais rumpucis
| Melnais rumpucis Helvella corium | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Apakšnodalījums | Kaussēņu apakšnodalījums (Pezizomycotina) |
| Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
| Apakšklase | Kaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae) |
| Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
| Dzimta | Rumpuču dzimta (Helvellaceae) |
| Ģints | Rumpuči (Helvella) |
| Suga | Melnais rumpucis (H. corium) |
 Melnais rumpucis Vikikrātuvē | |
Melnais rumpucis, agrāk arī ādainais rumpucis (Helvella corium, agrāk arī Cyathipodia corium) ir Latvijā ļoti reti sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi informācijas trūkuma vai sugas retuma un aizsargājamības dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem. Latvijā pirmoreiz identificēts 2015. gadā Jūrmalā.[1][2]
Taksonomija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sugu pirmoreiz aprakstījis Masī 1895. gadā. Sugas latīniskajam nosaukumam pavisam ir 13 zinātniski atzīti sinonīmi.[3]
Citvalodu nosaukumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latīņu corium tulkojumā ir "ādainais", tomēr latviešu valodā tika pieņemts ģermāņu valodās biežākais sugas nosaukums "melnais". Krievu valodā par "melno" (Лопастник чёрный) sauc tumšo rumpuci (Helvella atra), kamēr melnā rumpuča krievu nosaukums ir latīniskajā versijā (Лопастник кожистый).[4] Ungāriski sēni sauc Feketéllő papsapkagomba — "nomelnējusī garīdznieka cepure".
Sēnes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Cepurīte: Kausveidīga ar ieritinātu malu, vecumā gandrīz plakana ar viļņotu, nelīdzenu malu. Iekšpuse ar sporu nesošo slāni tumši brūna vai melna, viegli krunkota, gludu virsmu, kas centrā var kļūt matēta. Ārpuse, kas vecumā kļūst par apakšpusi, parasti gaišāka, brūna, pelēkmelna vai melna, reizēm ar gaišu apmali, ar ļoti sīkiem gaišākiem matiņiem. Augstums līdz 1 cm, diametrs līdz 2,5 (4) cm.
- Kātiņš: Melns vai tumšbrūns, uz leju gaišāks, gluds vai vecumā vāji rievains, nedaudz resnāks uz leju, ciets, kails vai viegli pūkains. Cilindrisks vai nedaudz saspiests. Garums 1—3 cm, resnums 0,8—1,5 cm.
- Sporas: plati eliptiskas, gludas, bezkrāsainas, nobirums balts, ar vienu lielu eļļas pilienu centrā, 16—22/9,5—12,5 (15) µm.
- Aski: 225—250x12—17 µm, katrā askā 8 sporas.
- Parafīzes masā brūnas, cilindriskas, augšgalā paplašinātas līdz 9 µm.[4][5]
Augšanas apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visticamāk saprofīts, taču iespējams, ka veido mikorizu ar lapu kokiem.[6] Aug pavasaros un vasaras sākumā smilšainās augsnēs, izcirtumos un izdegumos, bieži zāļainās vietās un tuvu ūdeņiem. Atrodams galvenokārt ziemeļu puslodes vēsajā un mērenajā joslās, t. sk. Grenlandē un Špicbergenā.[7] Ziemeļamerikā atrasts pie vītoliem, tūjām un apsēm.[8] Aug arī smagi bojātās augsnēs, atzīmēts uz ķīmiskās rūpniecības atkritumu uzkalniem un pamestu Kanādas urāna raktuvju atkritumos.[9]
Ungārijā kā izņēmuma gadījums atrasts arī novembrī.[10]
Barības vērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pārbaudīti dati par ēdamību neeksistē.[4]
Līdzīgās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc krāsas līdzīgs tumšajam rumpucim, kura cepurīte ir samīcīta diska formā, nevis stipri ieliekta kā melnajam rumpucim. Tumšais rumpucis ir arī nedaudz lielāks. Kātkausa rumpucis ir ar garāku kājiņu un gaišāks, sastopams bagātā augsnē vai uz koksnes.[4][11] Līdzība ir ar Ziemeļamerikā un Āzijā atrasto Plectania nannfeldtii, taču tai daudz garāks kātiņš (līdz 5 cm) un ievērojami lielākas sporas (23–28/11–14 µm).[12] Salīdzinājumā ar līdzīgo melno kaussēni tā kātiņš toties ievērojami garāks.[11]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnais rumpucis |
- Index Fungorum
- Mycobank
- Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas Arhivēts 2019. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mikologu biedrība: ādainais rumpucis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 1. maijā.
- ↑ Dabas dati: pirmās atrašanas vietas karte
- ↑ Mycobank: Helvella corium (O. Weberb.) Massee, British Fungus-Flora 4: 463 (1895) (MB#414777)
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Грибы Сибири: Лопастник кожистый (Helvella corium)
- ↑ Kuo, M. (2012, July). Helvella corium. MushroomExpert.Com
- ↑ NMV Verspreidingsatlas Paddenstoelen: Helvella corium (O. Weberb.) Massee, Zwarte schotelkluifzwam
- ↑ GBIF: Helvella corium (O.Weberb.) Massee, pasaules karte ar 115 atrašanas vietām
- ↑ Abbott SP, Currah RS (1997). "The Helvellaceae: Systematic revision and occurrence in northern and northwestern North America". Mycotaxon. 62: 1–125.
- ↑ Kalin M, Stokes PM (1980). "Macrofungi on uranium mill tailings — associations and metal content". The Science of the Total Environment. 19 (1): 83–94. doi:10.1016/0048-9697(81)90120-0.
- ↑ Miskolci Gombász Egyesület: Feketéllő papsapkagomba - Helvella corium
- ↑ 11,0 11,1 I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 493. lpp.
- ↑ Evenson VS. (1997). Mushrooms of Colorado and the Southern Rocky Mountains. Englewood, Colorado: Westcliffe Publishers. 51. lpp. ISBN 1-56579-192-4.