Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas. 2022. gadā Igaunijā bija 47 pilsētas, tostarp 5 pašvaldības. Daudzas no šīm pilsētām ir sen apdzīvotas un līdz 1918. gadam bija vairāk pazīstamas ar vācu un krievu nosaukumiem, kas reizēm diezgan atšķiras no igauņu valodā lietotā nosaukuma.
Igaunijas lielākā pilsēta ir Tallina (galvaspilsēta), tajā 2014. gadā dzīvoja 431 184 iedzīvotāji, otra lielākā — Tartu (98 449 iedzīvotāji).
1563. gadā pilsētas tiesības ieguva Kuresāre, bet 1584. gadā — Valga . 17. gadsimta sākumā Vecpērnavas pilsēta tika likvidēta, un mazās iekšzemes pilsētas (Paide, Rakvere un Viljandi) zaudēja lielu daļu savu tiesību un kā apdzīvotas vietas kļuva atkarīgas no muižas īpašnieka.
Līdz ar Tallinas un Rīgas vietniecības izveidošanu Igaunijas teritorijā bija sešas pilsētas: Tallina, Tartu, Kuresāre, Narva, Pērnava, Viljandi, bet Kuresāre, Paldiski, Valga un Veru ieguva pilsētas tiesības saskaņā ar Krievijas imperatoresKatrīnas II 1785. gadā izdoto pilsētu likumu. 1783. gadā ieviešot vietniecību, iepriekšējās pilsētas tika pārveidotas par apriņķu centriem, un pilsētu tiesības tika atjaunotas Rakverei, Viljandi un Pērnavai; Paldiski kļuva par pilsētu, Veru tika izveidota kā jauna rajona pilsēta. Līdz ar vietniecības izveidošanu pilsētu padomes to administratīvajā jomā bija pakļautas provinces vietvarām, bet ekonomiskajā jomā — Finanšu ministrijas Kroņa palātai.
18. gadsimta beigās Igaunijas pilsētās dominēja koka ēkas. Pie izņēmumiem var pieskaitīt Tallinu un Kuresāri, kur gandrīz pusi ēku veidoja akmens ēkas, pateicoties pietiekamai atbilstošo būvmateriālu pieejamībai.
1926. gadā ar Republikas valdības lēmumu Nemmes, Peltsamā, Tapas, Tervas un Tiri pašvaldības pēc to iedzīvotāju lūguma tika pārveidotas par pilsētām. 1927. gadā Terva kļuva par pilsētu, 1936. gadā — Otepē.
_no_rivers.svg)
.jpg)
