Mežabrāļi (lietuviešu: miško broliai, igauņu: metsavennad) bija Igaunijas, Latvijas un Lietuvasnacionālie partizāni, kuri izvērsa partizānu karu pret Padomju Savienību, kad tā Otrā pasaules kara laikā okupēja Baltijas valstis. Padomju Savienība pakļāva Baltijas valstis no 1940. līdz 1941. gadam, kā arī no 1945. gada. Mežabrāļu kustība turpinājās līdz 1956. gadam. Par mežabrāļiem dēvēja arī cilvēkus, kuri ilgāku laiku bija spiesti uzturēties mežos, izvairoties no represijām, vai iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā. Lietuvas mežabrāļi paši sevi tā nesauca. Viņi sevi dēvēja par brīvības cīnītājiem, mežiniekiem vai zaļajiem.[nepieciešama atsauce] Par mežabrāļiem literatūrā viņi tika nodēvēti vēlāk.