Igaunijas administratīvais iedalījums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Igaunijas novietojums

Igaunijas administratīvo iedalījumu veido 15 apriņķi (igauņu: maakond). Šāds iedalījums pastāv kopš 1990. gada, kad Igaunija atguva neatkarību no Padomju Savienības. Aprīņķi sīkāk iedalās divu veidu pašvaldībās: 33 pilsētās (igauņu: linn) un 183 pagastos[1] (igauņu: vald). Igaunijā ir arī 13 pilsētas, kuras nav pašvaldības (ietilpst pagastos).

2017. gadā ir plānots pabeigt Igaunijas administratīvā iedalījuma reformu, kas samazinātu otrā līmeņa pašvaldību (pagastu) skaitu un palielinātu iedzīvotāju skaitu pašvaldībās.

Administratīvo līmeņu shēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. līmenis 2. līmenis
15 apriņķi 30 pilsētas,
183 pagasti

Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Igaunijas apriņķi

Igaunijā ir 15 apriņķi. Katra apriņķa pārvaldi (maavalitsus) vada persona, kuras amata nosaukums igauņu valodā ir maavanem (pārvaldnieks). Šajā amatā persona tiek ievēlēta uz pieciem gadiem, kā arī tā pārstāv apriņķi Igaunijas valdībā.

Igaunijas apriņķi ir šādi:

Otrā līmeņa administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts un citi raksti: Igaunijas pilsētu uzskaitījums un Igaunijas pagasti

Administratīvi sīkāk apriņķi dalās pilsētās (linnad) un pagastos (vallad). Kopā ir 30 pilsētas un 183 pagasti. Patiesībā Igaunijā ir 47 pilsētas, bet 17 no tām nav otrā līmeņa administratīvā iedalījuma statusa. Tās ietilpst vai nu kādas citas pilsētas sastāvā, piemēram, Jehvi ir Kohtlas-Jerves pilsētas daļa, vai kāda no pagasta pakļautībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Täna tõmmati esmakordselt lehvima uue Lääne-Saare valla lipp» (Estonian). ERR. 2014-12-31. Skatīts: 2015. gada 3. janvāris.