Meža pīle
| Meža pīle Anas platyrhynchos (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Pīļtēviņš un pīle | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Ģints | Meža pīles (Anas) |
| Suga | Meža pīle (Anas platyrhynchos) |
| Izplatība | |
 Meža pīles izplatības areāls | |
 Meža pīle Vikikrātuvē | |
Meža pīle jeb mercene[1] (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas). Lielākās daļas mājas pīļu šķirņu priekštece ir meža pīle.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā ir vislabāk zināmā pīle visā pasaulē, jo tās izplatības areāls ir ļoti plašs, aptverot visu ziemeļu puslodi. Tā nemājo tikai Arktikas tundras zonā, augstkalnu apgabalos un tuksnešos.[3] Meža pīli var sastapt Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Tā ir introducēta Austrālijā un Jaunzēlandē.[4] Vēsturiski meža pīle tiek augstu vērtēta kā medījumu putns.[1]
Meža pīle mājo dažādu ūdenstilpju tuvumā, tās var būt gan upes, gan ezeri, gan dīķi. Tām patīk krūmiem un niedrēm aizauguši krasti. Meža pīles ir elastīgas biotopu izvēlē, teritorijās, kur tās agrāk nav bijušas sastopamas kā ziemotājas, arvien biežāk apmetas pilsētu neaizsalstošajās ūdenstilpēs.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā meža pīle ir parastākā pīļu suga, kā bieža ligzdotāja sastopama visā teritorijā,[1] samērā lielā skaitā arī pārziemo vietās, kur atrodami neaizsaluši ūdeņi.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Meža pīles ķermenis ir 50—65 cm garš, spārnu plētums 81—98 cm,[3] svars 0,9—1,2 kg. Ziemeļos dzīvojošās meža pīles augumā ir lielākas kā dienvidos dzīvojošās. Meža pīlei raksturīgs dzimumu dimorfisms, un tēviņu var ļoti viegli atšķirt no mātītes.
Tēviņam galva un kakls ir vizuļojoši zaļi melns ar metālisku spīdumu, ap kakla lejasdaļu tam ir balts gredzens. Spārnu iekšējās lidspalvas toties ir vizuļojoši zili melnas ar metālisku spīdumu. Tās var labi redzēt pie izplestiem spārniem. Pavēdere un spārnu apakšdaļa pīļtēviņam ir gandrīz balta, arī astes malējās lidspalvas ir baltas. Krūtis sarkanbrūnas, mugura un spārnu augšpuse tumši pelēkbrūna ar raibumiem. Knābis oranždzeltens, reizēm pat sarkans ar melnu galu. Kājas koši oranžas. Vasarā pēc pārošanās sezonas pīļtēviņa apspalvojums krāsā kļūst līdzīgs mātītes apspalvojumam — brūni pelēks,[5] tomēr joprojām tam ir oranžs knābis un sarkanbrūns krūšu apspalvojums.
Mātīte visu gadu ir brūni raiba, tās krāsai piemīt izcils kamuflāžas efekts, jo mātīte ir vienīgā, kas perē un rūpējas par pīlēniem. Knābis un kājas tai ir tumši brūnas. Abiem dzimumiem ir raksturīga šaura, baltu spalvu josla uz spārniem, ko vislabāk var novērot lidojumā. Tomēr vasarā baltā josla izzūd. Meža pīlēm kā jau ūdensputniem raksturīgi, ka pirkstus savieno peldplēve, šādas pēdas sauc par pleznām.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meža pīle var būt gan nometniece, gan daļēji migrējoša. Eiropas populācija ir daļēji migrējoša.[3] Pamatā ziemeļu reģionu meža pīles ziemas sezonā migrē uz dienvidiem. Daļa Eiropas meža pīļu sasniedz Āfriku.[3] Tā diezgan neveikli staigā, bet labi peld un nirst. Vasaras beigās pīles veido lielus barus, kas kopīgi barojas un meklē labākās barošanās vietas.[6]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Meža pīle ir visēdāja, tā barojas augu jaunajām lapiņām, pumpuriem, asniem, ūdensaugu jaunajiem dzinumiem, vabolēm, gliemežiem, tārpiem, vardēm, zivtiņām un citiem nelieliem dzīvniekiem.[5]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Meža pīles veido pāri līdz brīdim, kad mātīte sāk dēt olas. Tad tēviņš pamet mātīti un, ja satiek citu vientuļu mātīti, veido ar to jaunu pāri. Meža pīlēm Latvijā riests sākas aprīlī, maijā. Ligzda tiek vīta uz zemes, ieslēpta zālēs un krūmos. Reizēm ligzda ir diezgan tālu no ūdenstilpes. Meža pīle labprāt izvēlas mākslīgās ligzdvietas.[7] Dējumā ir 9—13 olas. Inkubācijas periods ilgst 26—28 dienas.[2] Pīlēni izšķiļas pūkaini un spējīgi uzreiz sekot mātei gan uz zemes, gan ūdenī. Tie paši uzreiz spēj ķert kukaiņus, bet paliek cieši pie mātes tās aizsardzībā. Spalvas tiem izaug pēc 50—60 dienām.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Meža pīlei ir 7 pasugas. Latvijā ir sastopama nominālpasuga Anas platyrhynchos platyrhynchos. Šī pasuga dzīvo visā palearktiskajā zonā, izņemot Grenlandi, kurā dzīvo Grenlandes meža pīle (Anas platyrhynchos conboschas).[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Putni (Aves)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2010. gada 4. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 Anas platyrhynchos, Domestic Duck
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Meža pīle (Anas platyrhynchos)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 4. decembrī. Arhivēts 2010. gada 8. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «IUCN: Anas platyrhynchos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 4. decembrī.
- ↑ 5,0 5,1 Meža pīle[novecojusi saite]
- ↑ Baltimore Bird Club. Group Name for Birds: A Partial List
- ↑ Mākslīgās ligzdvietas meža pīlei[novecojusi saite]
- ↑ «IBC: Mallard (Anas platyrhynchos)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 31. martā. Skatīts: 2010. gada 4. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meža pīle |
- Avibase: Mallard (Anas platyrhynchos) Linnaeus, 1758
- Meža pīle (Anas platyrhynchos)
- Meža pīle
- Florida mottled duck (Anas fulvigula fulvigula) Arhivēts 2010. gada 6. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- 1758 Mallard in UK
- Birds in Backyards: Mallard
- Bird Guides: Mallard
- Pīļtēviņa foto riesta tērpā (putnubildes)
- Albīna pīļtēviņa foto[novecojusi saite] (Dabas brīnumi fotogrāfijās)
- Meža pīles foto galerija (selgasfoto)