Igaunijas ģeogrāfija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Igaunijas fizioģeogrāfiskā karte

Igaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām. To apskalo Baltijas jūra rietumos, Somu līcis ziemeļos un Rīgas jūras līcis dienvidrietumos. Tā robežojas ar Krieviju austrumos un Latviju dienvidos, tai ir jūras robeža ar Somiju un Zviedriju.

Fiziskā ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas satelītuzņēmums 2004. gada aprīlī.

Igaunija ir valsts Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Igaunijas platība ir 45 339 km² un tā ir viena no mazākajām Eiropas Savienības valstīm. Igaunijas platums austrumu-rietumu virzienā ir 350 km, bet ziemeļu-dienvidu virzienā ir 240 km. Aptuveni 10% no Igaunijas platības ir salas, bet aptuveni 4,7% ir ezeri.[1]

Igaunija ir viena no līdzenākajām un zemāk virs jūras līmeņa novietotajām Eiropas valstīm. Lielāko daļu teritorijas klāj meži (vairāk kā 45%) un purvi, vai lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Valsts dienvidos atrodas Hānjas augstiene, kurā atrodas augstākā virsotne valstī un visā BaltijāLielais Munameģis (318 m), un Otepē augstiene. Valsts centrālajā daļā atrodas Pandiveres augstiene — viens no bagātākajiem upju izteces reģioniem Igaunijā. Savukārt Ziemeļigaunijai ir raksturīgi ledāju atnesti dižakmeņi, ūdenskritumi un piekrastes klintis. Rietumigaunijā atrodas kadiķu lauki, bet austrumos — Peipuss, piektais lielākais ezers Eiropā. Igaunijā ir aptuveni 1200 ezeri, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru.[1] Igaunijas rietumu piekrastē ir ļoti daudz salu, kuru kopskaits Monzunda arhipelāgā sasniedz ap 1500.[2] Lielākās no tām ir Sāmsala, Hījumā, Muhu un Vormsi. Garākās upes ir Vehandu (165,2 km) un Pernu (144,5 km).

Kristālisko pamatklintāju Igaunijas teritorijā klāj biezs nogulumiežu slānis, ko pārsvarā veido kaļķakmens, dolomīts, māls un smilšakmens. Kaļķakmens atsedzas Igaunijas ziemeļu piekrastē, bet smilšakmens atsegumi Dienvidigaunijas upju ielejās. Kaļķakmens nogulsnes un degslāneklis ir vienas no nozīmīgākajām Igaunijas dabas bagātībām.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas piekrastē valda mērens jūras klimats ar vēsām vasarām un siltām ziemām, bet austrumdaļā tas pāriet uz mēreni kontinentālo klimatu. Vidējā temperatūra janvārī ir +4 °C rietumos līdz -7,5 °C austrumos.[2] Savukārt jūlija vidējā temperatūra mainās no +16,5 °C rietumos līdz +17,5 °C austrumos.[2] Klimata apstākļi Igaunijā ir stipri līdzīgi Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā 10,1 ⁰C 12,4 ⁰C 18,4 ⁰C 27,6 ⁰C 31,2 ⁰C 33,5 ⁰C 35,2 ⁰C 35,6 ⁰C 30,2 ⁰C 22,4 ⁰C 13,3 ⁰C 11,9 ⁰C 35,6 ⁰C
Zemākā -36,8 ⁰C -36,2 ⁰C -29,5 ⁰C -14,3 ⁰C -6,6 ⁰C -2,6 ⁰C 0,5 ⁰C 0,2 ⁰C -8,4 ⁰C -17,0 ⁰C -25,9 ⁰C -34,6 ⁰C -36,8 ⁰C

Cilvēka ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunija ir sadalīta 15 apriņķos (igauņu: maakond).

Apriņķis Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Austrumviru apriņķis Jehvi 3364 169688
Harju apriņķis Tallina 4333 524938
Hījumā apriņķis Kerdla 1023 10097
Jegevas apriņķis Jegeva 2604 36780
Jervas apriņķis Paide 2623 36130
Lēnes apriņķis Hāpsalu 2383 27477
Pelvas apriņķis Pelva 2165 31002
Pērnavas apriņķis Pērnava 4807 88466
Raplas apriņķis Rapla 2980 36678
Rietumviru apriņķis Rakvere 3465 67151
Sāremā apriņķis Kuresāre 2922 34723
Tartu apriņķis Tartu 2993 149605
Valgas apriņķis Valga 2044 34135
Veru apriņķis Veru 2305 37888
Viljandi apriņķis Viljandi 3422 55657

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014.gads)[3]

Tallinn-old-town.jpg
Tallina
Town Hall23 2008.JPG
Tartu

Vieta Pilsēta Apriņķis Iedzīvotāji Vieta Pilsēta Apriņķis Iedzīvotāji

Narva old town 2009.jpg
Narva
Parnu01.jpg
Pērnava

1 Tallina Harju apriņķis 411 063 11 Veru Veru apriņķis 12 571
2 Tartu Tartu apriņķis 98 449 12 Valga Valgas apriņķis 12 437
3 Narva Austrumviru apriņķis 59 049 13 Jehvi Austrumviru apriņķis 10 525
4 Pērnava Pērnavas apriņķis 40 005 14 Hāpsalu Lēnes apriņķis 10 316
5 Kohtla-Jerve Austrumviru apriņķis 37 198 15 Keila Harju apriņķis 9751
6 Viljandi Viljandi apriņķis 17 602 16 Paide Jervas apriņķis 8162
7 Mārdu Harju apriņķis 17 315 17 Tapa Rietumviru apriņķis 5693
8 Rakvere Rietumviru apriņķis 15 400 18 Pelva Pelvas apriņķis 5661
9 Sillamē Austrumviru apriņķis 14 122 19 Elva Tartu apriņķis 5657
10 Kuresāre Sāremā apriņķis 13 152 20 Saue Harju apriņķis 5656

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Nature: The hydrographic network». Estonica. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-04-20. Skatīts: 2009-12-28.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Igaunija». Ceļojumubode.lv. Skatīts: 2009-12-27.
  3. Igaunijas iedzīvotāju skaits (2014)